Modernizētais "Liepājas metalurgs” aizvadījis grūtu un sarežģītu gadu, kas tomēr nesis peļņu. Nākamo gadu prognozē vēl veiksmīgāku.

Nenormāla slodze, ļoti ļoti grūts un sarežģīts laiks – aizvadīto gadu vērtēja "Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs preses konferencē, kas otrdien notika rūpnīcā.

Lielākajā Liepājas rūpniecības uzņēmumā, kas šobrīd nodarbina 2247, bet kopā ar meitas uzņēmumiem – ap 4000 cilvēku, nepārtraucot ražošanu, gada laikā gandrīz pabeigta vērienīgā modernizācija.

Šajā laikā vēsturiskās martenkrāsnis nomainītas ar modernu elektroloka tēraudkausēšanas krāsni un citiem agregātiem, kas, pēc Terentjeva teiktā, strādā "arvien stabilāk”, pamatā – jau darba, nevis testēšanas režīmā. Uzņēmuma vadītājs paslavēja darbiniekus, kas "diezgan veiksmīgi apguvuši jauno tehnoloģiju un ātri mācās”.

Rūpnīcas vadītāji plāno, ka līdz 2012.gada beigām jaunajām iekārtām vajadzētu strādāt ar maksimālo jaudu, gadā pārkausējot 860 tūkstoš tonnu metāla. Salīdzinājumam: visas trīs vecās martenkrāsnis kopā labākajos gados spēja saražot 554 tūkstošus t metāla gadā. No 17. augusta, kad pirmo reizi tika iedarbināta jaunā tēraudkausēšanas iekārta, līdz gada beigām uzņēmums cer pārkausēt 165 tūkstošus tonnu metāla.

Kā atzina „Liepājas metalurga” galvenā finansiste Benita Imbovica, ja divus iepriekšējos gadus – 2009. un 2010. – krīzes un izejmateriālu cenu dēļ nācies strādāt ar zaudējumiem, tad šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma peļņa bija 2,384 miljoni latu.

„Rezultāts kopumā ir ļoti ļoti pozitīvs, un 2012. gadā mēs ieiesim daudz stiprāki,” atzina Terentjevs.

Lielāko daļu produkcijas – 98% – "Liepājas metalurgs” eksportē, kopumā uz 40 pasaules valstīm, bet galvenokārt uz Eiropas Savienību. „Strādājam pie tā, lai šo apjomu nesamazinātu, vienlaikus esam gatavi dot vairāk arī vietējam tirgum, ja būs nepieciešams,” uzsvēra Terentjevs.

Modernizācija ir ieguvums visiem liepājniekiem, skaidroja Terentjevs: kaitīgo izmešu no martena skursteņiem vairs nav, ūdens no Liepājas ezera vairs netiek ņemts, ievērojami samazinājies gāzes un naftas produktu patēriņš. Uzņēmums jau tagad pacenties samazināt arī sākotnējo trokšņu līmeni, taču darbs pie skaņas izolācijas uzlabojumiem vēl turpināsies. Pamazām franču speciālistiem arī izdodas noregulēt tā saukto kompensatoru, kas ļaus pilnībā izvairīties no strāvas pārrāvumiem ārpus uzņēmuma.

Elektroenerģijas patēriņš gan pieaugs vairāk nekā trīs reizes, tāpat arī elektroenerģijas jauda, kas būs nepieciešama vairāk nekā piecas reizes lielāka, elektrokausēšanai sasniedzot maksimālās iespējas.

Neraugoties uz milzīgo kredītu – vairāk nekā 85 miljoni eiro, ko "Liepājas metalurgs” bija spiests aizņemties ražošanas modernizācijai, arī šogad tas turpinājis pildīt saistības, ko paredz darba koplīgums ar arodbiedrību, finansējis 11 jauno speciālistu sagatavošanu, kuri nākamgad aizstāvēs diplomdarbus, kā arī gatavojas apmaksāt desmit cilvēku doktorantūras studijas. Tāpat uzņēmums joprojām finansē sporta klubu „Liepājas metalurgs” un Metalurgu poliklīniku un slimnīcu.

"Esam izturējuši un gandrīz zirgā,” secināja valdes priekšsēdētājs.

"Liepājas metalurga” valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins uzsvēra, lai gan modernizācijas process bijis ļoti sarežģīts jau no paša sākuma, galvenais virzītājspēks tomēr bijuši paši uzņēmuma speciālisti ar galveno inženieri Egilu Kupši priekšgalā. Sasniegts arī galvenais uzdevums, kāpēc tika uzsākta modernizācija: samazināta produkcijas pašizmaksa, un vidēji uz katru tonnu saražotā metāla uzņēmums tagad ietaupa 30 latus.

Lielākās grūtības sagādājusi lūžņu uzsildīšanas iekārtas ieviešana, kas joprojām tiek regulēta. Tas, pēc Ptičkina sacītā, saistīts ar to, ka līdzīgas tehnoloģijas nav nevienā metalurģiskajā uzņēmumā Eiropā.

Uzņēmuma finanšu direktore Benita Imbovica uzsvēra, ka aizņēmums bijis vienīgā reālā iespēja iegūt līdzekļus, lai uzsāktu modernizāciju. "Visas saistības veiksmīgi pildām, un nav pamata bažām, ka kredītu varētu laikā nenomaksāt.”

Atsevišķi mēneši pat bijuši tik veiksmīgi, ka, tā turpinot, kredītu varētu atdot piecos, nevis desmit gados, sacīja Imbovica.