Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati liecina, ka šodien Liepājā vārda dienu svin 107 Evelīnas, 1 Aurēlija, bet nesvin neviena Mētra.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas teātra aktieri Edgaru Ozoliņu.

Kur pašlaik dzīvojat?
Nu jau gandrīz divus gadus atkal dzīvoju Liepājā.

Kā esat saistīts ar Liepāju?
Bērnībā dzīvoju Liepājas rajonā  –  Sikšņos, tādēļ samērā bieži biju arī pašā Liepājā. Pēc pamatskolas beigšanas pārcēlos uz Liepāju, kur sāku mācīties 5.vidusskolā. Liepāja man vienmēr ir patikusi.

Varbūt varat pastāstīt par aktuālākajiem darbiem tagad, ar ko esat aizņemts…
Šobrīd Liepājas teātrī pie jaunām lomām nestrādāju, taču izrādes repertuārā ir gana daudz.  Joprojām aktīvi darbojos arī Goda teātrī, ik pa laikam kāds piespēlē kādu “haltūru”, tādēļ darba netrūkst.

Visērtāk un vislabāk jūtaties...
Nekur nav tik labi kā mājās.

Ēdiens, no kā neateiktos?
Man ļoti garšo lazaņja, taču nav nekā labāka par manas draudzenes gatavotu soļanku.

Kāpēc cilvēkam ir vajadzīgs otrs cilvēks?
Kāpēc ir vajadzīgs otrs cilvēks var saprast tikai tad, kad tu esi palicis viens. Tas taču ir tik cilvēcīgi  – nenovērtēt to, kas mums ir, kamēr mēs to nepazaudējam.

Kas jūs iedvesmo?
Es daudz skatos kino.  Labs kino spēj ļoti iedvesmot. Tāpat arī ceļošana.

Kas padara cilvēku laimīgu?
Katram jau tas ir kaut kas cits. Kādam pietiek ar mazumiņu, citam vajag visu un arī ar to nav pietiekoši. Tas viss ir ļoti relatīvi, jo pat, ja tev liekas, ka tu esi laimīgs, tu nekad nevari zināt vai tu nevari būt vēl laimīgāks.

Varbūt ir kādi hobiji, par kuriem varat pastāstīt?
Jau vidusskolas laikā spēlēju basketbolu. Joprojām to neesmu pārstājis darīt, un, ja sanāk brīvs vakars, tad noteikti aizeju “pamētāt” bumbu.

Ja rīt būtu jāsaliek čemodāni , uz kuru valsti dotos un kāpēc?
Dotos apkārt pasaulei, jo arī lai cik ļoti man patiktu būt mājās, ceļošana ir un paliks man ļoti mīļa nodarbe.

Kā plānojat svinēt dzimšanas dienu?
Manas dzimšanas dienas vakarā Liepājas teātrī notiek izrāde "Advents Silmačos", kurā esmu arī es, bet jau nākošajā rītā man jāspēlē Goda teātra izrādē "Žurka" (15. vidusskolā), tādēļ nekādas lielās svinības noteikti neiznāks. Visjaukākais ir, ja tavu dzimšanas dienu atceras tavi kolēģi un sagādā kādu negaidītu pārsteigumu.

Kur Liepājā var vislabāk atpūsties?
Manuprāt, teātrī, jo nekur citur nevar atrast tik plašu emociju gammu.

Šodien dzimšanas dienā sveicam arī liepājnieci Emīliju Bogdanovu.

Pašlaik Emīlija dzīvo Anglijas dienvidos, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Hastinga.

“Pirmoreiz šeit atbraucu un sajutos kā ieradusies dienvidos  – zila jo zila jūra, bēguma laikā tiek izskaloti plaukstas lieluma gliemežvāki un jūras zvaigznes, pilsdrupas klintīs, visapkārt palmas. Ziemā ir diezgan zaļš un reti noslīd zem nulles grādiem,” atceras Emīlija. Jauniete Hastingas iedzīvotājus raksturo kā draudzīgus.  Lai gan meitene dzirdējusi ne pārāk pozitīvas atsauksmes par strādāšanu un dzīvošanu Anglijā, viņa esot iedzīvojusies ļoti ātri. “Vienīgais, kas pietrūkst – Latvijas draugi,” teic liepājiece.

Emīlija pēc Liepājas Mākslas vidusskolas beigšanas devās uz Angliju. Jo kā saka pati meitene: “Latvijā prakstiski darbu manā profesijā (viņa beidza Ādas izstrādājuma dizaina nodaļu) atrast ir neiespējami, ja vien nav iepriekšējas darba pieredzes.” Iesākumā strādājusi par oficianti, taču tagad Emīlija ir sekretāre. “Nebiju iedomājusies, ka būšu no tiem cilvēkiem, kas sēdēs  caurām dienām birojā pie datora un telefoniem.  Nav jau gluži mans sapņu darbs, bet priecājos par to pašu iespēju!” piebilst jauniete.

Kur meitene jūtas vislabāk? Noteikti ziemas periodā satinusies segā, mīkstā klubkrēslā, ar labu grāmatu rokās un fonā skanot mierīgai mūzikai, bet vasarā –  pavadot saulainās dienas gozējoties saulītē.

Vaicājot par ēdienu, no kā jubilāre neatteiktos, viņa atbild: “Mana labākā draudzene teiktu, ka es ēdu visu, jo skolas gados es biju no tiem draugiem, kurš jau paspējis atvērt tavu ledusskapi, kamēr pats neesi nemaz apavus novilcis!” smaida Emīlija.

“Bet nav jau nemaz tik traki… neatteiktos no žuljēna, rosola, medus kūkas un karameļu saldējuma! Bet, ja atteiktos, tad varētu spriest, ka ar mani viennozīmīgi kaut kas nav īsti kārtībā,” smejas liepājniece.

Komentējot teicienu, “Dzīve sākas pēc 40”, Emīlija teic: “Manuprāt, katram ir pašam savs laiks, kad tā pa īstam sākas dzīve, tas ir tikai no paša atkarīgs. Manā gadījumā es tomēr teiktu, ka dzīve tā pa īstam sākas pēc 20, jo tad pabeidzu skolu, pārvācos un sāku dzīvot pilnīgi patstāvīgi. Esmu vēl tajā vecumā, kad varu atļauties darīt trakas un neprognozējamas lietas, jo esmu atbildīga tikai par sevi, ko neteiktu par cilvēku 40 gadu vecumā, kuram ir ģimene.”

Jaukākais apsveikums bijis vidusskolas laikā, kad meitene pēc kultūras vēstures stundas izgājusi skolas gaitenī un pie sienas bijis milzīgs plakāts ar apsveikumu dzimšanas dienā no draudzenēm. “Tas bija ļoti jauks pārsteigums!” atceras liepājniece.

Jau no bērnības  Emīliju aizrāvusi zīmēšana, un tas bijis iemesls, kāpēc iestājusies mākslas skolā. “Nomācījos 7 gadus mākslas nozarē. Bet pirms 5 gadiem es sāku aizrauties ar fotografēšanu. Mācījos foto mācību skolā, apmeklēju foto laboratoriju, piedalījos dažādās izstādēs un foto konkursos. Ar fotografēšanu aizraujos tik ļoti, ka pēdējos četrus gadus nepārtraukti krāju naudu fototehnikas iegādei, lai taptu aizvien kvalitatīvākas bildes, jo tiecos pēc paša labākā. Fotogrāfēju praktiski visu, bet visvairāk aizraujos ar portretu bildēšanu.”

“Ar mani vienmēr jārēķinās, ka, ja tieku uzaicināta uz ballīti, nākamajā dienā var tikt pie vēlamām un ne tik vēlamām bildēm,” smaida Emīlija.  Viņa atklāj, ka pēdējos gados sākusi regulāri lasīt grāmatas.  “Bibliotēkā mani ielaist bīstami, jo zinu, ka varbūt brīvā laika ir pamaz, bet tāpat piekrāmēšu pilnas rokas ar grāmatām.” Vēl pie savām interesēm viņa min ēst gatavošanu, zīmēšanu,  filmu skatīšanos un ceļošanu.

Emīlija Bogdanova: “Man ļoti patīk tematiskās ballītes. Jau ilgu laiku vēlos sarīkot piecdesmito gadu ballīti – ar to laiku tērpiem, mūziku un dejām. Bet varbūt kādreiz man tas izdosies!”

Šogad savu dzimšanas dienu meitenes pavadīs Ziemeļīrijā, Belfāstā, ar labāko draudzeni. “Noteikti aiziesim paslidot un apmeklēsim mūsu mīļāko klubu,” plānos dalās Emīlija.

Kur Liepājā  vislabāk var atpūsties? Kamēr vēl dzīvojusi Liepājā, mīļākie trešdienas vakari bijuši Fonteinā. “Nekad neaizmirsīšu mokošos ceturdienas rītus skolā, bet piektdienas un sestdienas vakarus Bufetē.”

“Tā kā esmu visu mūžu nodzīvojusi Liepājā, man būtu grūti iedomāties dzīvot prom no jūras. Viennozīmīgi iesaku apciemot Liepāju vasarā  – dažādi pasākumi, saulains laiks, pludmale un pludmales ballītes. Esmu priecīga, ka uzaugu tieši Liepājā nevis kur citur!” smaida Emīlija.