19. februārī oficiāli likvidēts kādreizējais Liepājas metalurģijas milzis "Liepājas metalurgs", kura maksātnespējas sāga aizsākās 2013. gadā. Vēl turpinās "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, bet Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde kopā ar pašvaldību zīmē nākotnes vīzijas – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.


Lai iepazīstinātu liepājniekus gan ar SEZ plāniem, gan pašreiz notiekošo šajā milzīgajā platībā, portāls irliepaja.lv kopā ar SEZ pārvaldnieka vietnieku, Industriālā parka projekta vadītāju Uldi Hmieļevski izstaigāja daļu bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas – to, kura starp Brīvības ielu un Liepājas ezeru.
 


Kas notiek?
"Notiek īstermiņa darbības un notiek ilgtermiņa darbības," atbildot uz jautājumu, kas šobrīd notiek "Metalurga" teritorijā, saka Uldis Hmieļevskis.


Par īstermiņa darbībām viņš sauc vairāku ēku iznomāšanu, lai uzturētu zināmu ekonomisko darbību vairāk nekā 60 hektārus lielajā teritorijā, ko aizņem nekustamie īpašumi, kurus SEZ pārvalde pirms pusotra gada par nepilniem trim miljoniem eiro iegādājās no AS "Citadele banka" (visa iespējamā industriālā parka teritorija ir 120 ha). Virkni noliktavu te nomā SIA "Ekers Stividors LP" – granulu un arī dažādu citu kravu uzglabāšanai.


"Ja nebūtu šo noliktavu, kravas aizietu Liepājas ostai garām, jo vienkārši nebūtu, kur likt."

Teiktais attiecas arī uz SIA "Mols L", kas aizņem ap pieciem hektāriem teritorijas, tajā uzkrājot šķeldošanai paredzētos kokmateriālus – baļķu grēdas tiešām stiepjas garās rindās.


Pavisam drīz darbu uzsāks arī SIA "GF Powdercoating" metālapstrādes un pulverkrāsošanas ražotne. Šis uzņēmums ir tāds kā satelīts ilgtermiņa projektam – SIA "Caljan", kura ražošanu uzsāka pērn, un, aizņemot rekonstruētā "Metalurga" mehāniskā ceha telpas, pagaidām ir lielākais uzņēmums, kas no jauna ienācis "Metalurga" teritorijā.


"Nācās pacīnīties, lai "Caljan" šeit ienāktu, bet tagad viņi ir ļoti apmierināti, un interesantākais, ka šobrīd viņiem esošajās telpās jau ir kļuvis par šauru."


Darbu nav pārtraucis arī "Metalurga" teritorijā esošais uzņēmums "Ostas iela" (agrāk "Rūķis LM", pēc tam – "Brikers"), kas ražo betona bruģi.


Skats no augšas uz topošo industriālo parku. Liepājas SEZ foto.


Rosība manāma arī uz vairāk nekā 20 kilometrus garajiem "Metalurga" sliežu ceļiem, no kuriem daļu SEZ pārvalde savedusi kārtībā, lai ostas kravas no šejienes varētu izvest līdz dzelzceļam, – arī patlaban gara vagonu rinda lēnām kustas ostas virzienā.


Tomēr joprojām plašajā "Metalurga" teritorijā, no kuras nozudušas kādreiz tik augstās izdedžu kaudzes (izdedži labi kalpo kā Brīvības un citu ielu seguma sastāvdaļa), ir daudz brīvu vietu uzņēmumiem.


Un gluži kā tāda "dzeguzes ola" šeit "iedēta" miljonu desmitus vērtā elektroloka kausēšanas krāsns ar visu augstprieguma apakšstaciju, kas tagad stāv dīkā.

"Esam sarēķinājuši, ka te ir vieta ēkām trīs "Laumu" platībā – ap 360 tūkstoš kvadrātmetru, tajā skaitā no jauna uzbūvējamas būtu 270 tūkstoš kvadrātmetru platībā."


Pēc Hmieļevska sacītā, tas neesot nekas "kosmisks", jo pēdējo četru gadu laika Liepājā jau sabūvētas ražošanas ēkas 58 tūkstošu kvadrātmetru platībā, un šā gada laikā tapšot gandrīz otrtik. Turklāt pēdējos gados augusi prasība pēc lielākām ražošanas platībām, un šajā ziņā "Metalurgs" var piedāvāt to, ko citi Liepājas industriālie parki nevar, proti, 5 – 10 ha lielus apbūves gabalus.


Kamēr potenciālie investori vēl nav aizņēmuši visu, puspamestā industriālā ainava saistījusi arī kinoļaužu uzmanību – te filmēts gan somu TV seriāls, gan realitātes šovi. Te tapuši arī atsevišķi latviešu filmas "1906" kadri, un zinātājs, skatoties filmu, fonā noteikti pamanīs trīs zīmīgos skursteņus, saka Hmieļevskis.


Jā, un pagaidām šajā "Metalurga" teritorijas daļā labi jūtas arī skaists vanags, kurš mūsu acu priekšā lēni planēdams, it kā pārlūko savus valdījumus.


Kas būs?
"Būs jauns ielu tīkls, un tas jau ir iezīmēts nākamā Liepājas industriālā parka teritorijā. Plāns ir tāds, ka šī teritorija no slēgtas kļūst par atvērtu."


Viens transporta savienojums plānots no Parka ielas, cauri "Metalurga" teritorijai uz Meldru ielu. Otrs savienojums ir Dūņu ielas pagarinājums cauri "Metalurga" teritorijai līdz Parka ielai. Vēl divas trīs ielas paralēli Meldru ielai iecerētas kā šķērsojošie savienojumi no Brīvības ielas līdz ezera piekrastei. Ielām, protams, jābūt ar visiem inženiertīkliem – apgaismojums, ūdens, kanalizācija utt. Plānoti arī veloceliņi un koku stādījumi, un ne tikai gar ezermalu. Jo šis taču būs Eiropā zaļākais industriālais parks. Varbūt būs pat mākslinieku darbnīcas un vieta citiem radošo industriju projektiem.


"Kā jau jebkura pilsētas daļa – tai jāveidojas tā, lai cilvēkiem būtu patīkami tajā uzturēties."

Skats no pilsētas puses uz nākamo industriālo parku (teritorija iezīmēta ar zaļu krāsu). Liepājas SEZ foto.


Lai ko tādu radītu, vajadzēs daudz naudas. Kur SEZ to plāno ņemt? Hmieļevskis saka – kopā ar pašvaldības Attīstības pārvaldi strādājam pie tā, lai daļa no līdzekļiem, ko ES jaunajā plānošanas periodā varēs saņemt tieši inovatīvie, zaļie industriālie parki, tiktu Liepājai. Lai attīrītu teritoriju no piesārņojuma un izbūvētu jaunu ielu tīklu, būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, taču atgriezeniskais efekts, ko šī teritorija dos pilsētas un valsts ekonomikai, būs daudz lielāks.


Portāls irliepaja.lv turpinās sekot līdzi jaunā industriālā parka attīstībai, un nākamo publikāciju lasiet jau pavisam drīz!