Ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai rosina noteikt 60 attīstāmās vietas, un 25 – kā prioritāri attīstāmas, arī Liepāju.

Šīs attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz piekrastes pašvaldību un plānojuma izstrādē iesaistīto pušu priekšlikumiem, vietu attīstības potenciālu, nozīmi un lomu piekrastes apdzīvojuma struktūrās, ekonomiskajām aktivitātēm un piekrastes kopējo konkurētspēju, raksta LETA.

Lai noteiktu attīstāmās vietas, tika ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, apmeklētāju piesaistes objekti, atrašanās pilsētā, ciemā, dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija, kā arī līdz šim veiktie ieguldījumi un pašvaldību ieceres, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pieejamā informācija.

No šīm 60 izvirzītajām vietām 25 tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās. Tādas ir Papes centrs, Bernāti, Liepājas centrs ar pilsētas dienviddaļu piekrastē, Šķēdes piekraste, Pāvilostas centrālā daļa, Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale, Užavas piekraste, Cirstenes piekraste, Ventspils piejūras parks, Miķeļtornis, Mazirbe, Kolkas ciems un Kolkasrags, Roja, Mērsrags, jūras piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu un Ragaciemu, Ķemeri un Jaunķemeri. Tāpat prioritāte ir piešķirta Jūrmalas (Lielupes) ostai, Mangaļsalai, Carnikavai, Lilastei, Saulkrastu centram, Vārzas piekrastei, Tūjai, Salacgrīvas centram un Ainažu vēsturiskajam centram.

Attīstot visas 60 ieteiktās vietas, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm būs jāņem vērā vairāki nosacījumi. Piemēram, gadījumos, kad aktivitātes rada draudus aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu pastāvēšanai, ir jāveic detalizētāka aktivitāšu teritorijas izpēte un jāizvērtē alternatīvas. Nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri būtu īstenojamas dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu jautājumu, atkritumu savākšanu un tualešu nodrošinājumu.

Plānojuma autori ir izvērtējuši arī lokālās piekļuves iespējas attīstāmajās vietās, secinot, ka apgrūtināta piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat ar pilnpiedziņas transportu ir ierobežotas, daļā vietu laiva līdz ūdenim ir jānes vairāk kā 40 metrus vai lejā no stāvkrasta.

Ekspertu ieskatā lokālā piekļuve jāuzlabo 15 attīstāmajās vietās – Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami 23 attīstāmo vietu punktos. Tie ir Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe, Uši, Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems, Ķesterciems, Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems un Klapkalnciems), Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja, Saulkrasti, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, piekraste no Svētupes līdz Vitrupei.

Savukārt nepietiekams cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās vietās. Šajās attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu cilvēkus par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt, un jāuzlabo operatīvo dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās vietas pludmalei vai jūras krastam laicīgi.

Veicinot ieteikto 60 vietu attīstību, plānojuma autori rosina izmantot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kapitālsabiedrību finansējumu, Eiropas Savienības fondu līdzekļus un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus.

Plāns paredz jūras piekrastē attīstīt autonovietņu tīklu, labiekārtot peldvietas, veicinot to iekļaušanu Zilā karoga peldvietu tīklā, uzlabot piebrauktuves operatīvo dienestu vajadzībām, izveidot jaunus vai pilnveidot esošos tūrisma un rekreācijas pakalpojumus. Tāpat pie valsts autoceļiem paredzēts izvietot informatīvās norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem.

Kontekstā ar ostu un lidostu attīstību ir ieteikts pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, izstrādāt tām mārketinga plānu, kā arī attīstīt Liepājas un Ventspils lidostas. Uzlabojumi nepieciešami arī ceļu tīklam un dzelzceļa savienojumiem, kā arī velotūrisma tīklam.

Dokumentā arī ieteikts veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus visu trīs Baltijas valstu jūras piekrastēm, reizi divos gados organizēt piekrastes konferenci, lai apspriestu piekrastes attīstībai aktuālos jautājumus, kā arī attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē.