Neskatoties uz "Covid-19" pandēmiju un tās radīto ietekmi, pērn Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā strādājošie uzņēmēji strādājuši stabili, trešdien, 19. janvārī, neklātienes preses konferencē par aizvadītā gada rezultātiem žurnālistus informēja SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks un SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis (papildināts ar SEZ sabiedrisko attiecību speciālistes Līgas Ratnieces- Kadeģes sagatavoto informācijas apkopojumu).

Aizvadītajā gadā turpinājusies jaunu rūpnīcu būvniecība un jaunu darbavietu radīšana, bet Liepājas SEZ stūrakmens – Liepājas osta – strādājusi ar 7 milj. tonnu kravu apgrozījumu, kas ir ceturtais lielākais SEZ vēsturē. Šādu apgrozījumu SEZ plāno saglabāt arī šogad.

Ostas darbība
Kopējais kravu apgrozījums 2021. gadā bija 7,06 milj. tonnu, kas veidoja pieaugumu +6,9 %, salīdzinot ar 2020. gadu, kā arī nodrošinot vidējo mēneša apgrozījumu 588 059,18 tonnas mēnesī.

Aizvadītajā gadā joprojām lielākā kravu grupa bija beramkravas – 4 724,3 tūkst. tonnu jeb 67 % no visām kravām. Otra lielākā kravu grupa – ģenerālkravas – veidoja 25% jeb 1 786,5 tūkst. tonnu. Ģenerālkravu segmentā novērojams lielākais kravu apjoma pieaugums, gan ro-ro un konteineru, gan kokmateriālu kravu grupā. 2021. gadā kokmateriāli veidoja 5% no visām kravām jeb 333,2 tūkst. tonnu. Mazākais kravu apgrozījums Liepājas ostā ir lejamkravām, kas veido vien 8% no visām kravām. To plūsmu būtiski ietekmēja tirgus nosacījumi un atsevišķu produktu cenu straujais kāpums, kas ievērojami samazināja pieprasījumu. 2021. gadā Liepājas ostā apkalpoti 1 652 kuģi, iebraukušo un izbraukušo pasažieru skaits bija 44 576, kas veidoja pieaugumu par + 40%. Pieaugums arī pārvadāto ro-ro vienību skaita ziņā par +54%, bet konteineru (TEU) skaits pieaudzis par +220%.

Savu pirmo sezonu pēc rekonstrukcijas veiksmīgi aizvadījusi arī Jahtu osta, sasniedzot labus rezultātus arī pandēmijas noteikto ierobežojumu apstākļos. 2021. gadā Liepājas ostā apkalpota 171 jahta.

Liepājas ostā arī 2021. gadā aptuveni 50% bija vietējās izcelsmes kravas. Ļoti apzināti 90 gadu sākumā ostas uzņēmēji veidoja un attīstīja kravas prāmju satiksmi*, kas lielā mērā ļāva piesaistīt ārvalstu investorus, kuri šeit būvēja un turpina būvēt savas ražotnes, nodrošinot vieglu un ērtu izejmateriālu un saražotās produkcijas loģistiku. Aizvadītajā gadā prāmju satiksme ro-ro un negabarītu kravu grupā uzrādīja ievērojamu izaugsmi, kas saistīts ar SEZ uzņēmuma "Terrabalt" un SEZ pārvaldes investīcijām infrastruktūrā, kam sekoja "Stena Line" prāmja līnijas reisu skaita palielinājums. Ro-ro kravu plūsmā 2021. gadā sasniegts ievērojams apgrozījuma pieaugums – 61,7%.  

Būtiska nozīme aizvadītajā gadā bija arī vietējo kravu konteinerizācijai, ko nodrošina konteineru loģistikas kompānija SIA "Fields" sadarbībā ar SIA "Ekers Stividors LP" un "DCT Gdańsk" konteineru terminālu Gdaņskā. Tas ir vienīgais un lielākais termināls Baltijas jūrā, kurš apkalpo tiešo okeāna konteineru līniju alianšu operētos kuģus ar 20,000 + TEU ietilpību. Konteinerkravu fīderlīnija Liepāja – Gdaņska darbu uzsāka pagājušā gada augustā, nodrošinot 124,8 % pieaugumā šajā kravu segmentā.


Liepājas SEZ foto.


Jau no ostas darbības atjaunošanas pirmsākumiem Liepājas ostas uzņēmēji piesaistīja kravu īpašniekus, kuri ostā izbūvēja savus terminālus, piemēram, "Danstore", "Schwenk", kas nodrošina stabilu kravu plūsmu ilgtermiņā. Tāpat ļoti apzināti Liepājas osta veidota par graudu ostu – līdzīgi, kāda tā bija 19. gs. otrajā pusē. Liepājas ostas lauksaimniecības kravu termināli 2021. gadā turpināja attīstīt savu kapacitāti un elastīgumu, nodrošinot vairāk nekā 30 dažādu lauksaimniecības produkcijas veidu pārkraušanu. Liepājas ostas termināli pārkrāva, sākot no rudziem, kviešiem, miežiem, līdz rapša un saulespuķu čaumalu raušiem. Galvenais lauksaimniecības kravu pārkraušanas mīnus ir sezonalitāte, kā arī ražas apjomi un pieaugošā sīvā konkurence gan starp Latvijas ostām, gan citām Baltijas reģiona ostām. Kopumā 2021. gadā Liepājas ostā pārkrauts 2,8 milj. tonnu dažādu lauksaimniecības produktu, līdzīgi kā gadu iepriekš. Kā uzsver ostas uzņēmēji, tas ir labs rādītājs, ņemot vērā salīdzinoši zemo ražu un pieaugošo konkurenci.

Jau ilgāku laiku stabilu vietējo kravu plūsmu nodrošina "Schwenk" cementa termināls, ar katru gadu stabili palielinot pārkrauto kravu apjomu. Kopumā celtniecības materiālu kravu grupā 2021. gadā bija pieaugums +5,1%.


Ģeopolitiskie un ārējie nosacījumi
Jau vairākus gadus būtiskas izmaiņas novērojamas tranzītbiznesa nozarē, kas saistītas gan ar Krievijas vēlmi savas kravas pārkraut savās ostās, gan ar Ukrainas un Baltkrievijas krīzi. Tieši ģeopolitisko un tirgus nosacījumu dēļ, ko ietekmēja izmaiņas piedāvājumā un pieprasījumā, līdz minimuma, samazināja antracīta ogļu pārkraušanas apjomus, ko uzņēmēji veiksmīgi aizstāja ar atjaunojamo energoresursu kravām – koksnes šķeldu un koksnes granulām. Antracīta ogļu pārkraušanas apjomi 2021. gadā Liepājas ostā bija vien 28,8 tūkst. tonnu, kas veidoja samazinājumu par 89,4%. Turpretī pieaugošs ir koksnes šķeldas un koksnes granulu eksports, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. 2021. gadā Liepājas ostā koksnes granulu pārkraušanas apjomi bija 460,5 tūkst. tonnu, veidojot pieaugumu + 28,6%, bet koksnes šķeldas apjomi veidoja 350,7 tūkst. tonnu un pieaugumu + 46,1%.

2021. gadā turpinājās diskusijas par Latvijas ostu pārvaldības modeļu maiņas, kas jau otro gadu radīja šaubas par stabilitāti un turpmāko attīstību. Nozīmīgs un stabilizējošs faktors bija  Latvijas Stividorkompāniju asociācijas izveide, kas visa gada garumā turpināja dialogu gan ar Satiksmes ministriju, gan Ministru Kabinetu, gan Saeimu. Grozījumi likumos gaida savu galīgo, trešo lasījumu, kas nosaka, ka Liepājas SEZ nosacījumi netiks mainīti līdz tās darbības beigu termiņam – 2035. gada 31. decembrim.

Apstrādes rūpniecība
2021. gadā Liepājas SEZ teritorijā ekspluatācijā tika nodotas piecas jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību 20 840,3 m2. Februārī Liepājas būvvaldes komisija pieņēma ekspluatācijā jauno SIA "iCotton" ražošanas ēku Pulvera ielā 4A, bet augustā SIA "GF Powdercoating" ražotni bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā. Novembrī darbu uzsāka "MB Dzelzsbetons" jaunā dzelzsbetona konstrukciju ražotne, kuras izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro.  Pērn 2. decembrī būvvalde pieņēma ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas SEZ teritorijā – SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā, Laboratorijas ielā 20, un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" (VOBP) ražošanas ēku Vecajā ostmalā 10. Visas jaunās ražotnes nodrošina arī jaunas darbavietas.

2021. gadā Liepājas SEZ teritorijā uzsākta trīs jaunu ražošanas ēku būvniecība. Gada sākumā SIA "Pumac Liepāja", izvēloties izdevīgāko būvniecības piedāvājumu, uzsāka īstenot attīstības projektu, un tuvāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt divas jaunas ražošanas ēkas, katru 4100 m2 platībā. Kopējās plānotās investīcijas 3,5 milj. eiro. Savukārt februārī uzņēmums "Jensen Metal" uzsāka jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā. Jaunajā ražošanas ēkā, ko ekspluatācijā nodeva šā gada sākumā, izvietosies nerūsējošā tērauda departaments, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Tiešās būvniecības darbu izmaksas bija 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro. Karostas industriālajā parkā rūpnīcas būvdarbus pagājušā gada augustā uzsāka arī SIA "EB Liepāja", kas ražos nenoņemamās veidņu sistēmas. Tā būs jau ceturtā ražotne Karostas Industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

2021. gadā palielinājās arī ārvalstu investīciju apjomi un par savas ražošanas izvietošanu Liepājas SEZ teritorijā paziņoja četri uzņēmumi, kuri novērtējuši Liepājas uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras priekšrocības. Februārī Dānijas mēbeļu ražotāja AS "Kvist Industrie" paziņoja par savas ražotnes atvēršanu Liepājā, noslēdza telpu nomas līgumu ar "Vecās ostmalas biznesa parku" un jau aprīlī uzsāka ražošanu. Maijā zivju pārstrādes uzņēmums ar Lietuvas kapitālu SIA "Syfud" paziņoja par investīcijām 30 miljonu eiro apmērā jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, bet jau šā gada septembrī atsāka krabju nūjiņu ražošanu. Jaunās rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī, un tā sākotnēji nodrošinās vismaz 500 labi apmaksātas darba vietas, bet, ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.


Liepājas SEZ foto.


Novembrī SEZ valde pieņēma lēmumu piešķirt SEZ kapitālsabiedrības statusu SIA "Premekon", kas ir uzņēmums ar Somijas kapitālu un nodarbojas ar metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu. Uzņēmums jau 2021. gadā uzsāka savu darbību, izveidojot sākotnēji desmit jaunas darbavietas, bet līdz 2024. gadam to skaitu plāno palielināt līdz 27. SIA "Premekon" ir pirmais uzņēmums ar Somijas kapitālu, kam piešķirts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas statuss. Tas potenciāli veicinās citu Skandināvijas uzņēmumu piesaisti Liepājai. Savukārt decembrī ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņoja uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu AS "Norplast Piemare". Jau šobrīd uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanas pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Attīstības projekti
2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde turpināja konsolidēt bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritoriju, izmantojot arī pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ar kopējo platību aptuveni 32 ha. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Lai diskutētu par industriālā parka izveidi Liepājā, kā arī veicamajiem soļiem Latvijas ceļā uz zaļāku ražošanu, 20. oktobrī, norisinājās pašvaldības un SEZ pārvaldes tiešsaistes forums "Latvija ceļā uz atbildīgāku un zaļāku ražošanu – starts Liepājā", kurā foruma dalībnieki atzina, ka, sekojot pasaules tendencēm, "Liepājas metalurga" teritoriju iespējams padarīt par lielisku zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru. Novembrī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots izstrādātais lokālplānojums "Liepājas metalurga" teritorijai, kurš paredz no slēgtas teritorijas pārvērst to par publisku, izveidojot vienotu un pieejamu infrastruktūru.

2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde īstenoja projektu "Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta", kura ietvaros rekonstruētas ostas 71., 72., 83., 85., 86., 87. piestātne un pārbūvēts Atslēdznieku ielas posms. Saskaņā ar iepirkumu darbus veica SIA "Tilts" par zemāko piedāvāto cenu – 2 616 525,45 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Sakārtojot nepieciešamo infrastruktūru, Liepājas SEZ pārvalde atbalsta zvejniecību, palīdzot uzlabot zvejnieku ikdienas darba apstākļus un reizē sakārtojot pilsētvidi, padarot to pievilcīgu ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim.

Liepājas SEZ pārvalde 2021. gadā uzsāka īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta", kura mērķis ir samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir 400 tonnas bīstamu ķīmisko vielu. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta programmas ietvaros. Tā kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums. Projekta rezultāta Liepājas iedzīvotāji vairs netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam, kā arī tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte visā Baltijas jūras reģionā.

Tāpat 2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde turpināja īstenot ES Kohēzijas fonda projektus, kas paredz apgaismojuma izbūvi Loču kanālā un Karostas kanālā, kā arī vadulu izbūvi pie Oskara Kalpaka tilta. Vienlaikus SEZ pārvalde aktīvi gatavojusies nākamā ES Kohēzijas fonda perioda uzsākšanai.

Lidosta
Liepājas lidostas kā nozīmīga Liepājas SEZ un pilsētas kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides neatņemama daļa aktīvi darbojas arī pandēmijas apstākļos. Jau trešo gadu Liepājas lidostu par savu bāzes vietu sauc nacionālās aviokompānijas "airBaltic" meitasuzņēmuma "airBaltic Training" Pilotu akadēmija. Ikdienu debesīs virs Liepājas var redzēt ne tikai mācību lidmašīnas, bet lidostā savas praktiskās iemaņas gūst gaisa kuģu mehāniķi, kas savu arodu apgūst Liepājas Valsts tehnikumā. Pilotu akadēmiju absolvējuši jau aptuveni 20 studenti, bet šobrīd tajā mācās 80 jaunieši ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī Somijas, Vācijas, Itālijas u.c.  


Uzziņa
Liepājas SEZ teritorija aizņem 2/3 Liepājas pilsētas – osta, industriālās teritorijas, lidosta, vienota, pilnvērtīga transporta infrastruktūra un perspektīvās attīstības teritorijas. Pateicot Liepājas SEZ izveidei ar ostu kā vienu no attīstības stūrakmeņiem, Liepāja šodien ir ļoti nozīmīgs reģionālais un ekonomiskais centrs, kurš nodrošina uzņēmējdarbības un dzīves vides kvalitāti un nodrošina plašas izglītības, kultūras, sporta un aktīvās atpūtas iespējas.


Liepājas osta atjaunoja savu darbību pirms 30 gadiem – lēmumu par pašvaldības uzņēmuma "Liepājas osta" izveidi pieņēma 1991. gada 27. septembrī, bet pirmais tirdzniecības kuģis ostā ienāca 1992. gada 1. janvārī.


Līdz 1994. gada 31. augustam osta darbojās paralēli Krievijas Federācijas Jūras spēkiem.


1997. gada 1. martā sāka darboties valsts atbalstītā iestāde – Liepājas SEZ pārvalde, kuras galvenais uzdevums bija veicināt Liepājas pilsētas un reģiona attīstību, līdz minimumam mazinot ekonomisko stagnāciju un depresiju.


Liepājas osta ir Liepājas SEZ stūrakmens, magnēts, kas piesaista investorus, bet galveno pienesumu reģiona un valsts kopējā tautsaimniecībā dod jaunas ražotnes un jaunas darbavietas – pēdējo piecu gadu laikā Liepājā uzbūvētas 15 jaunas ražotnes, kas vidēji katra dod vismaz 30 – 50 jaunas darbavietas.

*1994. gadā Liepājas ostā ienāca pirmais kravas prāmis. Tolaik nebija regulāras prāmja satiksmes ne Rīgas, ne Ventspils ostās.