Liepājnieki joprojām četrkājainos draugus spiesti apbedīt nelegāli. Savukārt pamestie dzīvnieki tiek aprakti kopā ar lopkautuves atkritumiem, bet pašvaldība drīzu risinājumu nesola.

Dodoties pastaigā pa kāpu zonu galējā pilsētas Dienvidu daļā, gandrīz paralēli Dienvidu kapiem, nevar nepamanīt plašu apbedījumu teritoriju. Jau gadiem ilgi pilsētnieki, kuriem nav personiskā zemes īpašuma, šajā vietā aprok mirušos mājdzīvniekus.

Laika gaitā izveidojusies pamatīga kapsēta, kurā naudīgākie uzstāda granītā kaltus pieminekļus, mazāk turīgie koka krustus un plāksnītes ar savu mirušo mīluļu vārdiem.

Nelegālajā dzīvnieku kapsētā izdodas sastapt pensionāri Emīliju. Viņa atsakās fotografēties, jo apzinās, ka par nelegālu apbedīšanu draud administratīvā atbildība. Portālam viņa pauda savu bēdu par to, ka ir likumu pārkāpusi piespiedu kārtā, jo nav bijusi izvēle. Sunītis, kam sirmā kundze ļoti pieķērusies, bijis kopā ar viņu trīspadsmit gadus, un, kad tas pagājušo vasaru nobeidzies, nācies saskarties ar problēmu, ka nav kur to apglabāt.

Emīlijas kundze ir sašutusi, ka pašvaldība gadiem ilgi nerisina jautājumu par legālas un visiem pieejamas mājdzīvnieku kapsētas ierīkošanu. „Cilvēki nevēlas savus draugus izmest miskastē, tāpēc nes un aprok šeit, jo tā nav mūsu vaina, ka pašvaldība, neierīkojot mājdzīvnieku kapsētu, padara mūs par noziedzniekiem” – uzskata Emīlija.

Gadiem ilgi aktualizēt jautājumu par legālas kapsētas ierīkošanu liepājnieku mājdzīvniekiem, cenšas arī Liepājas dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Arī viņa uzskata, ka pašvaldībai ir jādod iespēja cilvēkiem, ievērojot likumdošanas prasības, ar cieņu apbedīt savus četrkājainos mīluļus. Dolmatova uzskata, kamēr šādas iespējas nav, neviens cilvēks nedrīkst tikt sodīts par mājdzīvnieku apbedīšanu formāli nelikumīgi izveidotajā apbedīšanas vietā.

Liepājas specifika ir, ka pilsēta faktiski atrodas zem jūras līmeņa, un ir izpētīts, ka izveidot dzīvnieku kapsētu varētu būt dārgi, tādēļ pašvaldība izliekas neredzam šo problēmu,  pārliecināta Dolmatovas kundze. Viņa uzskata, ka ieguldījumi atmaksāsies, jo kaut kādu summu maksās arī cilvēki par atdusas vietu savam mirušajam mājdzīvniekam.

Ar mirušajiem Liepājas dzīvnieku patversmes iemītniekiem galā tiek uzņēmums „Eko Kurzeme”, kas veic apbedījumus kādā netālā lauku pagastā, kurā īsti, patversmes vadītāja nezināja, taču atzina, ka runa visticamāk ir par primitīvu masu kapu.

Realitāte, izrādās, ir vēl skarbāka. „Eko Kurzeme” pārstāvis Aldis Lazdiņš pastāstīja, ka no vecuma un slimībām mirušie suņi un kaķi tiek aprakti Paplakā, kopā ar tuvējās lopkautuves atkritumiem. Lopkautuvei ir atļauja aprakt daļu pēc rūpnieciskās pārstrādes atlikušo kautķermeņu sastāvdaļu, un viņi ļaujot šo vietu izmantot arī „Eko Kurzemei”.

Aldis Lazdiņš izteica nožēlu, ka bez saimnieka palikušo mājdzīvnieku mirstīgās atliekas jāapbedī tik nožēlojamos apstākļos, taču šobrīd tā esot vienīgā iespēja, kā to legāli izdarīt.

Par legālas dzīvnieku kapsētas ierīkošanu „Eko Kurzeme” nedomā. Iepirkuma līgums ko pašvaldība piedāvā tikai uz gadu, šādu biznesu padarītu riskantu, jo nauda kapsētas ierīkošanai būs jāiegulda uzņēmumam, un tik ātri to nebūs iespējams atgūt.

Optimismu nevieš arī saruna ar pašvaldības Vides un veselības daļas vadītāju Ineta Stadgali. Skan dežūrfrāzes „mēs risinām šo jautājumu”, „tas atrodas procesā”, un tamlīdzīgi. Kad šis process tiks pabeigts, pēc gada, vai pieciem gadiem, tā arī neizdodas noskaidrot. Vienīgais ko uzzinu ir, ka dzīvnieku kapsēta kaut kad nākotnē tiks ierīkota Grobiņas pagastā.

Jautāta, ko cilvēkiem darīt šobrīd, kur apbedīt četrkājainos draugus, Ineta Stadgale ir formāla un principiāla, uzsverot, ka nelegāla dzīvnieku apbedīšana ir pārkāpums, un likums visiem ir vienāds, tāpēc šādu apbedījumu veicējam ir jāapzinās, ka var tikt sodīts.

Pēc likuma viss ir pareizi, bet alternatīvu pašvaldība piedāvāt nespēj.