Latvijā pēc mājokļu pieejamības pirmajā vietā  bija Daugavpils, seko Liepāja, Cēsis, Jelgava un Valmiera, liecina jaunākais "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss.

Rīga pagājušajā gadā šajā ziņā bija tikai sestajā vietā valstī, toties tajā pagājušajā gadā bija pieejamāki mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām

Otrajā vietā pēc mājokļu pieejamības Baltijā bija Tallina, bet trešajā – Viļņa. Tallinā pērn mājokļu pieejamība pasliktinājās, bet Rīgā un Viļņā – uzlabojās, žurnālistiem trešdien piebilda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Ekonomiste informēja, ka pasliktināšanos Tallinā noteica straujais dzīvokļu cenu kāpums, uzlabošanos Viļņā – algu kāpums, bet uzlabošanos Rīgā – procentlikmju samazinājums, kas pērn bija viens no straujākajiem pēdējos gados.

Tomēr Latvijā pēc mājokļu pieejamības Rīga pagājušajā gadā bija sestajā vietā. Pirmajā vietā Latvijā pēc mājokļu pieejamības bija Daugavpils, seko Liepāja, Cēsis, Jelgava un Valmiera.

Pērn mājokļu pieejamība visās minētajās Latvijas pilsētās, izņemot Cēsis, uzlabojās, norādīja Vildava, kā galveno iemeslu minot diezgan straujo algu kāpumu šajās pilsētās. Savukārt dzīvokļu cenu kāpums bija visai mērens, izņemot Cēsis, kur dzīvokļu cenas pērn auga par 17%.

Savukārt Jelgavā pērn mājokļu cenas kāpušas par 15%, Rīgā par 7%, Valmierā un Liepājā par 5%, bet Daugavpilī – tikai par 2%. Vildava arī informēja, ka vidēji mēnesī Rīgā notiek 521 darījums ar mājokļiem, Liepājā – 74 darījumi, Daugavpilī – 69, Jelgavā – 44, Valmierā –12 darījumi un Cēsīs – arī 12 darījumi.

Mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas sakrāšanas laiks Daugavpilī ir deviņi mēneši, Liepājā – 11 mēneši, Cēsīs – 14 mēneši, Jelgavā – 16 mēneši, Rīgā un Valmierā – 17 mēneši.

"Izvirzīties priekšgalā Daugavpilij ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais mājokļu cenu pieaugums, bet arī algu kāpums. Savukārt Jelgavā, Valmierā un Rīgā mājokļu pieejamība bijusi aptuveni līdzīgā līmenī. Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā, jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas," skaidroja Vildava.

Kā portālu informēja "Swedbank", salīdzinot 2017.gadu ar 2016. gadu, mājokļu pieejamība vidējai mājsaimniecībai Liepājā nedaudz uzlabojās. 2017.gadā vidējā neto mēnešalga bija 652 eiro, kas ir otrā augstākā starp apskatītajām pilsētām, taču vidējo algu kāpums bija 5% apmērā (lēnākais apskatīto pilsētu starpā). Sērijveida dzīvokļu cenu kāpums bija līdzīgs algu kāpumam (5% apmērā), atspoguļojot gana veselīgu pieprasījuma pieaugumu. Tā kā vidējo algu izaugsme bija līdzvērtīga vidējo dzīvokļu cenu izaugsmei, kopumā indeksa nelielo uzlabojumu noteica zemākas hipotekāro kredītu procentu likmes. Mājokļu tirgus aktivitāte, ko ataino notikušo darījumu skaits mēnesī, pērn praktiski nemainījās – mēnesī vidēji notika 74 darījumi. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pērn bija nedaudz zema gada (11 mēneši). Ja mājsaimniecība iegādājas dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību un atbilst kritērijiem, lai iegūtu valsts atbalstu mājokļu iegādes programmā ģimenēm ar bērniem, tad krāšanai nepieciešamais laiks varēja būt arī īsāks.