Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 46 Lilitas, 14 Iritas un 3 Itas. Vārda dienā sveicam Liepājā studējošo Itu Čodari.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Nāku no Jelgavas puses, bet pēdējos sešus gadus jau dzīvoju Rīgā, paralēli tam studēju Liepājā neklātienē. Esmu neliels nemiera gariņš. Mierā nemāku nosēdēt, iesaistos visur, kur vien varu iesaistīties. Man ir pašas labākās māsas, kādas vien var būt, noteikti, negarlaicīgākais darbs, kāds vien ir izdomāts un pozitīva attieksme uz visu notiekošo.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Ikdiena tiek pavadīta privātajā izglītības iestādē "Laumiņas Rezidence", kur nu jau trešo gadu esmu skolotāja mazākajā grupā, tapēc varu apgalvot, ka garlaicīga ikdiena man nav. Pēc darba, laiku pavadu kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem. Un dienas noslēgumā sevi atalgoju ar vislielāko baudu – miegu.

Kā  nolēmāt studēt Liepājas Universitātē?
Sākumā nespēju izvēlēties starp studijām Rīgā un Liepājā,apsvēru abas iespējas. Bet mana mamma jau ir absolvējusi šo iestādi, tādēļ viņas viedoklim bija liela ietekme uz izvēli. Un, kad Liepājas Universitātei bija pienākusi pēdēja diena, kad var pietiekties studijām, tad no rīta iekāpu mašīnā un devos pierakstīties. Tā nu jau esmu studente 3.kursā. Un man patīk.

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Tā visnotaļ ir mazā kafejnīca "Kurzemē", kura ir kā vilciena vagoni. Tur ir vislabākā kafija un saldumi visā Liepājā. Tā, kā saldumi ir mana vājība, tad noteikti šī ir mana mīļāka vieta visā Liepājā.

Kas jūs aizrauj?
Viss aktīvais un baudāmais. Es laikam esmu tas cilvēks, kas pamēģinās darīt visu, pat tad, ja būs bail. Bet es tāpat to izdarīšu. Esmu sporta aktivitāšu cienītāja, tapēc mani aizrauj visādas aktivitātes brīvā dabā.

Kur jūs rodat iedvesmu?
Ļoti vienkārši, pati sevī. Ir dienas, kad galīgi nolaižas rokas un neko darīt negribas, bet, kad saņemās, tad sevī rodas tā lielā iedvesma un vēlme kaut ko darīt un paveikt. Man nav vajadzīgi noteikti laika apstākļi vai mūzika fonā, lai es varētu rast iedvesmu, tā vienkārši ir jāgrib un  tad jau pati ir klāt.

Kas rudenī ir skaistākais?
Noteikt lietainie darbadienu vakari, kad ieritinies zem segas, rokās ir krūze ar tēju un tu vari skatīties savu mīļāko seriālu vai filmu.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums bija pirmais septembris darbā, kad mazie ķipari no rīta nāca uz bērnudārzu ar puķēm rokās un stipri samīļoja. Tas ir tas mirklis, kura dēļ ir vērts strādāt un ieguldīt lielās pūles šajā jomā.

Vai ir kāds stāsts par to, kā ieguvāt savu vārdu?
Noteikti ir, bet īsti precīzu stāstu nezināšu gan. Tā arī neesmu vēl to līdz galam noskaidrojusi. Bet noteikt pēc šīs intervijas, man radīsies vēlme to izdarīt. Varu vienīgi pateikt, ka ar manu vārdu ir tā, ka agrāk nevarēju saprast, kāpēc mani vecāki man vārdu izvēlējušies tik tuvu dzimšanas dienai. Parasti sanāk abus svētkus svinēt kopā, kad biju jaunāka, jutos apbižota, ka māsām tā nav, bet man ir. Tad nu uzzināju, ka mans vārds kalendārā nemaz nav bijis, tad, kad es piedzimu, tas vien nozīmē, ka manam vārdam ir kāds stāsts, kāpēc tieši es viņu ieguvu.

Kā sarīkot sev svētkus?
Nopirkt lielu kūku un apēst to nevienam neko nesakot, bet svētku laikā, kad nāk ciemiņi, nopirkt vēl vienu kūku un nekaunīgi apēst divus gabaliņus. Un visu dienu justies neadekvāti labā garstāvoklī, smaidīt un neļaut nekam negatīvam iespaidot sevi.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Iegādājaties to lielo kūku un baudiet dienu, jo svētki ir domāti, lai tajos priecātos, nevis tos nesvinētu vai aizmirstu!