AS "KVV Liepājas metalurgs" apgrozījums 2015.gadā ir vairāk nekā 73 miljoni eiro. Kopējais saražotās produkcijas apjoms sasniedz 200 000 tonnu, no kurām šogad realizēti 185 000 tonnu.

Ņemot vērā tirgus diktētās prasības un klientu vēlmes, ir paplašināts piedāvātās produkcijas klāsts – uzņēmums līdztekus tērauda armatūrai uzsācis ražot arī izstrādājumus no armatūras, ir paplašināts piedāvāto armatūras stieņu izmēru klāsts no astoņiem līdz 25 milimetriem, garumā līdz 16 metriem.

2015.gadā kopumā uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 550 strādājošo. Darba algās, ieskaitot nodokļus, samaksāti nepilni septiņi miljoni eiro. Lielākās izdevumu pozīcijas veido maksa par energoresursiem – četri miljoni eiro, tajā skaitā 1,2 miljoni eiro par obligātā iepirkuma komponentēm (OIK), vairāk nekā 3,5 miljoni eiro – par gāzi.

2015.gadā uzņēmums spējis izmantot tikai 30% no iespējamās jaudas, kas pamatā saistīts ar augstajām elektroenerģijas izmaksām. Ja daudziem citiem līdzīgiem Eiropas Savienības (ES) metalurģijas uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksas veido 11–13% no visām ražošanas izmaksām, tad "KVV Liepājas metalurgam" tie ir 38%, kas arī esot galvenais iemesls uzņēmuma vājajai konkurētspējai. Uzņēmuma vadība cer, ka elektroenerģijas cenu samazinās jaunā elektrokabeļa starp Lietuvu un Zviedriju nodošana ekspluatācijā 2016.gadā.

"Uzņēmums ir gatavs ciest zaudējumus, ja tuvākajā nākotnē redz problēmas risinājumu. "KVV Liepājas metalurgam" īpaši svarīgi ir valdības apstiprinātie noteikumi par obligātās iepirkumu komponentes samazināšanu energoietilpīgiem uzņēmumiem. Konkurētspējīga elektroenerģijas cena 2016.–2017.gadā uzņēmumam ļautu dubultot ražošanas jaudas, gada apgrozījums sasniegtu ap 250 miljoniem eiro, no kuriem ap 135 miljoniem eiro tiktu samaksāti algās un nodokļos, kā arī norēķinoties par precēm un pakalpojumiem ar Latvijas piegādātājiem. Arī darbinieku skaitu tādā gadījumā būtu iespējams palielināt vismaz par 300," uzsver "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

2015.gada februārī, kad uzņēmums pēc gandrīz divu gadu dīkstāves atsāka darbu, no jauna nācās iekarot arī zaudētos noieta tirgus un atjaunot valstu nacionālos sertifikātus. Šobrīd "KVV Liepājas metalurgs" savu produkciju realizē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Islandē, Norvēģijā, Šveicē, Dānijā, Somijā, Alžīrijā, Krievijā (Kaļiņingradā). Ir saņemti Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices un Latvijas produkcijas atbilstības sertifikāti, noslēgumam tuvojas sertifikācijas process Lielbritānijā.

Uzņēmuma paziņojumā teikts, ka, par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas nozarē, "KVV Liepājas metalurgs" šogad spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus, ekonomiski izdevīgākus iepirkumu līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas. Kaut arī finansiāli "KVV Liepājas metalurgs" 2015.gadu noslēgs ar ievērojamiem zaudējumiem, tomēr šogad veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā un uzņēmuma darbinieku entuziasms ļauj cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts atbalstu, nākamgad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos, pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

"KVV Liepājas metalurgs" norāda, ka trauksmes zvans par katastrofālo situāciju tērauda rūpniecībā ir izskanējis ES un arī pasaules mērogā. Ekspertu aprēķini liecina, ka krīzes iespaidā kopumā darbu varētu zaudēt aptuveni 500 000 šajā nozarē strādājošo. Signāli par rūpnīcu slēgšanu pienāk no ASV, Jaunzēlandes, Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas un ES valstīm. Milzīgo tērauda pārprodukciju un zemās tērauda cenas smagi izjūt arī pasaules lielākais metalurģijas uzņēmums "ArcelorMittal", kura prognozētie zaudējumi 2015.gada beigās varētu pārsniegt vienu miljardu dolāru. Situācija saasinājusies arī Ungārijā, kur kopš šā gada vasaras tērauda izstrādājumu cenas samazinājušās par 30%. Tas pamatā saistīts ar lēto produkcijas importu no trešajām valstīm. "ISD Dunaferr" vadība paziņojusi, ka, līdzīgi kā Polijā vai Čehijā, bez valsts atbalsta neiztikt. Savukārt ES metāla ražotāju asociācija "Eurofer" aicina ES rīkoties apņēmīgāk, lai ierobežotu tērauda izstrādājumu importu un ieviestu modernus tirdzniecības aizsardzības instrumentus.

Šā gada 9.novembrī Briselē tika sasaukta ārkārtas ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksme par situāciju tērauda rūpniecībā Eiropā, un "KVV Liepājas metalurgs" cer, ka tam sekos drīza un konkrēta ES rīcība, lai nodrošinātu valstu atbalstu metalurģijas nozarei, kā arī paātrinātu procedūras dažādu atbalsta pasākumu saskaņošanai.