Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 209 Dainas un 186 Daiņi, bet nav nevienas Dainidas.

Dzimšanas dienā sveicam Rīgā studējošo liepājnieci Lauru Ābeli.
Pastāstiet nedaudz par sevi!
Mācos Ekonomikas un Kultūras augstskolā, otrajā kursā. Esmu no Liepājas, taču šobrīd dzīvoju Rīgā. Tā teikt, izbaudu kopmītņu dzīvi.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Katru dienu, izņemot pirmdienas un piektdienas, dodos uz skolu, brīvajā laikā, kamēr vēl laukā silts, paņemu grāmatu un dodos palasīt Daugavas malā vai vienkārši dodos pastaigā. Tā kā šobrīd man ir ļoti daudz brīvā laika, gandrīz katru dienu pavadu foršu draugu kompānijā. Ja ir diena, kad neesmu kopā ar kādu draugu, pavadu vakaru pie siltas tējas un labas filmas.

Kā nolēmāt studēt Ekonomikas un kultūras augstskolā?
Tas vispār bija ļoti interesanti. Jo gandrīz līdz dokumentu iesniegšanai joprojām nespēju izlemt, kur studēt. Katru dienu vēlējos studēt ko citu. Ir ļoti grūti izlemt, ko studēt, ja ir tik daudz interešu. Par Ekonomikas un kultūras augstskolu sāku domāt jau kopš sāku skatīties, kur un ko studēt. Vienu es zināju skaidri – nevēlos strādāt ar lielu papīru kaudzi, visu dienu sēdēt vienā krēslā. Vienkārši nevēlējos rutīnu savā darbā, ko pēc tam strādāšu. Tad nu interjera dizains šķita tāda nozare, kur rutīna nebūs. Tā nu jau otro gadu studēju interjera dizainu, un līdz šim mani viss apmierina. Protams, reizēm vēl uzmācas šaubas par to, vai esmu izdarījusi pareizo izvēli.

Kur jūs rodat prieku?
Man ļoti patīk doties pastaigās. Jo tālāk no pilsētas, jo labāk, pa kādiem mežiem, jūrmalu, parku. Man vienkārši patīk daba, svaigs gaiss, miers. Ļoti raksturīgi man ir sēdēt pie kādas ūdenstilpnes ar grāmatu rokās. Tāpat arī es izbaudu laiku ar draugiem. Termokrūzēs uztaisām kakao un dodamies uz Andrejsalu pasēdēt, papļāpāt.

Kas rudenī ir skaistākais?
Skaistākais rudenī ir daba, tās krāšņums. Tas brīdis, kad vējš aiznes pa gaisu krāsainās lapas.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Šovasar biju misijas braucienā uz Kanādu. Joprojām šķiet, tas bija tikai sapnis. Mēs, bariņš latviešu, pārlidojām Atlantijas okeānu, atradāmies pavisam citā kontinentā. Satikām daudz foršus cilvēkus, mācījām bērniem lugu vairākās nometnēs un pēc tam kopā ar viņiem uzstājāmies. Redzējām skaisto Kanādas dabu. Joprojām dzīvoju atmiņās par Kanādu. Ceru, ka kādreiz man būs iespēja atgriezties.

Kas no Liepājas pietrūkst, esot prom?
Visvairāk man pietrūkst jūra. Tas, ka jūra ir tikai pāris minūšu attālumā, jebkurā laikā varu aiziet pasēdēt kāpās, pavērot viļņus. Man pavisam noteikti pietrūkst arī mierīgā Liepājas dzīve, Rīgā visi vienmēr ir tādā steigā, viens otram skrien virsū. Arī ģimene man pietrūkst, dzīvojot Rīgā. Tāpēc vienmēr ir patīkami atgriezties mājās.

Kādu redzat sevi pēc pieciem gadiem?
Man ne visai patīk domāt par nākotni, es dzīvoju šodienai, bet ceru, ka pēc pieciem gadiem es nebūšu pavisam nopietna, neinteresanta biznesa dāma. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nedomāju par nākotni, ir tas, ka nevēlos vilties. Ka nenotiks tā, kā esmu izfantazējusi.

Kā sarīkot sev svētkus?
Nopirkt saldumus sev vienai, uzlikt ausīm tīkamu mūziku un nevienam nedzirdot dziedāt līdzi. Bet, ja ārpus mājas, tad aiziet uz kādu Spa salonu, ļauties relaksācijai, aizmirsties uz brīdi.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Izbaudīt šo dienu un ļauties visam, kas notiek ar un ap jums. Baudiet rudeni, kamēr vēl silts, ziemā sēdēsim pie kakao krūzītēm!