Kopš šā gada sākuma uzņēmums "Liepājas RAS" mainījis sabiedrības informēšanas modeli, un zaļie padomi, kas gadiem skanēja vairākos radio, aizstāti ar jautājumu un atbilžu formātu.

Zaļie padomi, par kuru raidīšanu "Liepājas RAS" vairāku gadu garumā maksāja "Rietumu radio", "Radio Skonto" un "Radio SWH", bija dažāda informācija, kurā iedzīvotāji tika aicināti domāt zaļi un taupīt.

Kā portālu informēja "Liepājas RAS" sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Birze, tos izdomāja paši uzņēmuma darbinieki sadarbībā ar "Rietumu radio". 2015.gadā kopējais sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu budžets bija 19 474 eiro. Šā budžeta ietvaros tiek rīkoti arī konkursi un akcijas, nodrošināts to balvu fonds, pilnveidota "Vides skola", iegādāti un izgatavoti priekšmeti uzņēmuma reprezentācijai (bukleti, atstarotāji, pildspalvas, zīmuļi, bloknoti, kalendāri utt.).

Sabiedrības informēšanā par maksu "Liepājas RAS" sadarbojas vēl arī ar "TV Kurzemi" un "Kurzemes Vārdu" (konkrēti – "Liepājas Vēstulēm"), atklāja Birze.

Bezmaksas padomus "Liepājas RAS" neizsūtīja un neizsūta. Savukārt maksas padomi skanēja radio ēterā daudzus gadus no vietas, bez jebkādiem pētījumiem par to efektivitāti un iedarbību, liekot aizdomāties, vai "Liepājas RAS" sadarbība ar medijiem ir domāta arī iedzīvotājiem vai tikai pašiem medijiem.

Daudzi no bezmaksas padomiem bija tik savdabīgi un apšaubāmi, ka izraisīja apmulsumu, nesaprotot kādai mērķauditorijai tie domāti. No vienas puses cilvēkus aicina taupīt, no otras puses aicina pirkt bioloģiskos produktus, kas ir dārgāki par parastajiem un nav pieejami visos veikalos.

Pārtikas preces liek vērtēt pēc iepakojuma, nevis to satura, kaut gan faktiski visi pircēji izvēlas pēc cenas.

Īpašu vērību ir pelnījis padoms "Nepērc jaunu – izmanto lietas vēlreiz! Savu apģērbu Tu vari pāršūt!". Neviens no portāla aptaujātātiem vīriešiem un sievietēm nestādījās priekšā, kā šādu padomu realizēt dzīvē.

Kādas nolietotas drēbes par ko var pāršūt? Plašķi par kleitu? Kažoku par vesti? Kurš krāmēsies ar vecām drēbēm, tērēs laiku lupatu transformācijai, ja humpalās viss pieejams par pāris eiro. Un tie, kas humpalas neapmeklē, jau nu noteikti vecas drēbes par jaunām nepāršuj. Ja nu vienīgi lellēm.

Lai taupītu elektrību dažādu ierīču "stand–by" režīmā, tiek ieteikts televizorus, mūzikas centrus, halogēnās spuldzes un  citus pievienot pagarinātājiem ar slēdžiem. Visu mājas elektrotehniku vienā pagarinātājā nesaslēgsi, it īpaši tējkannu un televizoru. Tātad ir vajadzīgi 2 – 5 jauni pagarinātāji, atkarībā no dzīvokļa lieluma un ģimenes locekļu skaita. Taču visiem pagarinātājiem ar slēdžiem ir lampiņas, kas patērē elektrību. Tātad secinājums ir vienkāršs – ja gribi dzīvot zaļi, pērc trīs plastmasas pagarinātājus, kas paši patērē elektrību! Un slēgā tos katru dienu, rītā un vakarā!

Ir arī tāds padoms: "Izvēlies Latvijā vai kaimiņvalstīs ražotas preces, tādējādi samazinot transportēšanas radīto gaisa piesārņojumu un stiprinot vietējo ekonomiku". Tātad, kas man jāizvēlas – Latvijā vai kaimiņzemēs ražotās preces? Pērkot kaimiņzemes preces (arī plašā Krievija mums ir kaimiņzeme), es stiprinu vietējo ekonomiku?

Kam domāts pašvadības uzņēmuma apmaksātais padoms "Gatavojot ēdienu, uzliec katlam vāciņu"? Maziem bērniem, kas ēdienu pie plīts paši negatavo, vai pieaugušiem cilvēkiem, kas zina, kā ēdiens gatavojams?

Sāk palikt garlaicīgi, ka liepājnieki šogad vairs nedzirdēs arī šādas pērles: "audzē kokus un dārzeņus", "centies neražot arī liekus atkritumus", "dodies uz tirgu ar savu trauku ", "ej dušā, nevis vannā", "nelietojiet vienreizlietojamos plastmasas traukus!".

Šogad pie kaimiņiem dušā vairs neiesim un Raiņa parkā kokus "neaudzēsim". Sēdēsim kā muļķi savās vannās un "neražosim liekus" atkritumus.

Un brauksim ar velosipēdiem. Pretēji "Liepājas RAS", kas tikko no "SD Autocentra" par 24 995,87 eiro nopirka jaunu vieglo automašīnu.