Zinātnieki gatavojas patentēt ideju, kas ļautu vienlaikus apturēt krasta eroziju un iegūt elektroenerģiju no jūras viļņiem, raksta portāls db.lv.

Idejas pamatā ir peldošu viļņlaužu ievietošana jūrā ap 100 – 200 metrus no krasta. Pētījumā Jūras viļņu enerģijas un jūras aļģu bioenerģijas tehnoloģijas piedāvātas konkrētas idejas racionālai "defekta pārvēršanai par efektu". "Pēdējais laiks nobremzēt stihiju. Jūra labāku budžetu negaida," konferencē Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas uzsvēra Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta pētnieks Armands Grickus.

Iegūs enerģiju
Ievietojot jūrā noteiktas kon– strukcijas peldošos pontonus, ir iespējams izmantot gan viļņu kinētisko, gan potenciālo enerģiju, liecina zinātniskais pētījums. Pasaulē jau ir vairāki piemēri, kur līdzīgi viļņlauži ir uzstādīti. Tomēr, izmantojot šādu jūras ietekmes mazināšanas paņēmienu, jārēķinās ar tā ietekmi uz ainavu, ekoloģiju, hidrogrāfiju, uzsver A.Grickus.

Pontonu konstrukcija, kuru izstrādājuši Latvijas zinātnieki ar matemātiskās modelēšanas metodi un kura būtu maksimāli efektīva, pagaidām ir komercnoslēpums, jo ideja tiek gatavota patentēšanai. Taču ievietotie pontoni kalpos ne tikai elektroenerģijas ieguvei no jūras viļņiem. Tie varēs būt arī, piemēram, jahtu piestātne, makšķerēšanas vieta, promenāde. No pragmatiskā viedokļa šeit var kombinēt enerģijas ieguvi: uzstādīt arī vēja ģeneratorus, izvietot siltumsūkņus. Interesants priekšlikums ir izmantot pontonus kā akvakultūras platformu – zivju, mīdiju audzēšanai. Tāpat viļņlauži var kalpot par furcelāriju jeb jūras aļģu apstrādes platformu karagēna (kaltētas sarkanās aļģes) un biodegvielas iegūšanai.

"Apēd" Latviju

Par krasta erozijas nodarīto kaitējumu detalizēti rakstījis ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis. Savā darbā "Jūra samazina Latviju" viņš apgalvo, ka dabisko līdzsvaru izjauc ostas. "Ja vietā, kur jau vairākus tūkstošus gadu gar krastu, viļņu dzītas, netraucēti ceļoja smiltis, tiek izbūvēti ostas moli un izrakts kuģu ceļš, tad šāda netraucēta smilšu pārvietošanās vairs nav iespējama. Parasti vienā ostas pusē smiltis pastiprināti uzkrājas un izveido pamatīgas kāpas un plašu pludmali, kamēr otrā pusē šo pašu smilšu pietrūkst, tādējādi lietu dabiskā kārtība ir izjaukta," raksta J. Lapinskis. Smilšu iztrūkums aiz ostām (Liepājas, Pāvilostas un Ventspils gadījumā tā ir ziemeļu puse) kompensējas ar pamatkrasta eroziju.

Kopējais krasta posmu garums, kur jūras viļņu ārdošā darbība ir būtiski pastiprinājusies, pateicoties ostu izbūvei, pārsniedz 35 kilometrus. Latvijas aptuveni 496 km garajā krasta līnijā vērā ņemama krasta atkāpšanās notiek aptuveni 120 km kopgarumā. Aptuveni 50 km kopgarumā krasta atkāpšanās notiek ar ātrumu, kas pārsniedz 0,5 m gadā.

Krasta atkāpšanās tādā apmērā, kas atbilstoši ES pieņemtiem standartiem un vērtēšanas metodikai atbilst apzīmējumam "katastrofāls" vai "ļoti intensīvs" (>2 m gadā), novērojama aptuveni 15 km kopgarumā – Bernātu ragā, Šķēdē, Jūrkalnē, Melnragā, Staldzenē, Kolkas ragā, Gaujas grīvā. 30 gadu riska zonā atrodas ap 100 dzīvojamo māju, vairāki tautsaimniecības un infrastruktūras objekti, liecina pētījums.