Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 170 Tamāras, 64 Gabrielas un 34 Gabrieli. Dzimšanas dienā sveicam Solveigu Puķīti.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena rītus sagaida Tērvetes pusē:
"Mani dzidrie putnu rīti,
dienas, iebridušas ziedkurpēs,
vakarblāzmas rieta dzirkstis
saber sila priedēs Tērvetē..."

Man ir izdoti divi dzejoļu krājumi, 2013.gadā un 2015.gadā, un šobrīd esmu beigusi darbu pie bērnības atmiņām.

Kas sagādā prieku ikdienā?
Ikdienas prieks sastāv no daudzum daudziem sīkiem prieka mirkļiem – no putnu rīta dziesmas – ir tik labi sajust, ka putni, mostoties, jau tin bezmiega nakti ausmas villainē.

Tā netveramā elpa gaisā, kad jūti:
"...jau debesis smaržot pēc kūstoša sniega sāk,
dzer malkiem dienvidvēju
un klusumā ieklausās,
to lūgšanu gaidot,
ko dzērves tīrelim raida',
kad mājup atgriežas..."

No strazda "svilpes" pie loga – noraugos, kā strazduvīrs, atkarojis zvirbulim savu māju, nes sniegpulksteņa ziedu uz būrīti. Kad izkrīt – augšā neceļ, bet iet pēc nākamā. Nosmaidu un ar kafijas krūzi rokās eju pateikt svētelim labrīt!

Pirmais uzplaukušais krokusa zieds pirmajā saulainajā dienā un vēl tūkstoš sīki prieka mirkļi, kas gaidīt gaida savu kārtu – tie tikai jāpamana.

No kā sastāv jūsu laime?
Laime? Tas ir grūti noformulējams jēdziens. Manuprāt, arī laime sastāv no no tūkstoš sīkiem prieka mirkļiem – tas ir tāpat, kā ik rītu mazā rasas lāsē varavīksni ieraudzīt. Tā māju un brīvības sajūta, piederības sajūta:
"Balts bērza tāss zīds
maigi pieskaras vaigam,
zils debesu zīds
pār koku karogiem plīvo,
grimst basas pēdas
samta paklājā zaigā,
kur simts varavīksnēs
zemes asaras zvīl."

Kur rast dzīvesprieku?
Dzīves prieku, manuprāt, var rast dzīvojot. Jā, dzīvojot dzīvi, nevis pasīvi vērojot, gaidot, kad pienāks izdevīgāks brīdis tam vai šitam darāmajam – sak' lai jau lai, paies šis gads, vēl paspēšu, vēl viss priekšā. Ticiet – nekas "nav priekšā". Viņa Augstība laiks nevienu nežēlo, neko nepiedod. Viss notiek šeit un tagad, vai arī – nekad tā arī nenotiks. Velti žēloties. To esmu savā mūžā apguvusi.

Kā sagaidāt pavasari?
Esmu pavasara bērns. Māte stāstīja, ka manā piedzimšanas dienā saule nolaidusies uz zemes basām pēdām pa zilo vizbulīšu paklāju pastaigāt. Sagaidu katru jaunu rītu kā pavasara atnākšanu, kā sākumu kam jaunam. Katra izplaukusī puķe dārzā svin savu pirmo uzziedēšanu – savu pavasari. Tā kā man pavasaris ir katru rītu – līdz pat salnām, bet viss turpinās, jo mans mīļākais gadalaiks ir rudens.

Kā atpazīt liepājniekus?
Liepājā pabiju pavisam nesen – rudenī, Kurzemes dzejas dienās. Kaut kāda sirreāla sajūta. Liekas, pat gaiss smaržo savādāk – pēc brīva vēja. Arī paši liepājnieki liekas šī brīvā jūras vēja "apzīmogoti". Todien pilsētā notika ļoti daudz dažādu pasākumu, pat velosipēdistu brauciens. Jūra smaidīgu, gaišu cilvēku. Arī tās senās ieliņas, vecās, saglabātās mājas. Liepāja ir pilsēta, kurā gribas atgriezties vēl un vēl.

Kādi ir jūsu svētku rituāli?
Esmu padomju laika bērns, vecvecāku audzinātas ticības un seno tradīciju garā, nerēķinoties ar pilnīgi pretēju mācību skolā.

Mūsu ģimenes mīļākie svētki vienmēr ir bijuši Ziemassvētki. Protams, arī Lieldienas, Vasarsvētki un Jāņi. Tāpat vienmēr esmu zinājusi par Budēļiem un Pelnu dienu. Tieši latviskos svētkus – Miķeļdienu, Ūsiņus, Labrenci un citus mūsmājās īpaši nesvinēja – tie vairāk saistījās ar stāstiem par attiecīgajām tirgus dienām.

Šodien turpinu svinēt visus kopš bērnības ierastos svētkus. Klāt nākusi Sveču diena un Veļu laiks, un nav svarīgi vai esmu viena, vai ar saviem mīļajiem kopā – tie ir svētki – spodrības un baltu linu galdautu svētki. Tai dzīves posmā, pa kuru šobrīd rit mans dzīves ceļš, skaļas svinības nenosaka svētku izjūtas lielumu. Viss lielais, svarīgais, jā, arī svētais, ir vairāk uz iekšu vērsts. To grūti izstāstīt – jāsajūt.

Jūsu novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Mans vēlējums visiem šodienas gaviļniekiem pasakāms ar manu dzejoli:
"Tā dzīvi nodzīvot,
no krokusiem līdz salnām
kā sudrabkurpēs staigājot:
gan ņemt, gan sevi visu dot -
likt klusi vēja dziesmai žūžot,
sev plaukstās rudens sauli pasmeļot
un pielūgt debesis kā Zilokalnu..."