Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 34 Žaņi, 26 Aleni un 3 Joreni. Dzimšanas dienā sveicam Kristīni Pūlīti.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu, nu jau jāsaka, 31 gadu veca. Algotu darbu nestrādāju, visas manas ikdienas rūpes ir bērni. Esmu trīs dēlu mamma, un esmu mamma uz pilnu slodzi, es pat teiktu, ka pat uz pusotru slodzi. Līdz ar to brīvo laiku sev veltu ļoti reti.

Kā jūs vislabprātāk pavadāt brīvo laiku?
Tā kā šogad vasara mūs ļoti lutināja, tad siltās dienas visi pavadījām pie jūras. Nedēļas nogalēs devāmies uz laukiem, kur bērni varēja panašķoties ar gardumiem omes dārzā vai arī vienkārši pastaigājāmies. Reizēm aizbraucām tepat pie kaimiņiem uz Lietuvu. Protams, neiztrūkstoša daļa ir draugi.

Kas jūs iedvesmo?
Esmu cilvēks, kas uz visu skatās ar optimismu. Arī tad, ja dzīvē neiet, kā gribētos, vienmēr domāju pozitīvi. Tā kā esmu mamma, tad uzskatu, ka es nedrīkstu nevienu brīdi atslābt. Pat tad, kad jūtos slikti, mans virzītājspēks ir mani bērni, un viņi arī mani iedvesmo. Līdz šim ar visu esmu spējusi tik galā un viņi ir mans dzinējspēks. Par viņiem domāju, kad ceļos un kad eju gulēt.

Kāds ir vislabākais dienas sākums?
Tā kā ir vēl vasara, tad kārtīgi izgulēties. Kaut arī diena man sākas jau deviņos no rīta, man tas jau ir daudz.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Šobrīd prioritāte sagatavot dēlus skolai un dārziņam. Jo skaidri zinu, ka tūlīt tūlīt atkal sāksies "maratons" un ikdienas režīms.

Vai jums ir kāds iemīļots joks, citāts vai izteiciens?
Mmmm... Tā kā esmu cilvēks ar labu humora izjūtu, tad atkarībā no situācijas varu ko izspert. Bet man ir viena laba draudzene, kurai bieži saku:"Tu esi tik naiva!"

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā? Ko pilsētā gribētos citādāku?
Vasaras periodā, tā noteikti ir jūra. Jo mums ir tā privilēģija to izbaudīt. Kā šogad teicu vīram: "Mums nav jābrauc ne uz Ēģipti, ne Turciju, jo sauli un jūru varam izbaudīt te pat, pārsimts metrus no mājām." Aukstākos laika apstākļos tas ir parks.

Liepājā neko citādu negribētu, jo uzskatu, ka tāpat jau ir ko darīt. Ja tikai ir vēlēšanās un īstie cilvēki, tad vienmēr atradīsies ko sadarīt.

Ja jums būtu iespēja tūlīt kaut kur aizceļot, kurp jūs dotos un ko ņemtu līdzi?
Tā būtu Krievija uz Sibīrijas pusi. Omskas apgabalā man dzīvo māsīcas. Man vispār Krievijā dzīvo daudz radu. Redzējusi esmu tikai vienu pēdējo divu gadu laikā, bet pēdējo reiz tur biju, kad man bija kādi 11 gadi. Ļoti gribētu uz turieni aizbraukt. Ņemtu līdzi mammu, jo viņa tur ir dzimusi un uzaugusi.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Šogad ar vīru apprecējāmies pēc 13 gadu ilgas kopā būšanas. Esam kopā kopš vidusskolas, bet tā nu bija sanācis, ka aprecējāmies tikai tagad. Nolēmām šos svētkus sagādāt tikai sev, bērniem un lieciniekiem. Jo galu galā mēs netaisam kāzas citiem, bet gan sev. Un vēlējāmies šos svētkus tikai sev.

Kas šovasar vēl ir jāpaspēj izdarīt?
Lielākoties viss jau ir izdarīts. Bērni tulīt sāks iet dārziņā, vecākais dēls atkal atsāks skolas gaitas, vīrs brauks komandējumā uz Vāciju. Tad nu beidzot varēšu mazliet laika veltīt arī sev.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlu, lai šai dienā un visās citās jums apkārt būtu tie cilvēki, kuri mīl par to, ka jūs esat, nevis par to, kas esat.