Papildināts. Karosta pēdējo desmitgažu laikā ir noplicināta un sagandēta, ar nepārdomātiem būvdarbiem tas tiek turpināts arī pašlaik, uzskata Liepājas Zaļā centra vadītāja Inese Eistere.

Liepājas Zaļā centra izveidotajā videofilmā "Kas notiek ar Karostu?" apskatīti ievērojamākie kultūrvēstures un tūrisma objekti šajā unikālajā Liepājas rajonā un novērtēts, kāds ir to stāvoklis, kā arī kritiski izvērtēti uzsāktie Karostas industriālā parka izveides būvdarbi un ietves un veloceliņa rekonstrukcija Turaidas ielā.

Inese Eistere: Skrūvīšcilvēki un Karosta
Tas ir Imanta Lancmaņa definētais mūsu laikmeta apzīmējums žurnāla "Ir" slejās – skrūvīšcilvēku laiks. Teikts saistībā ar būvniecību agrākos laikos un tagad, "Maxima" traģēdijas sakarā. Jo šis ir neprofesionāļu laiks, cilvēku – skrūvīšu laiks, kuriem trūkst pašcieņas un atbildības.

"Tagad cilvēki ir kā automāti – katrs veic kādu sīku darba daļu. par vidu ir eksperti, būvuzraugi, kuri savu darbu, iespējams, nav labi darījuši. Un visi gali ūdenī. Te parādās mūsdienu sabiedrības lielā nelaime – sīki sadalīt atbildību," saka Lancmanis.

Kas kopīgs viņa teiktajam ar Karostu? Tas viss attiecināms arī uz Liepāju un Karostu tikai ilgākā laika posmā un nedaudz citādā griezumā: divdesmit gadus nedara neko (plāno gan) un ļauj Karostu nograut, noārdīt pa ķieģelītim un „prihvatizēt”; tad to, kas palicis pāri, tomēr plāno sakopt, aizvākt saplēsto ķieģeļu kaudzes, būvēt veloceliņus (varbūt ne tur, kur vajadzīgs), paplašināt ielas un šķērsielas – citiem vārdiem, realizēt sen iecerēto „Karostas industriālā parka teritorijas” izveidi, izjaucot vēsturisko Karostas plānojumu, tā samērību un ansambļa veselumu un vienotību.

To dara ļoti dažādi cilvēki – kabinetos pie datoriem. Dara, kā liek. Vienu – Turaidas ielu, turklāt ne visā garumā, – plāno divi rīdzenieki no firmas SIA „IE.LA inženieri”, otru – Zemgales ielu – būvinženieris G. Lasmanis, pa vidu vecie 2002.gada plāni, būvvaldes eksperti, ainavu arhitekti ar „baltajām robīnijām” un „Koku ciršanas publiskās apspriešanas aptaujas lapām,” kuri nemaz nav pamanījuši, ka starp „mazvērtīgiem kokiem un krūmiem”, kurus paredzēts izcirst, ir arī valsts nozīmes dižkoki un daudzi citi lieli koki.

Zaļais centrs uzskata, ka sabiedriskā apspriešana, kāda tā bija pirms vairākiem gadiem ar speciālistu skaidrojumiem, argumentiem un pretargumentiem, īpaši vēsturiskās apbūves rajonos, ir noteikti jāsaglabā, aptaujas lapu aizpildīšana, kurās nekas nav pateikts un kuras neviens praktiski nelasa, nav risinājums. Tas noved pie vēsturiskā mantojuma postīšanas.

Turklāt visa šī rosība notiek par Eiropas Savienības naudu.
         
Tāpēc iemūžinājām Karostu šodien, Karostu, kura ir un kuras vairs nav. Tas ir stāsts par atbildību un bezatbildību, kultūras līmeni.