Interese par pašvaldības tēriņiem nav deputāta kaprīze, bet pienākums, par kuru vairums Liepājas domes deputātu ir aizmirsuši.
Minimāls, bet tomēr progress lēmējvaras atklātības un caurspīdīguma virzienā Latvijas valstī ir panākts – Saeimas deputāti vairs nevar slēpties aiz aizklātiem balsojumiem, ieceļot amatos atbildīgas amatpersonas.
Toties atklātumam pretējs process vērojams vietējās varas līmenī. Pat Ventspils oligarha Lemberga valstībā dzīvojošie pilsoņi par savu pašvaldību un tās vadoņiem var uzzināt vairāk nekā liepājnieki.
Piemēram? Līdz Ventspils pašvaldības nolikumam ir tikai divu klikšķu attālums: uzklikšķinu pirmajā lapā uz “Pārvalde”, pēc tam uz “šeit” (“Ventspils pilsētas pašvaldības nolikums šeit”) – un tur tas ir! Vēl pirms nedēļas bez liekiem sarežģījumiem pie šā pamatdokumenta Liepājas domes mājas lapā tikt nevarēja. Taču nesen (pēc tam, kad man nācās lūgt domes sabiedrisko attiecību speciālista palīdzību, lai tiktu pie “slepenā” dokumenta) lapā ieviestas korekcijas, un nu vismaz nolikums ir pieejams.
Diemžēl normatīvo dokumentu meklētājs domes mājaslapā neļauj tikpat viegli atrast citus dokumentus. Lai izlasītu kādu no agrāk pieņemtajiem domes lēmumiem, jāzin virkne slepenu “kodu” un “paroļu”, proti, meklētājā jāieraksta meklējamā dokumenta veids, pieņemšanas datums vai gads, un vēlams arī konkrētā dokumenta numurs. Kur gan lai vienkāršs liepājnieks to visu ņem?!
Tieši tādēļ, lai liepājniekiem atvieglotu pieeju domes lēmumiem, kas tā vai citādi skar ikvienu, portālā cenšamies publicēt pastāvīgo komiteju un domes sēžu lēmumus. Arī deputātu argumentus “par” vai “pret” kādu no lēmumiem, liepājniekiem ir tiesības zināt.
Taču domes amatpersonām tas nepatīk. Nesen man aizrādīja, ka esot taču “Fizisko personu datu aizsardzības likums”, kas liedzot publiskot... Jā, ko gan šis likums liedz publiskot? Fizisko vai juridisko personu datus, no kuriem par dārgu naudu tiek atpirkti nevajadzīgi zemesgabali? Naudas summas, kādas pašvaldība maksā fiziskām un juridiskām personām par dažādiem pakalpojumiem?
Likums neko tādu nesaka. Tieši otrādi, likumā norādīts, ka personas datu apstrādi žurnālistiskiem mērķiem regulē likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", nevis “Fizisko personu datu aizsardzības likums”.
Kad deputāts Ivars Kesenfelds pieprasīja izsniegt domes kontu izdrukas, lai varētu spriest, cik lietderīgi tiek tērēta liepājnieku nodokļu nauda, domes priekšsēdētāja arguments, kāpēc deputātam tos nedrīkst rādīt, bija: “Tev ir portāls...” Respektīvi – tu tos publicēsi.
Tātad domes priekšsēdētājs uzskata, ka tā būtu katastrofa, ja liepājnieki pēkšņi uzzinātu par visiem pašvaldības tēriņiem. Vai nav dīvaini? Kas gan te būtu slēpjams un kādi likumi paģēr šādu slēpšanos?
Manuprāt ne tikai Kesenfeldam, bet visiem deputātiem būtu jāizrāda daudz lielāka interese par sabiedrības naudas tērēšanu. Neiedziļinoties un tikai automātiski balsojot “par”, var iznākt tāpat, kā savulaik Rucavas pašvaldības deputātiem, kuri bija spiesti no savas kabatas samest un atmaksāt pašvaldības kasē ar vieglu roku prom “aizbalsoto” naudiņu.

























