Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 174 Gati un 3 Ivandas. Dzimšanas dienā sveicam Lauru Lasmani.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu vai ne ikdienu!
Nu jau esmu 19 gadus vecs pasaules pētnieks, cenšoties darīt sev un apkārtējiem labu.

Ikdienā nodarbojos ar mācībām Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, rokdarbiem, lasīšanu, taču pašlaik visvairāk prātu aizņem "stopēšanas" projekta rakstīšana.

Pastāsti nedaudz sīkāk par "stopēšanas" projektu! Kā izdomāji ko tādu veidot?
Ideja oriģināli nav mana. Šī aktivitāte jau sen un daudzās valstīs tiek praktizēta, taču Latvijā ir pamirusi. Tamdēļ "Radi Vidi Pats" meklēja "stopēšanas" entuziastus, kas labprāt to atdzīvinātu pie mums un es pieteicos. Šobrīd viss vēl ir tikai tapšanas procesā, taču liekas, ka februāra vidū jau vajadzētu notikt pirmajām sacensībām.

Būs kādi konkrēti galamērķi, kuros jānokļūst?
To visu varēs uzzināt, kad jau viss ies vaļā – vēlamies izvairīties no krāpniekiem tomēr.

Vai esi arī iepriekš kaut kur "stopējusi"?
Protams! "Stopēšana" man ir kā otrā daba.

Kur esi bijusi? Ko redzējusi?
Pārsvarā izmantoju "stopēšanu" kā transporta veidu, tādēļ neesmu neko pārāk daudz redzējusi, taču ar savu sirds māsu no Rīgas katru vasaru dodamies "stopēšanas" tūrē uz nedēļu – pēdējo reizi bijām apceļot Igauniju.

Kādas ir sajūtas vai domas jaunajā, 2017.gadā?
Sajūtās nekas daudz nav mainījies, manī diemžēl ir pamiris Jaunā gada brīnuma motīvs, taču tas tāpēc, ka uzskatu, ka nevajag specifisku datumu, lai pateiktu apkārtējiem, ka viņus mīlu, lai radīju jaunus plānus un padomātu par savu pagātni – jebkura diena tā var būt! Bez spiediena!

Vai esi kaut ko apņēmusies šogad paveikt?
Tieši Jaunā gada apņemšanās nav, jo tajās allaž izgāžos. Labāk padodas dzīvošana mirklī, nevis specifisku mērķu nospraušana, jo tad bieži sanāk pašam ar sevi cīnīties un kam man tas? Notiksies, kam jānotiek.

Kā pievilināt laimi?
Manuprāt, laimi var pievilināt tikai un vienīgi pašam to izstarojot, radot, izplatot. Par pārējo jau visums parūpēsies.

Kas tev šķiet svarīgs, nozīmīgs?
Svarīgākais ir nebaidīties būt nedaudz egoistam. Būt ar citiem un tiem līdzēt ir brīnišķīgi, cilvēks nav sala, taču neviens tavā vietā neatradīs tavu kaislību, nepiedzīvos tavas emocijas un pieredzes, tās pašam jāmeklē – nevajag kautrēties vai justies vainīgam par to, ka atvēli laiku sev, ko, manuprāt, ļoti daudz cilvēku aizmirst.

Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo cilvēku aizrautība. Nekas nav uzmundrinošāks kā paklausīties, ka kāds stāsta par savām kaislībām – kā acis iedegas, vārdi netiek līdzi mutei, smaids līdz debesjumam – pašam pilnīgi gribas, lai tā ir arī sev!

Kura vieta Liepājā ir tev vai pat visiem liepājniekiem nozīmīga?
Nespēšu runāt visu liepājnieku vārdā, taču man vissvarīgākā ir "Baatas" rajona zaļā zona jeb kā es to saucu “mans mežiņš". Nekādi nespēju iedomāties sevi, savu ikdienu un pašizaugsmi bez šī “meža".

Ar ko Liepāja piesaista cilvēkus?
Liepāja piesaista ar saviem iedzīvotājiem. Protams, varētu gari un dikti stāstīt par to, cik brīnišķīga ir Liepājas daba un izkārtojums, arhitektūra un jūrmala, taču šī apkārtne rada cilvēkus, interesantus cilvēkus, tā dēļ jau gala rezultātā tie ļaudis ir tie īpašākie.

Tavs dzīves moto!
Šobrīd ļoti iedvesmo Ralfa Valdo Emersona citāts: "Es neatminos grāmatas, ko esmu lasījis, gluži kā savas maltītes. Taču tās mani turēja dzīvu." Laikam jau aktuāls priekš manis, jo pirms laika atsāku biežāk lasīt grāmatas, bet mani māca vainas apziņa, ka daudzas neatceros, ne galvenos tēlus, ne autorus, ne sižeta līnijas – es taču ar citiem literatūras inteliģentiem tā neiepazīšos! Taču ar šo citātu sevi mierinu, jo tas, ko tev dāvā grāmatas, ir kas vairāk par izsmalcinātām sarunām pie pusdienu galda, tās dāvā tevi pašu.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Vairieties no puteņa un atcerieties 9. janvārī uz darbu aiziet!