Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 5 Īrisas un 5 Airisas. Dzimšanas dienā sveicam Katrīnu Mediņu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Šā gada septembrī sākās otrais gads, kopš studēju Rīgā, Stradiņa universitātē. Tas aizņem lielu daļu manas ikdienas, jo darbu ir tiešām daudz un komplektā ar manu neizlēmīgo personību tie uz priekšu rit diezgan lēni. Laikā, kad darbi beidzot paveikti, es … vienkārši atpūšos! Rudenī nedēļas nogalēs ar ģimeni dodamies pastaigās ārpus Rīgas.

Kas jums ikdienā sniedz prieku?
Man ikdienā prieku sniedz dažādi šķietami nesvarīgi sīkumi. Esmu ļoti emocionāla, tādēļ mani ātri var „aizķert”. Tas var būt, piemēram, kāds ģitārists kādā no Rīgas tuneļiem, kas spēlē kādu skaistu M. Freimaņa dziesmu, tantiņa Vecrīgā, kas drebelīgā balsī dzied Liepājas himnu, lekcija pie forša pasniedzēja, kundzīte, kas pasaka paldies, kad tramvajā palaižu viņu sēdēt savā vietā. Kā arī, protams, ģimene un tās ikdienišķās rūpes par mani, bez kurām galīgi nevarētu.

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Vienmēr esmu domājusi, ka esmu ļoti droša, bet nesen sapratu, ka patiesībā esmu dikti kautrīga. Tāpēc ar to aizraušanos arī ir grūti. Man bieži vien ir kauns, ka nesanāks, tāpēc šo to diemžēl esmu atlikusi malā. Kādreiz spēlēju ģitāru, līdz man to skolā nozaga. Viņu sauca Oskars, tas bija tiešām bēdīgi. Nekas oriģināls, bet cenšos arī fotografēt. Bieži arī skaisti izdevusies fotogrāfija ir tā, kas man iekšēji liek sajūsmā lēkāt.

Kāda ir vislabākā motivācija sākt kaut ko darīt?
Šobrīd motivācija visvairāk vajadzīga tieši daudzajiem, laikietilpīgajiem mājas darbiem universitātē. Te nu mani motivē paveiktais. Man datora ir mapītes – pabeigtie kursi, nodotie darbi un tamlīdzīgi. Patīk, kad tie krājas. Arī, piemēram, ejot tālāku ceļu, es bieži atskatos atpakaļ, lai redzētu, cik daudz jau pieveikts. Tas kaut kādā veidā mani motivē. Jo gribas, lai tā paveiktā ir vēl vairāk.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Man šobrīd ir viena zināmā mērā slepena aktualitāte, to negribu atklāt. Bet tas nav nekas krimināls, nedz arī vienkārši slikts!

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā? Ko pilsētā gribētos citādāku?
Mana mīļākā vieta Liepājā laikam ir mana bijusī skola – Liepājas Raiņa 6. vidusskola. Man ļoti svarīgas ir atmiņas, un tajā ir radušās ļoti daudz labas atmiņas. Vispār mīļākās vietas ir tās, kurās esmu jutusies ļoti labi. Arī bijusī ģimenes māja Ezerkrastā, bet tajā galā vairs nerādos, tās atmiņas ir ļoti siltas, bet diezgan smeldzīgas. Esmu ļoti sentimentāla.

Ko gribētos citādāku. Drīzāk – ko negribētos citādāku. Varbūt īsumā – mani besī Liepājas domē sēdošie gudrinieki. Izkrita no prāta – vadība, valdība? Aizmirsās. Liepāja ir zaudējusi ļoti daudz ko. Un tas Lielais Dzintars nebūs baigais glābējs. Studiju ietvaros diezgan daudz rakstu par šo tēmu, ko vajadzētu citādāk. Liepāja ir tukša… (Un bijusī rokkafejnīca kā pilsētas izsistie priekšzobi. Tā, starp citu, bija manas ģimenes kafejnīca. Bet tagad Rīgā esošo kafejnīcu cilvēki spēj novērtēt. Tā tāda atkāpe, varētu to neminēt. Dzimšanas dienas noskaņai tomēr jābūt pozitīvai, bet man uz sirds bija).

Ko tuvākajā laikā noteikti gribētos paveikt?
Tuvākā laika plāni saistīti ar manu slepeno aktualitāti!

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Tiešām nekas tāds nenāk prātā, ja nu vienīgi personiski notikumi, par to negribas stāstīt.

Kas padara svētkus īpašus?
Man dzimšanas dienas vispār ir jokainas. Es vienmēr raudu! Nezinu, kāpēc. Par izdarīto, par neizdarīto… Tas ir kā likums, kā pulkstenis 00:00, tā asaras sāk birt. Te jau atkal vainīgs mans sentiments. Dzimšanas dienas mani ļoti nogurdina, tieši šo spēcīgo emociju dēļ. Tā patiesībā draugu un ģimenes vidū ir kļuvusi kā mana firmas zīme, tam jau visi ir gatavi un tas vairs nav pārsteigums.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Citiem šīsdienas jubilāriem novēlu neraudāt savā svētku dienā! Un, protams, domāt daudz labas domas, tas tiešām darbojas (man patīk daudz sapņot, fantazēt; līdzko ikdienu sāk pārņemt sliktie iedomu scenāriji, pavisam drīz tie īstenojas dzīvē, tāpēc no tiem jāizvairās).

Un ēdiet daudz kūkas! Man kūkas negaršo, tāpēc liekas, ka tas varētu būt forši.