21. janvārī apstiprināts un stājies spēkā jaunais Atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021. – 2028. gadam, un atkritumu saimniecībai visā Latvijā ir jāstrādā, atbilstoši tajā rakstītajam. Portāls irliepaja.lv aicināja uz sarunu Liepājas reģiona atkritumu saimniecības vadītāju – SIA "Liepājas RAS" valdes locekli Normundu Niedolu, lai iztaujātu par veicamo atkritumu apsaimniekošanas jaunajā posmā.


Kādas ir izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo posmu, un kādi ir galvenie uzdevumi, kas veicami "Liepājas RAS" jaunajā atkritumu apsaimniekošanas posmā?
Mērķi, ko izvirzījusi Eiropas Savienība un līdz ar to arī Latvija, ir diezgan ambiciozi, un būs jāiespringst, lai tos sasniegtu. Piemēram, līdz 2035. gadam ir jāsamazina poligonos noglabājamo atkritumu daudzums līdz 10%, šā brīža 60% vietā.


Paredzētas arī strukturālas izmaiņas – šābrīža desmit atkritumu poligonu vietā būs tikai pieci.


Tas, ka poligonu skaits jāsamazina, ir pamatoti un saprotami, jo šobrīd to ir daudz un dažādi, un tie ir grūti izsekojami.

Taču pēdējā brīdī pirms plāna apstiprināšanas parādījās mums nelabvēlīga karte, kurā Dienvidkurzemes reģionā vairs nebija Kuldīgas novads. Ja pirms tam reģioni izskatījās daudzmaz salīdzināmi un samērīgi, tad šajā versijā tā vairs nebija, mūsu reģions salīdzinoši bija mazāks par citiem un arī visai dīvains no loģistikas viedokļa. Vienojāmies ar Kuldīgas pašvaldību, ka tā lūgs ministriju sadalīt novada atkritumu plūsmu – lai daļa ir pie Dienvidkurzemes reģiona un daļa pie Ziemeļkurzemes, kā tas bija līdz šim. Pagaidām šis vēl ir atklāts jautājums, taču līdz maija beigām robežu dalīšanai jāpieliek punkts. Strīdu, emociju ir daudz, līdzīgi kā ar Reģionālo reformu – katram savas intereses.


Sākotnēji iecerētais Dienvidkurzemes AAR ietvēra arī visu Kuldīgas novadu.


Vai tas ir slikti, ja atkritumu apsaimniekošanas reģions kļūtu mazāks?
Mazākam grūtāk piesaistīt investīcijas, Eiropas fondu līdzekļus. Tas, ka atkritumu būs mazāk, protams, ir labāk – poligons varēs ilgāk kalpot.


Savukārt šādi Dienvidkurzemes AAR izskatās pašreizējā versijā.


Bet atgriezīsimies pie jaunajiem uzdevumiem!
Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas iezīmēts jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, ir bioloģisko atkritumu pārstrāde. "Liepājas RAS" jau vairākus gadus ir augstā gatavības pakāpē, lai realizētu šādu plānu, tika ir viens šķērslis – naudas trūkums. Sola, ka martā, aprīlī tiks pārdalīts finansējums tieši bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtām. Getliņu poligonā tāda jau praktiski uzbūvēta, sāks darboties aprīlī, un mēs visos plānos esam ielikuši, ka līdz 2023. gadam tāda būs arī Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam.


Kādu daļu no bioloģiskajiem atkritumiem paredzēts pārstrādāt?
Praktiski visus.


Vai "Liepājas RAS" jau tagad neražo biogāzi?
Ražo. Šobrīd mēs bioloģiskos atkritumus ievietojam tā sauktajās energošūnās, un tā skaitās pasīvā biogāzes ražošana.


Eiropas Savienībai tas nepatīk, jo process notiek pārāk ilgi un ir grūtāk kontrolējams.

Tāpēc ir vajadzīgas šīs iekārtas – tajās process, kas energošūnās norisinās divdesmit gadu garumā, ir tikai divu mēnešu garumā.


Taču arī tagad, pateicoties tam, ka varam piedāvāt gan savu infrastruktūru – teritoriju, pievadceļus, gan arī elektrību, gāzi, siltumu, mums ir vairāki nomnieki. Piemēram, mūsu teritorijā darbojas "Eko Kurzemes" atkritumu šķirošanas pirmapstrādes cehs. Otrs nopietns nomnieks, kas izmanto mūsu siltumu, ir SIA "Zibenszeļļi" – viņi žāvē malku eksportam. Pašlaik izskatām vēl vairākus potenciālo nomnieku iesniegumus.


Vai ir vēl kāds svarīgs uzdevums, kas "Liepājas RAS" kā reģiona atkritumu apsaimniekošanas centram veicams šajā posmā?
Tūlīt būs jāķeras pie reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes. Plānam jābūt gatavam līdz 2022. gada beigām, tāpēc tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām to sāksim darīt. Ir jāķeras tam klāt – jāsāk strādāt, uzrunāt sabiedrību.


Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas būs jāpieņem šī plāna izstrādes gaitā, būs par operatoru izvēles kārtību,

jo esošie līgumi ar operatoriem beigsies 2023. gada 1. septembrī. Latvijā pieredze ir dažāda. Kuru modeli izvēlēties, grūti pateikt, jo katram ir savi trūkumi. Ja paliekam pie esošā, tad reģions ir jāsadala zonās un jāizsola pa zonām.


Ko varat teikt par depozītu sistēmas ieviešanu?
Jebkurš pasākums, kurš samazina atkritumu nonākšanu dabā, ir labs. Līdz brīdim, kad šai sistēmai jāsāk strādāt, vēl ir gads laika. Šobrīd vēl ir daudz neskaidrību.  


Visvairāk šķēpu tiek lauzti, runājot par atkritumu šķirošanu.
Atkritumu šķirošana ir dārgs prieks – no visām pusēm skatoties. Bet iedzīvotāji jau ir tiktāl izglītoti, ka labprāt šajā procesā piedalās un grib šķirot. Taču nodrošināt šīs atkritumu šķirošanas vietas un uzturēt tās kārtībā prasa līdzekļus, bet atdeve nav liela. Tāpēc vienmēr paliek jautājums – kas par to maksās? Liepājā ir divi šķirošanas laukumi – Ezermalas ielā un Kapsēdes ielā, tuvākais ārpus Liepājas – poligonā "Ķīvītes", un tajos vienmēr klāt ir atbildīgais, tāpēc tur uzturēt kārtību ir iespējams. Šķirošanas punktu Liepājā ir vairāk nekā 300, un, kas tos pieskata, nav. Jo nav saimnieka. Vai tas būtu jādara pašvaldībai? Teorētiski arī tāds modelis ir iespējams.


Cik lielā mērā pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu?
Pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizēšanu. Valsts pārziņā ir tikai bīstamo atkritumu apsaimniekošana.


Vai atkritumu apsaimniekošana nozīmē šo ceļu no mājsaimniecības līdz poligonam?
Vēl vairāk. Sākot no ražotājiem, iedzīvotāju paradumiem, domāšanas, līdz atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmai.


Uzziņa

SIA "Liepājas RAS" atkritumu apsaimniekošanas stratēģija  2021. – 2023. gadam


Ilgtspējīgas vides aizsardzības nodrošināšana, paplašināt dalīti vākto atkritumu savākšanas sistēmu;


Ieviest aprites ekonomikas principu poligonā: maksimālu atkritumu pārstrādi un samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu;


Uzņemties atbildību par atkritumu apsaimniekošanu visā Dienvidkurzemes reģionā, attīstīt reģiona atkritumu apsaimniekošanas centru;


Veicināt sabiedrības vides apziņu, informējot un izglītojot sabiedrību.