Pēdējos gados Liepājā kupli sazēlis jauns netikums – sienu ķēpāšanas paradums. Kā kontrasts starp tiem ceturtdien tapis kādas sievietes portrets.

Bezjēdzīgi hieroglifi vai ķīļraksti, ar krāsu uzpūsti vai dažādu krāsu tintes zīmuļiem uzšņāpti "rotā" jebkuru nokrāsotu sienu, elektrosadales skapi, pat ķieģeļu mūri, izdrupušu apmetumu vai pat ielas bruģi. Šī sērga jau pielīdzināma intelektuālai katastrofai. Atliek pabrīnīties, cik masveidīga un laikam arī gados jauna ir slimība, kuras izpausme varētu līdzināties ar smagām psiholoģiskām problēmām sirgstošu pacientu pēkšņai medicīniskas aprūpes pārtraukšanai.

Ejot pa Andreja Pumpura ielu, pamanīju pie bijušā Zirgu pasta, tagad Tīla nama, rosāmies divus krievu puišus ar krāsu baloniņiem. Uz mājas ugunsmūra bija tapusi gaumīga bilde, kas labi izdalījās un ir pamanāma uz kopējās bezjēdzības un bezgaumības fona. Biju patiesi pārsteigts, un arī mākslinieki (neķēpātāji) paši bija gandarīti par savu veikumu, tāpēc nevairījās no sarunas. Tiesa gan – savus vārdus tie nenosauca, taču pateica, ka šo meitenes portretu viņi kā vizuālu dāvanu velta Liepājai, un ka tas esot darbs divatā ar māksliniecisku parakstu: ElemRo.