Gunārs Ansiņš pēc atgriešanās no Kannu nekustamo īpašumu gadatirgus  "MIPIM 2013" secinājis, ka tradicionālai  kurortoloģijai nepieciešamās investīcijas Liepājā nav sagaidāmas.

Arī koncertzāles ''Lielais Dzintars" projekts ir vairāk kā uz riska robežas. Tādēļ, lai padarītu mūsu Vēju pilsētu vidusmēra tūristiem pievilcīgu, ir vajadzīgs jauns un konkurētspējīgs tūrisma nišas produkts.

Šajā sakarā Ansiņa kungs piektdienas pēcpusdienā sasauca Liepājas domes tūrisma komisiju uz paneļdiskusiju un prezentēja interesantu nišas pilotprojektu tūrismā.

Proti, jaunais tūrisma un daļēji arī kurortoloģijas produkts būs paredzēs konkrētai cilvēku grupai – ekshibicionistiem (tautas valodā virinātāji – personas, kas gūst baudu atkailinot savas ģenitālijas, tādējādi šokējot apkārtējos).

Pēc Liepājas domes Vides daļas pasūtijuma Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centrs veicis pētījumu par iespējamo ekshibicionistu skaitu gan ES, gan bijušās NVS valstīs. Saņemtie pētījumu rezultāti ir visnotaļ optimistiski. Pētījums, kas veikts par abām dzimumu grupām, rāda, ka ekshibicionistiskas novirzes piemīt aptuveni 0,5% ES un bijušo NVS valstu iedzīvotāju, kas absolūtos skaitļos ir vairāk par 2,5 miljonuiem personu.

Liepājas domes vicemērs ir pārliecināts, ka Liepāja šim projektam ir vispiemērotākā, jo:
– pēc pašvaldības policijas datiem Liepājas pludmalē  ekshibicionisti ir visaktīvākie salīdzinot ar citām Latvijas piejūras pilsētām – tātad ir konstatēts tradīciju faktors,
– pateicīgs pludmales reljefs – kāpas,
– no starptautiskās lidostas “Liepāja" maksimālais attālums līdz pludmalei ir 15 minūtes, no lidostas “Palanga" – 45 minūtes,
– ir padziļināta osta kruīza kuģu pieņemšanai,
– ir labi nostādīts garīgās veselības  aprūpes centrs,
– un citi pateicīgi faktori.

Šim projektam  Ansiņaprāt, nepieciešams pieņemt Liepājas domes saistošos noteikumus, ierīkot blakus nūdistu pludmalei norobežotu liedaga daļu pasīvo un aktīvo ekshibicionistu (virinātāju) vajadzībām, pāatrināt Liepājas lidostas skrejceļa pagarināšanas projektu, kā arī griezties valdībā par Rucavas šosejas nekavējošu renovāviju, savukārt tūrisma informācijas birojam būs jāizstrādā stratēģija šīāprojekta ilgspējīgam mārketingam.

Paneļdiskusijā TIB vadītāja Ieva Hmieļevska izkristalizēja interesantu ideju, ka pilsētas centrā būtu nepieciešams atvērt arī “virinātāju aksesuāru" modes salonu – ateljē, kurā varētu tirgot mēteļus, binokļus, nerātnas rotaļlietas utt., un tam būtu jāatbilst starptautiskam līmenim.

Šīm vajadzībām domei, pašvaldības funkciju pildīšanai tūrisma nozarē, vajadzētu  realizēt  pirmpirkuma tiesības, un no brāļiem Mediņiem iegādāties bijušo Latvijas 1.Rokkafejnīcas ēku Zivju ielā.

Savukārt domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vitkovskis paneļdiskusijā izteica domu, ka šim projektam varētu piesaistīt arī ES fondu finansējumu – kā Eiropā pirmās ekshibicionistiem  draudzīgās atpūtas zonas radīšanā Liepājā, kas ir īpaši progresīvs projekts ne vien pilsētas attīstības, bet arī cilvēktiesību jomā.

Ansiņš uzskata, ka šāda progresīva projekta realizācijai izdosies saņemt ievērojamus ES struktūrfondu līdzekļus Liepājas starptautiskās lidostas attīstībai, kas būs nepieciešama pilsētai, kuru gadā apmeklēs vairāki miljoni ekshibicionistu jeb tā saukto "mētelīšu virinātāju".

Paneļdiskusija beidzās uz optimistiskas nots.

Nākamā plānota pēc divām nedēļām – jau kopā ar pozīcijas deputātiem, lai sagatavotu nepieciešamos lēmumprojektus.