Visnopietnākie draudi jūras krastā nokļuvušajiem ronēniem ir pastaigā izvestie suņi, tāpēc ļoti lūdzam tos vadāt pavadā!

Ir atnācis pavasaris un ne tikai gājputni atgriežas un piepilda mūzu dārzus ar treļļiem, bet arī jūrmalā parādās ronēni. Te būtu jāzina, ka Baltijas jūrā un tās piekrastē ir sastopamas trīs roņu sugas: plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis.
Plankumainais ronis ir rets viesis un sastopams tikai Baltijas jūras dienvidu daļā pie Dānijas krastiem.

Pogainais ronis ir pasaulē mazākais ronis. Tas ir 130 – 150 cm garš un 50 – 60 kg smags. Šie roņi sastopami Somu jūras līcī un Rietumigaunijas piekrastē. Pogainā roņa jeb nerpas populācijas izdzīvošana ir atkarīga no ledus esamības. Ja ledus izkūst agrāk nekā februāra beigās vai marta sākumā, jaundzimušie ronēni, kuri dzimst ledus alās, iet bojā. Latvijas piekrastē ir visai liela iespēja satikt pogaino roņu mazuļus .

Pelēkais ronis ir lielākais no Baltijas jūrā dzīvojošajām roņu sugām un biežāk redzamais Latvijas jūrmalā. Tēviņi var sasniegt apmēram 3 m garumu un svērt līdz 300 kg. Pelēkie roņi sasniedz dzimumbriedumu četru līdz sešu gadu vecumā, mātīšu dzīves ilgums ir līdz 35 gadiem , bet tēviņu - ne ilgāk par 25 gadiem. Pelēkie roņi barojas ar reņģēm, brētliņām, sīgām, lucīšiem. Ronis var ienirt ap 30 – 70 m dziļi un zem ūdens pabūt 20 minūtes.
Mazie ronēni dzimst no februāra līdz martam. Šajā laikā ronēni var būt ļoti aktīvi un aizpeldēt prom no savām mātēm. Roņu mazuļiem piemīt spēja ilgstoši (pat vairākas nedēļas) iztikt bez barības un šajā laikā ir jāiemācās patstāvīgi ķert zivis.


Kā informē Rīgas Zooloģiskais dārzs, ieraugot ronēnu krastā, visbiežāk uztraukumam nav pamata, ronēns vienkārši atpūšas. Ronēna nogādāšana zooloģiskajā dārzā ir pieļaujam vienīgi tad, ja mazulim ir acīmredzami ievainojumi vai mazulis izskatās ļoti novājējis – pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un viegli sataustāms mugurkauls.


Tomēr jebkurā gadījumā jāuzmanās no ronēna zobiem un jāatceras, ka dzīvnieku no dabas izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes (konsultācijas roņu jautājumos Valdis Pilāts – tālr. 29198590), Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti. Šogad zooloģiskajā dārzā ir nogādāti četri roņu mazuļi.


Un, neapšaubāmi, vislabākā palīdzība roņu mazulim ir suņu vadāšana pavadā, tā pasargājot ronēnu no „mājas mīluļa” zobiem.
Ja krastā ieraugiet nedzīvu roni, tad par to jāziņo pašvaldībai, kas atbildīga par teritorijas sanitāro tīrību un tiesīga mirušus dzīvniekus savākt un utilizēt. Liepājā – Vides un veselības daļas Dabas aizsardzības speciālistei Aldai Dambergai tālr. 6 34 04744.