Portāls saņēmis divu liepājnieku – Ivara Kesenfelda un Gunāra Silakaktiņa – domu pierakstu par aktuālo iekšpolitisko situāciju, kas tapis pie karstvīna glāzes.

Pēdējā pusgada laikā mēs, liepājnieki, esam piedzīvojuši divus mega notikumus; koncertzāles "Lielais dzintars" atklāšanu un Liepājas partijas ierindas biedra Māra Kučinska izvirzīšanu (šoreiz izskatās, ka pa īstam) par Latvijas premjerministru. Domājam, ka katram liepājniekam tas ir notikums, kuru pēc tam varēs atstāstīt vēstulēs Liepāju pametušajiem radiniekiem. Tagad tikai mēs aptveram un saprotam, ka mūsu mēra U.Seska un vicemēra G.Ansiņa biežās un saspringtās apspriedes sniegotajā Rīgā ar Lemberga komandu pie galda, ir mūsu Liepājas labāko dēlu nacionālās diplomātijas paraugstundas uzvara.

Bija liepājnieki, kuri virtuvēs pie galda verbāli pārmeta U.Seskam un G.Ansiņam bezatbildību, tik bieži esot prom no Liepājas šajā pilsētai ekonomiski sūrajā laikā, kad pat mūsu “gaismas pili” Lielo dzintaru taupības dēļ vakara stundās nevar atļauties izgaismot. Bet tikai tagad mēs visi redzam, ka mūs domes priekšstāvji ir domājuši ilgtermiņā un redz laukumu visā plašumā.

Sākumā bijām neizpratnē par to, kāpēc pats Brigmanis vai pat Lemberga kungs nepieteicās šim arhisvarīgajam amatam, bet to uzticēja vienam no mūsējiem, Liepājas skartajam. Jo loģiski būtu, ka premjera amatam, līdzīgi kā Vienotība, Zemnieki virzītu savas partijas vadītāju Brigmani vai pat pašu Lembergu. Bet atbilde noteikti rodama apstāklī, ka U.Sesks un G.Ansiņš tomēr objektīvi novērtējuši mūsu Māra Kučinska politiski ekonomisko IQ, kas ir augstāks par A Brigmaņa kunga un pat A.Lemberga intelekta koeficientu.