Lai izvērtētu oficiālo peldsezonu Zilā karoga pludmalēs, ceturtdien, 4. septembrī, domē notika seminārs "Zilā karoga 2014.gada sezona pašvaldībās – labā prakse un problēmas".

Tajā tika pārrunāta pašvaldību labā pieredze un rasti priekšlikumi, kam nepieciešams pievērst uzmanību, gatavojoties nākamajai peldsezonai, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme seminārā izvērtēja 2014.gada oficiālās peldsezonas – no 15.maija līdz 15.septembrim – norisi, kā arī iepazīstināja ar aktualitātēm, kas jāievēro, gatavojoties jaunajai 2015.gada sezonai. Piemēram, jāpievērš lielāka uzmanība tīrībai un kārtībai, ne tikai peldvietās, bet arī tuvākajās teritorijās, tostarp kāpās, jāizvērtē peldvietas pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.tml.

"Prieks, ka pašvaldības ar Zilā karoga peldvietām var vienkopus tikties un pārrunāt sezonas aktualitātes. Par to paldies jāsaka Liepājas domes vides aizsardzības vecākajai speciālistei Dacei Liepniecei par izrādīto iniciatīvu, rīkot kopēju semināru, lai varam mācīties viens no otra pieredzes un apgūt pašvaldību labos piemērus. Ceru, ka tas kļūs par ikgadēju tradīciju – atskatīties uz iepriekšējo sezonu, domājot jau par nākamo. Tāpat vēlos sveikt Liepājas pašvaldību ar atgriešanos Zilā karoga peldvietu pulkā, kā arī apsveikt ar uzvaru konkursā "Piekrastes balva". Redzams, ka pašvaldība ir ieguldījusi lielu darbu, lai labiekārtotu pludmali, uzlabotu tās infrastruktūru, vides pārvaldību un informāciju," uzrunājot semināra dalībniekus, sacīja Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Ir ieguldīts liels darbs, lai Liepājā uzlabotu pludmales infrastruktūru, pieejamo servisu un vides kvalitāti. Liepāja šogad ir atguvusi Zilā karoga statusu peldvietā pie centrālās glābšanas stacijas un ieguvusi arī iedzīvotāju iemīļotākās pludmales titulu. Visa gada laikā sekojot līdzi un izvērtējot ūdens kvalitāti, redzam, ka Liepājai ir iespējas Zilajam karogam pieteikt visas trīs oficiālās peldvietas – peldvietu pie stadiona, peldvietu pie Dienvidrietumu mikrorajona glābšanas stacijas un peldvietu "Beberliņi". Ceru, ka arī valdība pievērsīsies Baltijas jūras piekrastes sakārtošanai un finansiālam atbalstam, lai pašvaldības kopīgiem spēkiem var veidot vēl videi draudzīgāku piekrasti," uzsver domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

J. Ulme semināra dalībniekus iepazīstināja ar aktuālāko statistiku, ka Latvijā 2014.gadā ir 54 oficiālās peldvietas, no kurām Zilais karogs piešķirts 12 peldvietām un 3 jahtu ostām. Savukārt kaimiņvalstīs Zilais karogs ir piešķirts sekojoši: Igaunijai – 2, bet Lietuvai – 3. Savukārt Somijai šogad nav neviens Zilais karogs, Polijai ir 35, Zviedrijai – 10, Norvēģijai – 17, Vācijai 144, Dānijai – 295.

Savukārt Veselības inspekcijas sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists – vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis iepazīstināja ar šī gada Zilā karoga peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un rādījumiem šī gada peldsezonas šķērsgriezumā.

Diskusijā ar pašvaldības pārstāvjiem tika izvērtēti arī veiktie vides izglītības un komunikācijas pasākumi pašvaldībās un pārrunāti labās prakses piemēri.

Noslēgumā semināra dalībnieki apmeklēja Liepājas pludmali, lai apskatītu pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru atklāja 2013.gada 2.augustā.

Seminārā piedalījās Limbažu, Liepājas, Jūrmalas, Ventspils, Kuldīgas, Engures un Saulkrastu pašvaldību pārstāvji, kā arī Vides izglītības fonda un nacionālās žūrijas pārstāvji, Veselības inspekcijas speciālisti un projekta "Mana jūra" pārstāvji.

Informācijai:
Kā iepriekš ziņots, konkursā "Piekrastes balva" iedzīvotāju balsojumā par mīļāko peldvietu šogad ir atzīta Liepājas peldvieta pie stadiona (pludmale pie centrālās glābšanas stacijas). Liepājas pludmale par uzvaru saņems īpašu piekrastes balvas karogu, kas, sākot ar nākamo peldēšanas sezonu, plīvos Liepājas pludmalē.

"Zilais karogs" ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, ko plaši pazīst gan iedzīvotāji, gan pašvaldības un vides institūcijas. Lai pretendētu uz Zilā karoga balvas iegūšanu, ir jānodrošina izvirzītie divdesmit deviņi stingri kvalitātes kritēriji ūdens, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomās.