Pastāv iespēja, ka grūtībās nonākušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" kreditoru klubs likuma ietvaros vērsīsies pret kompānijas akcionāriem par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem.

To žurnālistiem trešdien sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ziņo BNS.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim akcionāri nav veikuši nepieciešamās darbības, lai glābtu uzņēmumu, tā vietā vilcinot laiku un savas intereses uzstādot augstāk par LM darbinieku un valsts interesēm. "Valdība jau 16.aprīlī izvirzīja kreditoriem nosacījumus. Diemžēl līdz pat šim laikam viņi nav darījuši neko, lai situāciju uzlabotu. Valdība un kreditori izvirzītos nosacījumus – katram no akcionāriem ieguldīt desmit miljonus latu vai atdot savas akcijas kreditoriem par vienu latu – nemaina. Visas bumbas šobrīd ir akcionāru pusē," klāstīja Pavļuts.

Tāpat viņš informēja, ka likumdošana paredz iespēju šādā gadījumā kompānijas kreditoriem vērsties pret akcionāriem par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem. "Šāda iespēja pastāv, un pašreiz tā tiek vērtēta," teica ministrs.

Arī kreditora kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš sacīja, ka LM akcionāriem jāmaina pašreizējā nostāja un no vārdiem jāķeras pie darbiem. "Mēs šobrīd darām visu viņu vietā. Pašreiz nepieciešama drosmīga rīcība no akcionāru puses – lai viņi iet pie uzņēmuma darbiniekiem un skaidro, ka nav naudas, ko ieguldīt uzņēmumā, vai arī nav vēlmes. Pašlaik notiek tikai laika vilcināšana," stāstīja Krastiņš.

Savukārt LM akcionāra Kirova Lipmana it kā Krievijā atrasto investoru viņš raksturoja kā blefu. "Mēs paši tagad runājam ar potenciāliem investoriem. Nopietns investors pašreiz nevienu no kompānijas akcionāriem neuzskatītu par vērā ņemamu sadarbības partneri un netērētu ar viņiem laiku, bet gan vērstos pie mums," teica "Prudentia" vadītājs.

Viņš arī atzīmēja, ka pašreiz nopietnas sarunas ar investoriem ir ļoti apgrūtinātas neziņas dēļ, kas pašreiz valda ap uzņēmumu. "Kamēr akcionāri neko nedara, ir grūti nopietni runāt ar potenciālajiem investoriem. Kā zināms, tagad ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, un cerams, ka līdz tā beigām jau būs panākta kāda vienošanās ar akcionāriem. Pašreiz strādājam pie [akcionāru] Iļja Segala un Sergeja Zaharjina atsūtītajiem vienošanās papildinājumiem," klāstīja Krastiņš.

Tāpat viņš piebilda, ka LM ir potenciāls strādāt ar peļņu un uzņēmums ir pievilcīgs investoriem, ko apliecinājuši arī pieaicināti eksperti no Anglijas.

Krastiņš norādīja, ka pašreiz uzņēmumā nepieciešams ieguldīt 30–40 miljonus latu, lai tas pilnvērtīgu spētu atsākt darbu. "Tāpēc arī bija tāds uzstādījums akcionāriem – desmit miljoni katram. Pašlaik arī skatām alternatīvus risinājums, kā kreditoru klubam glābt uzņēmumu, ja neizdosies ar akcionāriem panākt vienošanos. Iespējams, tas varētu notiks maksātnespējas procesa ietvaros," teica "Prudentia" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks pauda neizpratni par to, kā uzņēmuma akcionāri var tik ciniski izturēties pret uzņēmumu un tā darbiniekiem. "Var redzēt, ka akcionāriem nav vēlmes glābt uzņēmumu," sacīja ministrs.

Vēl valdībā 18.jūnijā varētu skatīt LM radīto sociālekonomisko risku mazināšanai pilsētā, trešdien sacīja Pavļuts.

"Mums saistībā ar LM jārēķinās arī ari negatīviem scenārijiem – ka cilvēki var palikt bez darba. Vairākas ministrijas, strādājot sadarbībā ar Liepājas domi, ir sagatavojušas plānu, lai mazinātu sociālekonomiskos riskus pilsētā. Pašlaik plāns vēl tiek skaņots, un 18.jūnijā to varētu skatīt valdībā," sacīja Pavļuts.

Viņš norādīja, ka konkrētais plāns paredz virkni pasākumu potenciālo nodarbinātības problēmu risināšanai Liepājā. "Plānojam dažādus pārkvalifikācijas pasākumus, apsveram arī Eiropas Savienības fondu pārdali un citu valsts rīcībā esošo līdzekļu novirzīšanu, lai palīdzētu pilsētas iedzīvotājiem. Tāpat plānojam ieguldīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Liepājā, lai piesaistītu pilsētai investīcijas un dažādotu tās ekonomiku," klāstīja ministrs.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka LM patlaban ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānija plāno par samazināt darbinieku skaitu, turklāt pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta. Savukārt uzņēmuma lielākie kreditori, tostarp Valsts kase, meklē risinājumus, kā grūtībās nonākušo kompāniju glābt. Liepājas tiesa ir ierosinājusi LM tiesiskās aizsardzības procesa lietu.