Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 215 Dzidras, 64 Gunitas, 32 Loretas un 1 Dzidris.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Itālijā dzīvojošo liepājnieci Gunitu Leimanti.

Kāpēc nolēmi doties prom no Liepājas?
Tas nebija mans izlolotais sapnis doties prom no Liepājas, nebūt nē. Esmu un būšu Liepājas mīle (smaida). Pāris gadus atpakaļ, kad iedomājos sevi nākotnē, vienmēr redzēju sevi Liepājā kopā ar savu ģimeni, draugiem, strādājam skolā, rakstot apmaiņas projektus jauniešiem, skrienot krosiņus jūrmalā, elpojot Liepājas dzestro gaisu. Bet tad pienāca brīdis, kad sapratu, ka man nepietiek ar manu mazo pasaulīti, gribēju paplašināt savas „robežas”. Sekoja daži neformālās izglītības braucieni uz ārzemēm, tad ‘’ERASMUS’’ apmaiņas programma Vācijā, skolotājas prakse manā sapņu zemē Spānijā. Tieši tur arī iepazinos ar savu īpašo cilvēku, kas apgrieza kājām gaisā visus manus plānus. Sapratu, ka dzīvē ir jātic, ka skaistas lietas var notikt ar ikvienu no mums un tām ir jāļaujas. Tā nu, klausot savai sirdsbalsij, pārcēlos pie sava puiša uz Itāliju, no sākuma uz Milānu, bet tagad dzīvojam Dženovā, Ligūrijas jūras krastā. Taču pavisam Liepāju neesmu ne pametusi, ne aizmirsusi – sazinos ar savējiem, sekoju līdzi jaunumiem, kad ir iespēja braucu ciemos.

Ko pašlaik dari Itālijā?
Ar bagātu darba pieredzi šeit, Itālijā, pagaidām lepoties vēl nevaru. Līdz šī gada janvārim studēju un tagad esmu sava pirmā „īstā” darba meklējumos, kas nebūt nav tik viegli, jo Itālijā krīze uzņem lielus apgriezienus. Tiesa, nedaudz pastrādāju gan – pagājušajā vasarā par angļu valodas skolotāju valodas nometnēs Venēcijā, Umbrijā, vēlāk arī Lielbritānijā. Runājot par darba īpatnībām šeit, ir svarīgi, ka parādi, ka esi labs cilvēks. Cilvēka personībai ir ļoti liela nozīme – tev ir jābūt interesantam, atvērtam, drošam, uzticamam, elastīgam. Protams, vēlamās īpašības atšķiras, atkarībā no darba specifikas. Par darbā pieņemšanas īpatnībām varētu stāstīt daudz un gari, bet īsumā – darba devējs negribīgi pieņems cilvēku, kuram ir sava ģimene, jo cilvēkam ar bērniem, ir vajadzīga vairāk nauda, kas pēc Itālijas likumdošanas viņiem arī pienākas. Darba devējs divreiz padomās arī par jaunas sievietes darbā pieņemšanu, jo viņas ir ļoti emocionālas un potenciālas jaunās māmiņas, kurām ir jāmaksā lielas naudas summas bērnu kopšanas atvaļinājumā un jānodrošina amats atgriežoties. Tā kā es ietilpstu šinī otrajā „bīstamajā” kategorijā, saprotiet paši, kādēļ ar darba atrašanu līdz šim ir sanācis viens vienīgs „čiks” . Vēl der pajautāt, vai šīs darbā pieņemšanas īpatnības varētu būt saistītas ar to, ka vidējais aritmētiskais vecums itāliešiem ģimenes dibināšanai ir ap 33 gadiem.

Kā norit tava ikdiena?
Mana ikdiena norit pasniedzot privātstundas itāļu jauniešiem, meklējot darbu. Nedēļas nogalēs atpūšamies, satiekoties ar draugiem, braukājot uz dažādām vietām. Itālija ir bagāta ar skaistām pilsētām, ciematiņiem, kalniem, pludmalēm.

Ko jaunu, tur dzīvojot, esi apguvusi?
Protams, nezinu, kāda būtu izveidojusies mana iekšējā pasaule un dzīves izprašana, ja būtu palikusi Liepājā. Domāju, ka pieredze, ko esmu guvusi ārpus mājām, dzīvojot nu jau divus ar pusi gadus dažādās valstīs, mani ir ļoti bagātinājusi. Pirmais, ko gribētu minēt, ka esmu iemācījusies cienīt cilvēkus un priecāties, cik mēs esam dažādi. Neviens nav labāks vai sliktāks, ir tikai savādāks. Un tiešām nav vērts „pukoties” , ka viens ir lēnāks, otrs ātrāk „aizsvilstas”, citam patīk skaļi dziedāt autobusā, vēl citam – noparkot mašīnu ielas vidū. Galvenais ir saglabāt mieru sevī, ik pa laikam pārdomāt, kuras ir tavas vērtības, dzīvot pēc tām un iemācīties dzīvē redzēt košās, gaišās krāsas. Vēl esmu apguvusi pieklājību. Pārsteidzoši, bet pirms tam esmu bijusi nepieklājīga. Ļoti daudzās Eiropas valstīs elementāra pieklājība nozīmē vienā sekundē pielēkt kājās un atdot savu vietu sabiedriskajā transportā vecākam cilvēkam, invalīdam vai jaunajai māmiņai, atvainoties, ja netīšām esi kādam pieskāries uz ielas, veikalā, nemaz nerunājot par uzkāpšanu uz kājas vai uzgrūšanos virsū – šādā gadījumā var pat nākties izmaksāt kafiju. Sevi nevari pieskaitīt pie labi audzinātajiem, ja aizmirsti sasveicināties ar pārējiem rindā pie daktera, vai pludmales dvieļu „kaimiņiem”. Varbūt no sākuma šāda veida attiecības ar nepazīstamiem cilvēkiem var šķist absurdas, bet ar laiku nāk atskārsme, ka tā ir vieglāk, redzi un jūti, ka apkārt ir patīkami cilvēki, kuri vēl viens otram labu un negrasās nodarīt pāri. Gadījumā, ja pilnīgi un noteikti negribi no sirds izrunāties ar vilcienā blakus sēdošo onkulīti, atbildi tikai ar „jā” vai „nē” un viņš sapratīs, ka jāliekas mierā. Arī runātīgums šeit ir pieklājības norma!

Kādas atziņas , secinājumus esi uzkrājusi?
Nekur un nevienam nav tikai labi vai tikai slikti, griezies, kā gribi, bet visur būs laiks priekiem un laiks bēdām. Es domāju, ka mana nozīmīgākā šī brīža atziņa ir iemācīties novērtēt pilnīgi visu, kas tiek dots, ar prieku pieņemt dzīves mācības un bagātināt sevi. Tas, kādu mēs redzam pasauli, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, kādu mēs to paši vēlamies redzēt.

Kādām īpašībām vai kādam jābūt cilvēkam , lai spētu integrēties citā vidē, zemē?
Spēt integrēties ir viena lieta, otra – būt laimīgam jaunajā vietā. Lai spētu integrēties noteikti ir jābūt atvērtam, ieinteresētam jaunajā kultūrā, runāt attiecīgajā valodā, prast atrast kontaktus, „rušināties”, ieiet apritē. Lai dzīvotu laimīgi jaunajā vietā ir jājūt, ka ir īstā vieta, īstie cilvēki līdzās un esi spējīgs pieņemt, ka nebūs tā kā bija agrāk, bet, ka būs savādāk – ne labāk, ne sliktāk, bet – savādāk.

Kādas priekšrocības ir, dzīvojot Liepājā?
Jūra, svaigais gaiss, miers. Taču atklāti sakot, man šķiet, ka Liepāja pēdējos gados ir ļoti izmainījusies – trūkst tās vibrējošās enerģijas, kuru jutu agrāk, esot ielās. Varbūt tas saistīts ar to, ka ļoti daudz jauniešu ir aizbraukuši prom. Bet varbūt tas palikušajiem jauniešiem nozīmē lielākas darba iespējas... Ticu, ka Liepājai un liepājniekiem viss būs labi. Liepāja taču ir īpaša.

Vai plāno kādreiz atgriezties Latvijā, Liepājā?
Nekad nesaki nekad (smaida). Tomēr lielie plāni pašlaik saistās ar Itāliju.

Novēlējums tās dienas svinētājiem?
Lai daudz bučas, ziedi un prieka!