Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu Liepājā nesvin neviena Bārbala un Līksma.

Ja tomēr Liepājā uzrodas kāda no vārda dienas svinētājām – sirsnīgi sveicam!

Toties dzimšanas dienā sveicam www.rekurzeme.lv redaktoru Edgaru Lākuti.

Kas tev visvairāk patīk savā darbā?
Notikumi. Medijos strādājot, jo īpaši elektroniskajos, esi notikumu virpulī. Visam jāseko līdzi, jābūt lietas kursā par jaunumiem, un tas neļauj ieslīgt rutīnā.

Kā nonāci šajā darba vietā?
Tas ir interesants stāsts. Studēju politoloģiju Rīgas Stradiņu universitātē. Pēc studiju beigšanas man piedāvāja strādāt Liepājas domē. Četrus gadus nostrādāju par sabiedrisko attiecību speciālistu, vēlāk par sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāju. Liktenis iegrozījās tā, ka devos strādāt uz ārzemēm. Kad atgriezos, strādāju ziņu aģentūrā ‘LETA’ sporta un ārzemju daļā. Parādījās iespēja un tā sanāca, ka kļuvu par redaktoru.

Ja tu nebūtu redaktors, tu būtu...
Mārketinga, sabiedrisko attiecību jomā vai arī, ko esmu mācījies – politoloģiju. Neizslēdzu arī citas iespējas. Man ļoti patīk sports, bija sapnis kļūt par futbolistu, taču traumu dēļ nesanāca. Taču sports joprojām ir mana dzīves sastāvdaļa.

Vai ir vilinājums doties uz Rīgu?
Liepājai ir savi plusi, un arī Rīgai ir savi plusi. Liepāja ir mīļāka pilsēta, lai gan te nav viss sakārtots līdz galam kā citās pilsētās, bet tas bohēmisms šeit piestāv. Rīgā notikumu virpulis ir straujāks un sanāk bieži tur būt saistībā ar privāto dzīvi.

Smieklīgākā lieta, ko par sevi esi dzirdējis?
Nezinu, vai tā ir smieklīgākā lieta, bet gan smieklīgākais atgadījums, kad bija iespēja par mani pasmieties. Bija 9. klases eksāmens darbmācībā. Teorijas eksāmenā bija jautājums "Darba drošības noteikumi pie urbmašīnas’’. Nevaru izskaidrot, kādā veidā, bet man likās, ka rakstīts – "Darba drošības noteikumi pie šujmašīnas’’(smejas). Ilgi nevarēju saprast, kādi drošības noteikumi pie šujmašīnas?! Ar lielām mokām izdomāju atbildes. Pēc nedēļas klases priekšā skolotājs pateica, ko domā par mani...

Kā pavadi brīvo laiku?
Ar draugiem spēlējam futbolu. Tagad darba koletīvā uztaisījām konkursu “Svara vērotāji’. Jāpiedomā par pastiprinātu sportošanu (smejas). Protams, arī skriešana, riteņbraukšana, kad nāk siltāks laiks. Man patīk aktīvs dzīvesveids, bet dažreiz varu vienkārši sēdēt dīvānā un skatīties televizoru.

Kas tagad ir pats aktuālākais tavā dzīvē?
Laikam justies laimīgam, esmu ceļā uz to. Ceļā uz sevis saprašanu, harmoniju. Noteikti tā nav materiāla lieta. Nav īstas skaidrības, kā būs nākotnē. Var teikt, ka esmu sevis meklējumos.

Kādas idejas gribi realizēt tuvākajā laikā?
Man ļoti patīk ceļot; labprāt piedalītos kādā avantūrā. Esmu jau daudz kur bijis, tagad man patīk ceļojumi ar pievienoto vērtību, nevis vienkārši iekāpt tūristu autobusā. Lielākais plāns ir doties jūnijā ar draugiem uz 2012. gada Eiropas čempionātu futbolā, kas norisināsies Ukrainā un Polijā. Interesanti, ka vari iepazīt citu valstu tradīcijas, kultūru, cilvēkus.

Kurā valstī tev ir bijis kultūršoks?
Laikam, ka Indijā. Dzīvojām vietā, ko viņi paši dēvē par kūrortu. Ārpus viesnīcas teritorijas sākās īstā dzīve – netīrība. Nav jābrīnās, ka pilsētā garām paiet govs (smejas). Arī Šrilankā tikāmies ar budistu mūkiem, kas pastāstīja lietas, ko grāmatās diez vai izlasīsi.

Liepājā ir pietiekama sabiedriskā aktivitāte?
Pēdējos gados nevar sūdzēties. Liepāja tomēr ir vasaras pilsēta. Sezonā pasākumi notiek ļoti daudz. Pēc tam ir tukšais periods. Kultūras ziņā Latvijā mēs esam tomēr līderos. Viss atkarīgs no cilvēka, vienmēr jau ir viegli pateikt, ka ir problēma. Ja cilvēks ir aktīvs, tad vienmēr izdomās, ko Liepājā darīt.

Liepāja pēc 10 gadiem būs...
Noteikti gribu, lai Liepāja būtu sakoptāka. Lai cilvēkiem būtu darbs, kur strādāt, lai nebūtu jābrauc prom. Man bija citādi, kāpēc devos uz ārzemēm. Ne jau naudas dēļ, bet tāpēc, ka pats vēlējos aizbraukt. Tas ir normāli, ka jauni cilvēki brauc prom no Liepājas studēt uz ārzemēm, lai iegūtu labāku izglītību. Vai arī pastrādā kur citur, lai atgrieztos. Galvenais, lai pilsēta nebūtu tukša. Es domāju, ka tā nenotiks, jo liepājnieki ir spītīgi.

Vai saucat sevi par liepājnieku?
Jā! Tomēr uzskatu sevi par liepājnieku. Lai gan studiju gadus esmu pavadījis Rīgā un pats esmu no Ogres. Tikpat labi mani var saukt par nīcenieku, jo vecākiem tur ir māja.

Kādu dāvanu vēlētos šodien saņemt?
Neko materiālu, vienkārši justies labi, laimīgam. Materiālās lietas manā dzīvē neko nemaina. Esmu ievērojis, ka pēdējos 10 gadus šajā dienā ir saulains laiks, kas paceļ garastāvokli.