Turpinot pētīt, vai un kāda ir atdeve zivju mazuļu ielaišanai Liepājas ezerā, ko veic biedrība "Liepājas ezeri", sadarbībā ar institūtu "BIOR", piedāvājam Dr.biol. Georga Korņilova skaidrojumu.

Pēc tam, kad pie portāla vērsās viens no Liepājas makšķerniekiem, sazinājāmies ar biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektoru Ēvaldu Urtānu. Viņa sniegtās atbildes uz portāla jautājumiem lasāmas šeit.

Vai notiek kādi pētījumi, monitorings par zivju mazuļu iedzīvošanos, attīstību, zivju resursu izmaiņām Liepājas ezerā? Kāda daļa no ielaistajiem mazuļiem izdzīvo? Vai atmaksājas iztērētie līdzekļi? – šos jautājumus portāls uzdeva arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājam Georgam Korņilovam.

Lūk, atbildes:

"Liepājas ezerā "BIOR" Iekšējo ūdeņu nodaļa pētījumus veikusi 1993., 1999., 2005. un 2011. gadā. Plānoti darbi arī šogad.

"BIOR" rīcībā ir nozvejas statistikas dati par Liepājas ezeru no 1949.gada līdz 2015.gadam, kā arī makšķernieku lomu uzskaites dati no 2006.gada līdz 2015.gadam.

Pētījumu rezultāti un statistikas dati ļauj novērtēt zivju krājumus, kas Liepājas ezerā ir stabilā stāvoklī. Sevišķi labā stāvoklī ir līņu un plaužu krājumi. Arī līdaku nozvejām nav samazināšanās tendences, lai gan sakarā ar samērā mazkustīgo dzīves veidu līdaku krājuma stāvokli ar parastajām tīklu uzskaites metodēm ir grūti novērtēt. Tomēr seklos piejūras ezeros, kāds ir Liepājas ezers, līdakām ir labvēlīgi vairošanās apstākļi, un krājumi parasti atrodas labā stāvoklī.  

Saskaņā ar Zvejniecības likumu pašvaldība (Liepājas ezerā – trīs pašvaldības: Liepājas pilsētas, Nīcas novada un Grobiņas novada) organizē valstij piederošo zvejas tiesību (ieskaitot makšķerēšanu) izmantošanu.

Liepājas ezerā tiek organizēta licencētā makšķerēšana. Saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumiem Nr. 799 „Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība" licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība. Licencētās makšķerēšanas ieviešanas nosacījums ir licencētai makšķerēšanai paredzēto zivju sugu regulāra pavairošana.

Latvijas teritorijas dabiskajos ūdeņos vismaz kopš 1885.gada notiek zivju mākslīga pavairošana. Pamatā zivju resursus pavairo ūdenstilpēs, kurās zivju resursi tiek intensīvi izmantoti vai kur antropogēnās iedarbības rezultātā ir pasliktinājusies vai ir neiespējama zivju atražošanās. Tā kā makšķernieku svarīgākās mērķzivis ir plēsīgās zivis – līdaka un zandarts, šīs sugas tiek visvairāk arī mākslīgi pavairotas, izlaižot zivju mazuļus.

Mūsdienās zivju mazuļu ielaišanu ūdenstilpēs parasti tiek veikta pēc pašvaldību pieprasījuma. Daudzas pašvaldības to dara regulāri. Domājams, ka daudzas no pašvaldībām ir pārliecinātas, ka tas nodrošina stabilus zvejas un makšķerēšanas apstākļus. Līdzīgs uzskats ir arī lielākajai daļai makšķernieku, tāpēc Liepājas makšķernieka uzskati par zivju pavairošanas pasākumu lietderīgumu ir izņēmums.

Daudzas mazuļu izlaišanas tiek finansētas no Zemkopības ministrijas Zivju fonda līdzekļiem. Dotāciju Zivju fondam no vispārējiem ieņēmumiem veido šādi valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie maksājumi: kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem; naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem; ieņēmumi, kas rodas, realizējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis; maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu (nomas maksa, maksa par zvejas atļauju – licenci, makšķerēšanas karti); daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij, saskaņā ar attiecīgās ūdenstilpes nomas līguma papildu nosacījumiem (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida). Tātad var teikt, ka zvejnieku un makšķernieku maksājumi tiek daļēji atgriezti izlaisto zivju mazuļu veidā.

Zivju mazuļu ielaišanas efektivitātes pētījumi ir uzsākti tikai pēdējos gados, jo iepriekš tam bija nepietiekams finansējums.  Šie pētījumi gan netiek veikti Liepājas ezerā, bet  mēs ceram, ka pētījumu rezultātus varēs izmantot arī Liepājas ezeram. Zivju mazuļu ielaišanas efektivitāte var ievērojami atšķirties katrā konkrētā ūdenstilpē. Ielaižot ezerā zivju sugas, kas tajā jau dabiski vairojas, ielaišanas efektivitātes novērtēšana ir dārgs, darbietilpīgs un laikietilpīgs pasākums, kas veiksmīgi realizējams, ja ir atbilstošs atbalsts no zvejniekiem un makšķerniekiem. Diemžēl pašreizējā pieredze liecina, ka informācijas ievākšana no makšķerniekiem ir problemātiska. Reti kurš makšķernieks atdod makšķerēšanas licenci, kurā norādītu noķerto zivju daudzumu, vai nosūta institūtam zīmīti vai informāciju par iezīmētas zivs noķeršanu.

"BIOR" rīcībā nav informācijas par Liepājas ezerā ielaisto zivju mazuļu izmaksām."