Latvijas aizsardzības eksperti drīzumā sāks konsultācijas ar Vācijas kolēģiem par Vācijas iespējamo ieguldījumu Latvijas militārās infrastruktūras, arī Liepājas ostas, attīstībā.

To aģentūrai LETA ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka Latvijas militārā infrastruktūra jāturpina pilnveidot tā, lai būtu spējīga nodrošināt adekvātu uzņemošās valsts infrastruktūru visiem bruņoto spēku veidiem.

Drīzumā notiks darbs Latvijas un Vācijas ekspertu līmenī, lai identificētu turpmākos attīstības virzienus atbilstoši NATO kopējām pamatnostādnēm un attīstības plāniem. "Svarīgākais infrastruktūras attīstības projektos ir konsekventa to īstenošana visos posmos – pārsteidzīga lēmumu pieņemšana un sekojošas nepamatotas plānu maiņas projektu īstenošanas gaitā valstij izmaksā pārāk dārgi," uzsvēra ministrs.

Aizsardzības ministrija gan pagaidām atturas komentēt, kāds konkrēti varētu būt Vācijas ieguldījums militārās infrastruktūras attīstībā.

Vējonis arī atgādināja, ka tuvākajā laikā beidzot būs pabeigts Lielvārdes militārais lidlauks, turpinās Ādažu bāzes attīstība un ir jāpieņem ilgtermiņa lēmumi par jūras spēku bāzes attīstību Liepājā.

Vācijas kanclere Angela Merkele vakar vizītē Latvijā paziņoja, ka Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt. Viņa arī paziņoja, ka Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē.

Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. "5.pants nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to," uzsvēra Vācijas kanclere.

Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.

Merkele pauda nožēlu, ka drošības situācija Ukrainas krīzes rezultātā ir pasliktinājusies, tomēr vairījās atbildēt, vai nepieciešams reģionā izvietot kaujas vienības. Viņa atgādināja, ka Vācija drīzumā pārņems patrulēšanu Baltijas gaisa telpā, un sacīja, ka ir jārada priekšnosacījumi, lai vajadzības gadījumā varētu reaģēt. "Vācija ir gatava dot savu ieguldījumu, lai piepildītu Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāju vēlmi pēc aizsardzības," teica kanclere.