Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Liepājā vārda dienu svin 203 Tomi, 66 Tomasi un 2 Saulcerītes. Dzimšanas dienā sveicam Jāni Paškus.

Pastāsti nedaudz par sevi!
Nu jau 28 gadus dzīvoju uz šīs pasaules. Dzīvesprieks gan nav gājis zudībā, gluži pretēji! Laikam jau taisnība ir, ka īstā dzīve sākas pēc 30 (smejas)!

Ļoti mīlu humoru, bez tā nekādi un nekur, bet, ja nepieciešams, varu būt stingrs un negrozāms kā akmens. Viss atkarīgs no situācijas. Kopumā – pašam liekas, ka ar mani var sadzīvot un radinieki, mīļie un draugi to zina.

Ar ko nodarbojies?
Runājot par darbu – strādāju Liepājas cietumā. Piemetināšu, ka apsargs neesmu, bet sīkumos neizplūdīšu.

Hobiji – viennozīmīgi sports, konkrētāk smagatlētika un regbijs. Izklausās smagi – tā arī ir, bet tur slēpjas tā burvība. Nepamēģināsi, neuzzināsi! Ar regbiju nodarbojos gadus piecus, esmu viens no "Grobiņas Vikingu" vecajiem biedriem, 2012.gadā ieguvu kluba balvu kā dzelzs vikings – spēlētājs, kurš aizvadījis visas spēles. Runājot par smagatlētiku, tad to daru kopš sevi atceros. Šobrīd gan iestājusies tāda tehniskā pauze, jāsaved kārtībā veselība. Nekas nopietns, bet vajadzīgs gan! Nedrīkstu aizmirst makšķerēšanu – atsāku copēt trīs gadus atpakaļ, pirms tam to darīju, kad biju tīņa gados. Šobrīd tas ir lielisks relaksācijas veids, kad vienkārši gribas attīrīt prātu, sakārtot domas pa plauktiņiem.

Ir decembris un tad svētku laikā daudz tiek runāts par labdarību. Ko tu par to domā un kādi ir bijuši tavi šī gada labie darbi?
Runājot par labdarību, vienmēr paturu prātā tādu lietu – nedrīkst uzskaitīt savus labos darbus. Vienkārši nevajag. Jo katrā ziņā cilvēks, kurš dara labu un to uzskaita, grupē, vai vēl nezin ko veido, kaut kur tomēr gaida atgriezenisko saiti. Tas nav nekas slikts, pilnīgi un galīgi nē, bet, man personīgi, pietiek ar to, ka vienkārši esi labs cilvēks un man nekas vairāk nav vajadzīgs. Tāpēc pateikt, ko labu esmu šogad darījis, nevaru. Vienkārši esmu labs.

Kā, tavuprāt, varētu veicināt labestību cilvēkos?
Labestību veicināt... grūts jautājums. Katram jau tas var izpausties dažādi. Man, piemēram, pietiek ar to, ka atrodos savu mīļoto un draugu ielenkumā. Tomēr, svarīgākais, jāsāk ar sevis atrašanu, nelielu apzināšanos, ka tomēr mēs neesam bioloģiskas, loģiski domājošas masas. Esam kaut kas nedaudz vairāk. Nerunāju tagad par kaut kādām teorijām, bet gan nelielu mērķu uzstādīšanu sev, jo cilvēkam ir jāsāk ar sevi, jābūt harmonijā, jāveido sevi tādu, kāds vēlas būt. Būt labestīgam – cilvēkam tādam būtu jābūt. Diemžēl tā dzīvē nenotiek. Diemžēl.

Vai jau esi nospraudis kādus nākamā gada mērķus vai apņemšanos? Kādus?
Ziniet, reizēm ir tāda laba lieta kā noslēpums. To tad arī šoreiz izmantošu, jo nevēlos, lai kāds zina par maniem mazajiem, lielajiem, vidējiem, svarīgiem, nesvarīgiem dzīves plāniem vai apņemšanos. Par to jāzina tikai tuvākajiem. Varu tik pateikt – jā, tādi ir, un galvenais ir pieturēties pie savas gribas un tos sasniegt.

 Ar kādām sajūtām gaidi Ziemassvētkus?
Jāsaka godīgi, ka šobrīd tādas īstas Ziemassvētku sajūtas nav. Pie vainas būs dzīves saspringums. Vispār jāsaka, ka gribu atvaļinājumu, bet esmu pārliecināts, ka līdz sestdienai tā radīsies, katra diena paliek mierīgāka un klusāka. Klusums un miers, tas arī šobrīd vajadzīgs. Apziņa, ka atradīšos kopā ar sev tuviem cilvēkiem, iepriecina un kliedē visas ēnas. Sen jau to gaidu, neslēpšu, vēlos izbaudīt šos svētkus.

Kur Liepājā tikt pie īstās Ziemassvētku sajūtas?
Liepājā to var izdarīt daudzās vietās, kas nu kuram sirdij tuvāks un tīkamāks – pie jūras, "Lielajā dzintarā", apmeklējot kādu koncertu, apmeklējot Olimpiskā centra SPA, gūstot relaksāciju. Vai arī vienkārši dodoties laiskā pastaigā pa Liepāju, vienatnē vai ar kādu kopā, nav svarīgi. Uzskatu, ka katrs ķer šo izjūtu citādāk.

Kur slēpjas Liepājas "maģija"?
Liepājas "maģija" slēpjas visur – pašā Liepājā un liepājniekos. Mēs, liepājnieki, esam savādi, to teikuši daudzi. Tāpēc arī mums ir pašas labākās dziesmas!

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Atcerieties vienu – šodien ir pati svarīgākā diena, un neviena cita! Kāpēc? Tāpēc, ka pasaulē nācāt JŪS, un JUMS ir savs ceļš ejams, sava dzīve jāizdzīvo! Kurš gan cits, ja ne JŪS paši to darīsiet? Dariet to, dariet to ar baudu, lai nav jāatskatās atpakaļ un jānožēlo kaut kas, viss ir jūsu pašu rokās!