"Liepājas metalurgs" atjaunos darbību jau novembra beigās un, lai gan pirmie trīs mēneši varētu nest zaudējumus, tomēr jau pirmajā darbības gadā ir paredzēts gūt peļņu.

To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Ukrainas investora "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals. Sākumā uzņēmums ražos 30000 līdz 35000 tonnu produkcijas mēnesī, bet jau 2015.gada septembrī plānots sasniegt 80000 tonnu produkcijas mēnesī. Pēc diviem gadiem Liepājā varētu saražot līdz 120000 tonnu produkcijas mēnesī.

Gada laikā kopš uzņēmuma maksātnespējas procesa sākuma "Liepājas metalurgs" ir zaudējis visus klientus – gan produkcijas pircējus, gan arī izejvielu piegādātājus. Kādā veidā "KVV Group" meklēs jaunus pircējus, kā tiks veidotas izejvielu piegādes?

Izpētot uzņēmuma iepriekšējās darbības dokumentus, noskaidroju, ka izejvielas tika piegādātas no šādiem avotiem – pamatpiegādātājs bija Krievija (27%), tai sekoja Lietuva (21%), Kazahstāna (17%), Polija (12%) un tā tālāk.

Pirms uzņēmuma rekonstrukcijas liela daļa metāllūžņu tika iepirkta Latvijā.

Jā, tā tas bija. Es skatījos dokumentus par 2010., 2011. un 2012.gadu. Protams, ka mēs līdzīgā proporcijā izskatīsim visus šos metāllūžņu piegādātājus. Tāpat piegādēm tiks pieslēgts arī Ukrainas metāllūžņu tirgus, kas mēnesī ir apmēram 400000 tonnu. Tas ir viss Ukrainas tirgus, ne tikai "KVV Group", turklāt šis tirgus patlaban ir ļoti samazinājies, jo pirms gada tie bija 700000 tonnu lūžņu mēnesī. Tas ir saistīts gan ar metalurģisko rūpnīcu mazāku pieprasījumu, gan arī ar monopolismu Ukrainā, kad viss atradās vienās rokās.

Domāju, ka LM darbības sākumposmā uz rūpnīcu piegādāsim aptuveni 25000 tonnas lūžņu mēnesī no Ukrainas ziemeļu reģioniem. Tas, ieskaitot dzelzceļa tarifus, ļaus mums būt konkurētspējīgiem attiecībā pret vietējiem Latvijas metāllūžņu tirgotājiem. Protams, ka tiks meklētas iespējas pirkt lūžņus Krievijā un protams, ka mēģināsim runāt arī ar Latvijas vietējiem metāllūžņu tirgotājiem, piemēram, "Tolmetu".

Vai jau ir bijušas sarunas ar "Tolmetu", varbūt, ka tās jau ir ieplānotas?

Sarunas nav bijušas, bet mēs esam atvērti dialogam.

Jūs iesiet ar piedāvājumu pie "Tolmeta" jeb gaidīsiet, kad viņi nāks pie jums?

Metāllūžņu biznesā es vienmēr esmu dzīvojis pēc šādiem noteikumiem – rūpnīca bez manis izdzīvos, bet es bez rūpnīcas izdzīvot nevaru. Metāllūžņu biznesā galvenais ir pircējs, jo savāktie un apstrādātie lūžņi kādam ir jāpārdod. Ja "Tolmets" ir šī biznesa speciālisti, tad domāju, ka viņi mums piezvanīs un mēs spēsim par kaut ko vienoties.

Gada laikā zaudēti arī LM produkcijas pircēji. Kā meklēsiet jaunus klientus?

Jā, tirgi ir zaudēti un pat tie uzņēmumi, kas Latvijā tirgoja LM ražoto armatūru, patlaban jau ļoti veiksmīgi tirgo baltkrievu armatūru. Atrast jaunus klientus ir mūsu uzdevums numur viens, pirmkārt, jau panākt, lai Latvijā tirgotu vietējo, "KVV Liepājas metalurgs" ražoto produkciju.

Protams, ka plānos ir arī ārvalstu tirgi, pirmkārt, jau Eiropa, iespējams, arī Amerika, arī Saūda Arābija.

Rūpnīcas darbības sākumposmā taču šo pircēju nebūs. Vai lielākā daļa sākumā saražotā nonāks Ukrainā?

Protams.

Kādos tempos notiks rūpnīcas ražošanas jaudu atjaunošana?

Mums ir biznesa plāns, kurā rēķināti dažādi noslodzes varianti. Tai skaitā pirmajā darbības posmā plānots mēnesī pārstrādāt 32500 tonnas metāllūžņu, kas ļaus ražot 30000 tonnu armatūras mēnesī. Otrajā posmā ražošanas apjomi sasniegs 50000 tonnas mēnesī un trešajā posmā plānots sasniegt gandrīz 80000 tonnu produkcijas apjomu mēnesī.

Tā ir gandrīz projektētā jauda pēc LM veiktās rekonstrukcijas?

Jā, apmēram. Domāju, ka ar laiku sasniegsim arī 100000 līdz 120000 tonnu apjomu mēnesī jeb vairāk nekā miljonu tonnu produkcijas gadā. Šādu apjomu plānojam sasniegt aptuveni pēc diviem gadiem, bet 80000 tonnu apjomu ir paredzēts sasniegt līdz 2015.gada septembrim.

Šogad rūpnīcas darbības atsākšanai plānots ieguldīt apgrozāmajos līdzekļos 30 miljonus eiro. Vai ir plānotas vēl kādas investīcijas rūpnīcā, vai ir nepieciešamība vēl pēc kādas modernizācijas?

Sākotnējā darbības posmā neplānojam neko modernizēt, jo administrators un darbinieki rūpnīcu ir saglabājuši lieliskā stāvoklī, viss izskatās tā, it kā darbinieki izgājuši pusdienu pārtraukumā. Arī elektriskā loka tēraudkausēšanas krāsns ir labā stāvoklī, vienkārši runājot, atliek paraut kloķi un viss sāk strādāt. Protams, jāsaprot, ka tas ir ļoti dārgs kloķis un tā ieslēgšana vien maksā 80000 līdz 100000 eiro – tas paredz gan izejvielas, gan līgumus, gan gāzi, gan skābekli, gan ostu, gan ikdienas metāllūžņu piegādes ap 1000 tonnu apjomā. Jāveic liels un komplekss darbu apjoms.

Bez tiem 30 miljoniem eiro apgrozāmajos līdzekļos tiek plānotas vēl kādas investīcijas?

Šie līdzekļi paredzēti gan izejvielu iegādei, gan darbinieku apmācībai, gan dažādu sertifikātu saņemšanai. Domāju, ka ar 30 miljoniem eiro pietiks, lai pirmajā gadā sasniegtu plānotos 80000 tonnu mēnesī.

Parunāsim par darbiniekiem. Paziņots, ka sākumposmā LM strādās 500 darbinieki – vai tas ir no jauna pieņemamo darbinieku skaits jeb tas iekļauj arī patlaban uzņēmumā strādājošos?

Līdz šim LM strādāja 230 cilvēki, kuri uzdevums bija saglabāt rūpnīcu darbaspējīgā stāvoklī. Tagad pieņemsim darbā vēl 250 cilvēkus, un tas ļaus atsākt darbu un mēnesī ražot 30000 līdz 35000 tonnu produkcijas. Saprotam, ka tas ļaus strādāt tikai pa nullēm, taču tas ir LM darbības atsākšanas sākumpunkts.

Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē Liepājā vēl ir aptuveni 800 bijušo LM darbinieku. Vai visi šie darbinieki tiks pieņemti darbā, vai šis skaits būs pietiekams jeb meklēsiet cilvēkus vēl arī citur, piemēram, Ukrainā?

Viesstrādnieku nebūs. Speciālisti brauks, rūpnīcas palaišanā tiek iesaistīti aptuveni desmit vadošie speciālisti no Ukrainas, domāju, ka ar to pietiks.

Kas būs ar bijušajiem LM inženieriem, brigadieriem, cehu priekšniekiem un citiem vadošajiem speciālistiem?

Viņi jau tagad strādā rūpnīcā, pagājušajā nedēļā es ar šiem speciālistiem izrunājos, viņi ir ļoti ieinteresēti rūpnīcas liktenī un protams, ka mēs pamatā balstīsimies uz šiem cilvēkiem.

Vai rūpnīcai pietiks ar 800 patlaban Liepājā bez darba esošajiem bijušajiem LM darbiniekiem?

Kad mēs pirms 15 gadiem sākām savu biznesu Ukrainā, tad izvēlējāmies darbā pieņemt jauniešus no institūtiem un arodskolām. Domāju, ka arī Latvijā iesim šo ceļu, jo arodizglītības līmenis Latvijā ir ļoti labs. Audzināsim jaunos speciālistus paši. Protams, ka darbā tiks pieņemti arī bijušie darbinieki.

Vēl par LM iegādes finansēm – viens miljons eiro jau ir iemaksāts, nākamais maksājums paredzēts 16 miljonu eiro apmērā. Kad tas tiks veikts?

Šos 16 miljonus eiro Valsts kasei pārskaitīsim jau oktobrī.

Pēc tam desmit gadus paredzēts katru gadu maksāt deviņus miljonus eiro. Kā tiks veikti šie maksājumi, no kādiem līdzekļiem? Vai šī nauda tiks maksāta no LM nopelnītā?

Līgumā visi maksājumu termiņi ir noteikti un mēs tos ievērosim. Rūpnīcai ir jāpelna un tas ir mūsu galvenais uzdevums. Rūpnīcas vadībai izvirzīts uzdevums katru mēnesi strādāt ar peļņu, lai mēs varētu maksāt nodokļus, ieguldīt attīstībā, maksāt arī šos ikgadējos deviņus miljonus eiro un gūt vēl papildus peļņu.

Vai tad jau pirmajā darbības gadā izdosies gūt vismaz deviņu miljonu eiro peļņu? Droši vien nāksies izmantot "KVV Group" līdzekļus?

Kāpēc jūs domājat, ka negūsim šādu peļņu? Viss ir atkarīgs no vadības, mēs rūpnīcu pirkām ar mērķi pelnīt naudu un šī rūpnīca pelnīs naudu! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau pirmajā gadā gūsim peļņu. Pelnīt varbūt neizdosies kādus trīs pirmos darbības mēnešus, bet gadā kopumā peļņa būs. Iepriekš katrs no akcionāriem pelnīja kādā no saviem virzieniem, bet šī gūtā peļņa neakumulējās kopējā rūpnīcas peļņā, kas noveda pie LM kraha. Tagad viss būs savādāk. Kā mūs mācīja ilggadējais Mariupoles Iļjiča vārdā nosauktā metalurģiskā kombināta vadītājs Vladimirs Boiko, rūpnīca ir tikai katls, kurā tiek vārīts borščs. Rūpnīca ir tikai katls, bet no tajā ievietotajām sastāvdaļām un to cenas ir atkarīgs tas, kāds izdosies borščs. Tas ir pats svarīgākais.

Elektroenerģija, gāze, izejvielas, produkcijas realizācija galapatērētājam – tās ir sastāvdaļas, kas nosaka boršča kvalitāti jeb uzņēmuma peļņu.

Vēl ir jautājums par uzņēmējdarbības formu. Iepriekš LM bija akciju sabiedrība, tas bija saistīts ar privatizāciju, ar to, ka bija trīs lielie akcionāri, daudz mazo akcionāru, uzņēmums kotējās biržās. Tagad ir izveidota AS "KVV Liepājas metalurgs". Kāpēc atkal akciju sabiedrība, ja īpašnieks ir viens? Vai tas nozīmē, ka nākotnē plānojat piesaistīt vēl citus akcionārus–investorus, kotēt akcijas biržā?

Domāju, ka tas ir tālākas nākotnes jautājums, pēc gadiem pieciem apmēram. Citu investoru piesaiste ir iespējama, arī kotēšanās biržā ir iespējama. Iespējams, ka pēc šiem pieciem gadiem tas vairs nebūs viens pats LM, iespējams, ka tas jau būs koncerns, kuru veidos trīs metalurģijas rūpnīcas dažādās Eiropas valstīs. Iespējams, ka šī koncerna akcijas varētu tikt kotētas, piemēram, Londonas biržā. Metalurģijas koncerna izveide ES valstīs ir "KVV Group" plānos, uz to tiecamies. Startēšana biržā nozīmēs biznesa caurspīdīgumu un atklātību, arī tas ir mūsu mērķis.

Tās ir tikai idejas, atgriezīsimies pie šīs sarunas pēc kādiem trīs gadiem. Tagad galvenais uzdevums ir atjaunot LM darbību pilnā apjomā.

Kāpēc AS "KVV Liepājas metalurgs" dibināšanas dokumentus parakstīja un pamatkapitālu 40000 eiro apmērā apmaksāja Kiprā reģistrētā kompānija "Husluck Finance Limited"?

Tas ir tāds sava veida mehānisms, kas ļauj paātrināt savstarpējās attiecības starp Ukrainu un valstīm, uz kurām tika eksportēts. Tas ļauj ātrāk akumulēt nepieciešamo naudas summu, kas nepieciešama iepirkumiem un maksājumiem.

Tas ir saistīts ar atviegloto nodokļu režīmu Kiprā?

Es neteiktu, ka tas ir iemesls. Nē, tas nav īstais iemesls. Vienkārši tas ir mehānisms, lai mēs spētu ātri, noteiktajos termiņos – dienas vai divu laikā – veikt visus nepieciešamos maksājumus. Tikai tādēļ. Ja šāds mehānisms būtu iespējams Latvijā, mēs izmantotu Latvijas mehānismu, vai jebkuras citas valsts mehānismu.

Informācijai:

Tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group". "KVV Group" par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro. 2.oktobrī LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers un Krištals parakstīja līgumu par LM pārdošanu.

Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu LM jau šogad.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta "Prudentia" veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot LM darbību 2015.gadā ar jaudu, pielīdzināmu 80% no 2012.gada ražošanas jaudas un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam ir pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos.

FM norāda, ka, realizējot šo darījumu, jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas. Tāpat atsevišķi no rūpnīcas tiek realizētas arī citas ķīlas. Piemēram, Valsts kase jau ir saņēmusi 768 000 eiro no medicīniski sanitārās daļas realizācijas.