Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 38 Zigmundi, 2 Zigismundi, bet nesvin neviens Sigmunds.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Vācijā dzīvojošo liepājnieci Karīnu Indriksoni.

Kur pašlaik dzīvo, uzturies?
Kādu laiku jau atrodos Vācījas pilsētā Erfurtē. Tā ir Tīringenas Federālās zemes galvaspilsēta. Nedaudz līdzīga Liepājai, bet bez jūras, kura man ļoti pietrūkst. Mārtiņš Luters Erfurti savulaik nodēvēja par torņiem bagātāko pilsētu, jo pāri pilsētas māju jumtiem izvirzās 25 draudzes baznīcu. Šo skaisto skatu var redzēt no kalniem, kas slejas Austrumu un Rietumu daļā. Erfurte ir baznīcu un tiltu pilsēta. Pāri Gerai, tās daudzajiem atzariem un pretplūdu grāvim ap agrāko pilsētas mūri ved 142 tilti. Lielā ūdensteču un tiltu skaita dēļ iekšpilsētas kvartāls ir ieguvis nosaukumu "Mazā Venēcija". Šeit jau esmu pabijusi Erfurtes karnevālā , kas norisinās februārī un ir ļoti krāšņs. To dēvē arī par muļķošanās dienu. Cilvēki tērpjas interesantos tērpos un dodas kilometriem garā gājienā, mētājoties ar konfektēm. 24.martā vāciešiem ir ‘’Wurst Tag’’ jeb Desu diena, kur nu var izēsties desiņas un nobaudīt patiešām labu vācu alu (smejas). Aprīlī pilsēta pošas pavasarim, un Doma laukums ir pilns ar krāšņiem karuseļiem, iepirkumu bodītēm, kur var iegādāties dažnedažādus našķus. Arī Lieldienas ir košas, kad uz ielām parādās Lieldienu dekori. Sajūta ir kā mazā pasaku pilsētiņā.

Kāpēc nolēmi doties prom no Liepājas?
To gluži par došanos prom nevarētu nosaukt. Prom devos, lai iegūtu kaut ko jaunu sev, papildinātu savas zināšanas medicīnas jomā. Protams, arī pieredzi, kas ir svarīga. Iepazīt cilvēkus, dzīvi Vācijā un izbaudīt Vācijas labumus (smejas). Vēlos dzīvot šeit kā cilvēks, nevis eksistēt Latvijā.

Kur pašlaik strādā?
Mans pienākums tagad ir labi iemācīties vācu valodu, lai varētu strādāt ar cilvēkiem. Sniegt viņiem kvalitatīvi visu nepieciešamo aprūpi no manas puses. Kad apgūšu nepieciešamo valodas līmeni, strādāšu savā profesijā, kur varēšu celt kvalifikāciju.

Kā norit tava ikdiena tur?
Kā studentam (smejas). Ceļos no rīta pulksten 6.30. Pēc stundas izeju no „kojām” uz skolu, kur apgūstu valodu. Pusdienas laikā atgriežos no mācībām, dodos uz peldēšanu vismaz divas, trīs reizes nedēļā. Apmeklēju salsas kursus, kur esmu ieguvusi jaunus draugus, kā arī kaut ko jaunu sev. Dzīvoju jau tikai vienu reizi!

Ko jaunu esi apguvusi?
Esmu iemācījusies beidzot dzīvot kā cilvēks bez lieka stresa. Dzīvot patstāvīgi, atbildēt par savu rīcību, izvērtēt dzīvē svarīgākās situācijas un pieņemt pareizo lēmumu. Esmu arī iemācījusies sadzīvot ar daudzveidību – sešas tautības zem viena jumta. Pavisam piemirsu – esmu arī apguvusi ukraiņu virtuves noslēpumus (smaida).

Kādas atziņas, secinājumus esi uzkrājusi prom esot?
Neatkarīgi no vecuma, tautības, ticības ādas krāsas cilvēks var visu, ja viņš to grib un spēj pieņemt, ko viņam dod. Dzīve ir īsa. Ir jāmāk aiziet no sliktas filmas, pamest sliktu grāmatu, aiziet no sliktiem cilvēkiem. Laiks ir dārgs, labāk pagulēt vai veltīt to kādam īpaši...

Kas tevi spēj aizkustināt?
Cilvēka smaids, un tas, ka viņš var pateikt: „man viss kartībā”. Cilvēka patiesā labsirdība vienam pret otru.

Vai plāno kādreiz atgriezties Latvijā, Liepājā?
Par atgriešanos vēl neko nedomāju, varbūt tikai ciemos iebraukt (smaida)...