ReTV: Liepājas pilsētas pašvaldības saistības līdz 15. februārim bija nepilni 46 miljoni eiro – informācija, ko sniegusi Valsts kase. Aizņēmumi vairāku gadu garumā ņemti gan ielu sakārtošanai, gan bērnu dārza izveidei un daudzu citu projektu realizācijai. Tā kā šogad plānots izveidot jaunu tūrisma infrastruktūru pie pludmales, veco dzelzceļa tiltu piemērot gājēju vajadzībām un realizēt vēl vairākus pilsētvides uzlabošanas projektus, vietvara lēmusi atkal ņemt aizņēmumu Valsts kasē.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols atzīst: “ Tie ir projekti, kurus pilsētnieki esošajā attīstības programmā no 2015. - 2020. gadam noteikuši kā prioritāri nozīmīgus, pie kuriem pašvaldība šo gadu gaitā ir strādājusi, gatavojusies, un tagad pienācis laiks tos realizēt. Šobrīd lēmums par projektu apturēšanu, manuprāt, būtu nepārdomāts.”

Liepājas domē uzsver, ka vērienīgajiem projektiem izdevies piesaistīt dažādu fondu līdzfinansējumu.

“Mēs saņemam grantu, kas mums nav jāatmaksā. Ja šos projektus nevirzām, tad neattīstāmies, šo grantu naudu pazaudējam. Pilsētai ir šī obligātā daļa, kas ir jāizdara. Taupīt varam citur, piemēram, skatīties, lai liekus cilvēkus neņem darbā,” atzīst Jānis Vilnītis, Liepājas domes priekšsēdētājs.

Liepājas pašvaldība saistībā ar projektu realizāciju un aizņēmumiem Valsts kasē nekādus pārkāpumus nav izdarījusi – tā pauž Valsts kontrole un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Naudu no Valsts kases visai aktīvi aizņemoties arī daudzas citas pašvaldības.

VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša saka: “Pašvaldība var aizņemties tikai noteiktā apmērā pret savu kopējo budžetu. Tā jau pasargājam teritoriju iedzīvotājus no tā, ka šī aizņemšanās ir varbūt ne līdz galam izvērtēta.”

“Pirmsvēlēšanu laiks, kas liek pašvaldībām varbūt pastiprināti īstenot vienu vai otru projektu, ir mūsu uzmanības lokā. Jautājums, ko mēs pēc revīzijas aicinājām iedzīvotājus uzdot pašvaldībām, kas iecerējušas īstenot projektus, ir – kā man nebūs, ja man būs šis. Jo ir skaidrs - tās izmaksas, kas ir pašvaldībai, lai šo projektu īstenotu, būs jāatdod vēl daudzus gadus,” skaidro Edgars Korčagins, Valsts kontroles Padomes loceklis.

Valsts kontrole stāsta, ka pēc 2019. gadā veiktās revīzijas Valsts kases dotajos aizdevumos, kad atklājās, ka vietām Latvijā par šo naudu uzcelta apšaubāmas lietderības infrastruktūra, tagad situācija esot uzlabojusies.