Daudzi pilsētnieki ir sapņojuši par zemes pleķīti, kur varētu iegremdēt rokas un padarboties svaigā gaisā pēc darbā pavadītas nedēļas. Pērn biedrība "Radi Vidi Pats" uzsāka projektu "Radi Liepāju pats", lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pilsētvides veidošanas procesos. Viens no projekta mērķiem ir izveidot urbāno jeb kopienas dārzu.


Jau senās dziesmas vārdos "Es ceru, ka kādreiz man dārziņš būs, kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds" atklājas cilvēka ilgas pēc dārza. Pēc vietas, kas sniedz mierinājumu, kur var aizmirst ikdienas rūpes, izkustēties un galu galā reizi pa reizei atrauties no datoriem un viedierīcēm, kas pēdējā laikā arvien vairāk ir aizņēmušas cilvēka laiku. Taču ne visiem cilvēkiem ir lauku īpašumi vai gabaliņš zemes pilsētā.


Tā arī daudzu pilsētnieku sapnis par dārziņu novīst neuzplaucis.

Arvien vairāk pasaulē domā par iespējām risināt videi aktuālus jautājumus. Viens no tiem ir pilsētas apzaļumošana, tai skaitā – urbāno dārzu izveide. Tie tiek veidoti gan māju pagalmos, kur ir brīvs gabaliņš zemes, gan izmantojot jau apbūvētas teritorijas – uz māju jumtiem un sienām. Piemēram, Ņujorkā tie aizņem aptuveni 16 ha ēku jumtu, no kā ik gadu ievāc aptuveni 36 tonnas bioloģiski audzētu dārzeņu.


Dānijā pirms desmit gadiem pieņēma "zaļā jumta" politiku,

nosakot, ka visas jaunbūves, kuru jumtu slīpums ir mazāks par 30 grādiem, ir jāpārklāj ar dažādiem augiem.


Latvijā gaisa piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās vēl nav tik kritiska kā citās attīstītās valstīs. Tomēr netrūkst entuziastu tepat, Liepājā, kuri grib šādus dārzus veidot, un saskata tajos vairāk par vienkārši zaļu vietu vien.


Vieta, kur mācīties
Gan projekta "Radi Liepāju pats" komandai, gan biedrībā kopumā doma par kopienas dārziem brieda jau labu laiku. Cik tas būtu lieliski, ja Liepājā arī kaut kas tāds būtu! Turklāt jau sen pasaulē tiek runāts par dažādiem apzaļumošanas veidiem pilsētā – jumta dārziem un tamlīdzīgi.


Spilgts kopienas dārza izveides piemērs Latvijā atnāca ar kopienas dārzu "Audz" Siguldā.

"Saliekot kopā visu informāciju, kas notiek gan pasaulē, gan Latvijā, radās šī doma," ar idejas tapšanu dalās viena no projekta līdzautorēm Ilze More.


Kopienas dārza konceptu var raksturot kā zaļu teritoriju pilsētā, kas pieder pilsētniekiem, un par kuru paši pilsētnieki var rūpēties. Tajā pašā laikā dārzs nepieder nevienam, jo tas pieder kopienai, un kopiena ir diezgan plašs jēdziens. Nav viena atbildīgā un vadītāja. Dārza veidošanu un rūpes par to kaut kādā mērā uzņemas visi kopienas biedri. Tādēļ galvenais kopienas dārza princips ir mācīties individuālo un arī kolektīvo atbildību par kādu vietu pilsētā. Kopienas dārzā ir iespēja līdzdarboties procesos, tādējādi arī tos mācīties. Tāpat tā ir vieta, kur apgūt rūpes par dabu un izprast ilgtspējības ideju.


Kopienas dārza "Audz" apmeklētāji atstāj zīmītes ar norādēm citiem. Publicitātes foto.


Dārzs, no kura iedvesmoties
Kopienas dārza darba grupa pagājušā gada oktobrī devās uz Siguldu, lai smeltos iedvesmu un zināšanas pie pirmā kopienas dārza Latvijā izveidotājas Noras Gavares. Dārzs ar nosaukumu "Audz" jau divus gadus ir radis mājvietu Siguldā, radošā kvartāla "Zaļā villa" teritorijā. Vaicāta par lokācijas vietu, Nora min, ka tā ir diezgan tuvu centram. No tās netālu atrodas stacija, dažādas kultūras iestādes, veikali, nesen uzbūvētais "Jāņa tirgus", kur var iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju. Nora priecājas, ka


Siguldas apkaime ir izveidojusies par ilgtspējīgu vietu, kur atbalsta vietējos audzētājus, ražotājus un radošus cilvēkus.

Pie Noras pēc iedvesmas un padoma kopienas dārza izveidē vēršas no visas Latvijas. Un Norai nav žēl ne laika, ne smaida, lai izrādītu dārzā cilvēku sastādīto, izveidoto un aprūpēto.


"Man ir prieks, ka mani ir uzrunājuši vairāki cilvēki, kuri grib veidot un arī reāli veido līdzīga veida dārzus un kuriem vajag manu padomu. Man ir prieks par katru jaunu šādu dārzu, kas piedāvā sabiedrībai vairāk iespēju, ko var darīt pilsētas kontekstā," saka Nora.


Kopienas dārzs "Audz" ir guvis arī starptautisku ievērību, saņemot Minhenes Universālā dizaina institūta ekspertu balvu konkursā "Universal Design Competition 2020".


Iesaistīties jau no paša sākuma
Par vienu no kopienas dārza "Audz" veiksmes atslēgām Nora uzskata iedzīvotāju iesaistīšanu jau pašas idejas veidošanā un formulēšanā. Radošajās darbnīcās iesaistās vietējie iedzīvotāji – gan skolēni un seniori, gan jaunieši ar kustību traucējumiem.


Kopienas dārzs darbojas kā tilts starp dažādām paaudzēm un dažādām sociālajām grupām.

Dārzs saved kopā cilvēkus. Arī bērniem ļoti patīk. Tā ir vieta, kur vecākiem ar bērniem pavadīt lietderīgi laiku.


Pie pozitīvā aspekta Nora min vēl vienu faktu – viņa nekad neesot saskārusies ar cilvēku negatīvu rīcību. Nora uzskata, ka tas ir loģisks rezultāts, jo sabiedrība jau pašā sākumā tika iesaistīta kopienas dārza veidošanā.


"Ja tu pats kaut ko izdari, tad negribas demolēt un ārdīt. Tādā ziņā esmu pozitīvi pārsteigta, ka viss stāv, kur stāvējis. Redzu, ka ejam pareizā virzienā, lai sasniegtu mērķi saliedēt sabiedrību un vairot savstarpējo uzticību," spriež Nora.


Pirmais kopienas dārzs Liepājā top Karostā
Par kopienas dārza vēlamo atrašanās vietu Ilze More iesaka Liepājas centra rajonu, jo biedrība "Radi Vidi Pats" atrodas centrā, tāpat kā biedrības aktīvistu dzīvesvietas. Dārza iekārtošanā un uzturēšanā vismaz sākotnēji būtu nepieciešams biedrības atbalsts, kā arī izglītības aktivitātes, kuras biedrība tur organizētu. Šobrīd aktuāls ir zemes jautājums, kura risināšana vēl ir procesā.


Tomēr skumt nav vaļas. Šobrīd ir atsaucies


uzņēmējs Madars Markus-Narvils no Karostas, un kopienas dārza izveidei piedāvā savu zemi Atmodas bulvārī 6a.

Potenciāli šādi kopienas dārzi Liepājā varētu būt vairāki. Liepāja ir gana liela, ar pietiekami daudz mikrorajoniem, un  katrā varētu būt kopienas dārzs. Tāpēc labi, ka veidojas mikrorajonu kopienas, un dārzs var būt viens no punktiem, kur šīm kopienām satikties, pārdomās dalās Ilze.


Kopienas dārzā "Audz" augus stāda kastēs, kas ir ērti un parocīgi. Publicitātes foto.


Šobrīd saistībā ar Karostas kopienas dārza izveidi "Radi Vidi Pats" ir kā starpposms starp uzņēmēju, lokālām biedrībām un iedzīvotājiem ar cerību, ka nākotnē viņi kļūst neatkarīgāki un paši vairāk komunicēs savā starpā. Tāpat "Radi Vidi Pats" plāno atbalstīt dārza kopējus ar idejām, metodēm, izglītojošām aktivitātēm un piedalīšanos pirmajās talkās.


Lēmumu piedāvāt savu zemi kopienas dārza izveidošanai, M. Markus-Narvils pamato ar vēlmi atdzīvināt teritoriju. Tas iedotu šai vietai sākotnēju grūdienu, kas piešķirtu augstu pievienoto vērtību gan teritorijai, gan uzņēmēja attīstības plāniem šajā vietā.


Arī Madars kā iedvesmas avotu min radošo kvartālu Siguldā "Zaļā villa" un kopienas dārzu "Audz". Madars kopienas dārzu redz kā vides objektu, kas būtu pieejams visiem. Kurā katrs, ieliekot savu artavu tā veidošanā, gribēs arī to pieskatīt.


"Kāpēc neizdarīt kaut ko foršu kopēja labuma vārdā? Turklāt man tas liekas interesanti,"

saka Madars un cer, ka drīzumā būs iespēja tikties talkās, lai no vārdiem tiktu pie darbiem.


Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis kopienas dārza ideju vērtē kā radošu un brīnišķīgu. "Vienmēr ir prieks par tādiem enerģiskiem cilvēkiem. Ar to arī Liepāja ir atšķirīga no daudzām citām pilsētām, ka


mūsu galvenā pievienotā vērtība ir tieši radošie cilvēki.

Caur to arī mūsu kopējā vērtība aug. Šāda ideja ir pozitīva, un varu teikt tikai vislabākos vārdus. Prieks par iestrādēm Karostā, kur uzņēmējs piedāvā savu teritoriju, lai Karostā šādu kopienas dārzu veidotu. Mani ļoti priecē, ka ir ne tikai idejas, bet arī kaut kāds praktisks sākums."