Nav notikusi AS "Valsts Nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotā izsole vēsturiskajai ēkai Lielā ielā 3. Tās sākumcena bija 200 000 eiro, bet neviens interesents tā arī nepieteicās.

Kā portālu informēja VNĪ Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece, pēc nenotikušās izsoles šobrīd ēku savām vajadzībām atkal rezervējis Valsts Zemes dienests (VZD). Tas divus mēnešus vētīs, vai izmantos īpašumu, kurā nepieciešams pamatīgi ieguldījumi, vai ne. Negatīva lēmuma gadījumā VNĪ ēku nodos atkārtotai izsolei. Kāda būs jaunā sākumcena, par to lems valde.

Portāls jau nesen rakstīja par šīs interesantās, taču kādu laiku neapdzīvotās ēkas vēsturi. Kā zināja stāstīt vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, māja savu tagadējo izskatu ieguvusi pēc 1872.gada, kad pēc arhitekta P. M. Berči pārbūves tika vienkāršota īpašnieka Johana Karla Šneidera 1860. gadā celtās īres  mājas fasāde, kuru rotāja frontālas kolonas un pompozs frontons.

Pagājušā gadsimta divdesmitos gados māja piederējusi gan Brēmu ģimenei, gan namīpašniekam M. Davidam. Tā kā 1940.gadā īpašums nonāk Latvijas Kreditbankai, tad tajā ievietojas PSRS Sarkanās armijas apgādes kantoris ar komisāru dzīvokļiem. 1941. gada jūnija beigās lidmašīnas mērķētā, bet nesprāgusī bumba izsitusi iespaidīgu caurumu fasādes labajā pusē. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada jūnijā māju aizņem krievu armijas būvju ekspluatācijas kantoris.

Īpašums Lielā ielā 3 ir pārņemts VNĪ pārvaldīšanā no Finanšu ministrijas 2001.gadā. Pārņemšanas brīdī bija spēkā esoši nomas līgumi ar Liepājas pilsētas pašvaldības policiju; Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi un AS "Laima".

Pēc līgumu termiņu beigām īpašums tika rezervēts Latvijas Republikas Prokuratūras vajadzībām. Tika pat izstrādāts tehniskais projekts īpašuma rekonstrukcijai un telpu pielāgošanai prokuratūras vajadzībām, taču finansējuma trūkuma dēļ prokuratūra no projekta realizācijas atteicā,s un 2006.gadā īpašums tika iznomāts SIA "Lielie mazie nami", tirdzniecības pakalpojumu un biroja vajadzībām.

2008.gada decembrī, pamatojoties uz nomnieka iesniegumu, līgums tika izbeigts. Īpašumā nomnieks bija plānojis rekonstrukciju, tāpēc bija veikta telpu starpsienu demontāžu u.c. pārplānošanas darbi.

Sākot no 2009.gada īpašums tika piedāvāts vairākām valsts iestādēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts zemes dienestam.  2014.gadā tas jau bija rezervēts VZD vajadzībām. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdz 2015.gada sākumam no VZD nebija saņemta gala atbilde, kā arī šāda īpašuma neizmantošana rada VNĪ dīkstāves zaudējumus, VNĪ valde pieņēma lēmumu īpašuma atsavināt.