Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", Liepāja tiek uzskatīta pie vienu no tām vietām, kur Latvijā varētu uzbūvēt celulozes rūpnīcu. Visticamākā vieta - pie ezera.

Tomēr, kā raksta laikraksts, celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.  «Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs. «Diemžēl tieši tādēļ celulozes izejvielu perspektīvais pieprasījums pārsniegs pieprasījumu, un šādā situācijā celulozes rūpnīcas jaudu nodrošināšana ar Latvijā iegūstamajiem resursiem kļūst problemātiska,» skaidro A. Ozols.

Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra rūpnīca, gaisā virmo kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šāda rūpnīca patērētu celulozes izejvielas, kuras tiek eksportētas pārstrādei uz Skandināvijas valstu rūpnīcām. Tomēr salīdzinājumā ar to brīdi, kad vēl eksistēja 600 000 t jaudas celulozes rūpnīcas projekta kompānija a/s Baltic Pulp, situācija ir mainījusies, jo teju miljonu m3 papīrmalkas patērē SIA Bolderaja Ltd, kura no šīm izejvielām ražo OSB plātnes.

DB jau šā gada martā rakstīja, nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs ar nepacietību gaida Latvijas valsts augstākās vadības politisku atbalstu šāda projekta īstenošanai. 2010. gada decembrī premjera vadītajā lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika skatīts jautājums par jaunas celulozes un papīrfabrikas izveides iespēju Latvijā, taču nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti. «Joprojām gaidām atbildi - 
vai Latvijas valsts vēlas, lai šeit tiktu īstenots celulozes + papīrfabrikas rūpnīcas komplekss, kas radītu gan jaunas darba vietas, gan palielinātu nodokļu ieņēmumus, gan arī ieņēmumus no eksporta,» uzsver I. Zorgenfreijs.

Viņš atgādina, ka šā gada pirmajā pusgadā jau ir eksportēta tikai papīrmalka 2 milj. m3 apmērā, neskaitot celulozes šķeldu. Vēl vairāk - 
ik gadu tiek eksportēti 2,5 līdz 3,5 milj. m3 papīrmalkas un celulozes šķeldas, kas, pēc I. Zorgenfreija teiktā, ir būtisks priekšnoteikums celulozes un papīrfabrikas izveidei Latvijā. «Lai arī papīrmalkas iekšējais patēriņš salīdzinājumā ar šī gadsimta sākumu ir mainījies, jo ir uzbūvēta OSB plātņu rūpnīca, kura patērē aptuveni vienu miljonu m3 gadā, tomēr izejvielu joprojām pietiek, uzsver I. Zorgenfreijs. Viņš savu secinājumu pamato ar to, ka Zemkopības ministrija celulozes izejvielas - papīrmalkas - 
ieguvi vērtē tikai pēc tā, ko var iegūt no galvenajā cirtē iegūstamās koksnes apjoma, kaut arī ļoti liels apjoms papīrmalkas tiek iegūts tieši jaunaudžu retināšanas un krājas kopšanas cirtēs, kur ir tikai papīrmalka.

Bez tam I. Zorgenfreijs uzskata, ka arī perspektīvie enerģētikas projekti, kuros kā energoresurss paredzēta koksne, vairāk ir vērsts uz malkas un dedzināmās koksnes, tostarp meža šķeldas un ciršanas atlieku (ne tikai zaru, bet arī celmu) izmantošanu nekā uz papīrmalkas segmentu. «Valsts mežos iegūtās papīrmalkas piegādes varētu būt kā papildu iespēja papīrmalkas realizācijai, nevis kā šobrīd, kad bez vietējās plātņu rūpnīcas un Skandināvijas celulozes ražotājiem faktiski vairāk alternatīvas nav,» secina I. Zorgenfreijs. «Saprotu, ka Skandināvijas valstu koncerni Latviju izmanto kā slēgto noliktavu, no kurienes var iegūt iztrūk-stošo, celulozes ražošanai tajā brīdī nepieciešamo izejvielu - 
papīrmalku, tomēr nesaprotu, kāpēc Latvijas valsts šo situāciju vēlas saglabāt arī nākotnē,» retoriski jautā I. Zirgenfreijs.

Viņš atzīst, ka šobrīd potenciālajam ārvalstu investoram, kurš būtu gatavs iesaistīties šāda miljardu vērta projekta realizācijā, ir būtiski, vai Latvijas valsts politiskā vadība vispār šādu projektu vēlas īstenot. «Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairās atbildēt konkrēti JĀ vai NĒ, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu, taču Saeimas ārkārtas vēlēšanas šajā jomā var ieviest izmaiņas,» norāda I. Zorgenfreijs. Viņš uzsver, ka Nord Papyrus atšķirībā no Baltic Pulp neprasa nekādas valsts garantijas un arī nerunā par 3 milj. m3 celulozes izejvielu. «Ir variants par rūpnīcu, kas patērē 2 milj. m3 izejvielu, ir iespēja būvēt Latvijā celulozes - 
koksnes mehāniskās masas pārstrādes rūpnīcu,» iespējas atklāj I. Zorgenfreijs.

Viņš gan negatavojas padoties un cer uz iespējamo jaunās (pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām) valdības ieinteresētību jaunu darba vietu radīšanā gan tieši rūpnīcā, gan arī to apkalpojošajās jomās. I. Zorgenfreijs atgādina, ka Nord Papyrus atšķirībā no Baltic Pulp nav valsts kapitāla daļas (BP - 33% piederēja Latvijas valstij), no valsts netiek prasīta valsts mežu nodošana valdījumā vai ieguldīšana pamatkapitālā.

«Tas ir pavisam cits projekts, kaut arī ideja ir tāda pati, turklāt runa ir nevis tikai par celulozes rūpnīcu, kas gatavo izejvielu papīrfabrikai, bet par kompleksu celulozes un papīrfabrikas konglomerātu,» stāsta I. Zorgenfreijs. Viņš uzsver, ka valdība jau būtībā ne ar ko neriskē, tās vietā risku uzņemas privātie ieguldītāji.

Kā vēl vienu būtisku atšķirību no Baltic Pulp SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs min rūpnīcas potenciālo atrašanās vietu. «Celulozes un papīrfabrika noteikti neatradīsies iekšzemē (Baltic Pulp celulozes ražotni vēlējās būvēt Ozolsalā (pie Jēkabpils), bet gan jūras tuvumā,» tā I. Zorgenfreijs. Viņš piebilst, ka pašlaik tiek izskatītas vairākas potenciālās celulozes un papīrfabrikas iespējamās vietas. «Izvēle par kādu konkrētu vietu vēl nav izdarīta,» uz jautājumu, vai rūpnīca varētu būt Ventspils vai Liepājas tuvumā, atbild I. Zorgenfreijs. Viņš piebilst, ka iespējas ir gan Liepājas, gan Ventspils apkaimē pie Baltijas jūras, kā arī atsevišķās vietās pie Rīgas jūras līča. Tomēr ne Liepājas pašvaldībā, ne LSEZ šo informāciju oficiāli DB neapstiprināja. Neoficiāla informācija liecina, ka, ja Liepājā cels rūpnīcu, tā atradīsies pie ezera.