Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 168 Emīli, 42 Egitas un 4 Monvīdi. Dzimšanas dienā sveicam Ediju Ozolu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Gribēju teikt, ka mācos, bet nu jau varu teikt, ka mācījos Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā – labākajā skolā Liepājā. Skolas laikā ikdiena pārsvarā sastāvēja no skolas apmeklēšanas un treniņiem, tagad mana ikdiena ir vai nu darbs, vai atpūta no darba guļot, slinkojot, vai atpūšoties ar draugiem. Grasos studēt RTU Rīgā, bet vēl aizvien nespēju izlemt starp diviem virzieniem, tāpēc varu teikt, ka esmu ļoti izvēlīgs.

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
Ja tā padomā, tad lielākais izaicinājums tikai būs, un tas būs tā pati pieminētā studiju izvēle, jo tas ir izaicinājums, kas, cerams, ievirzīs mani pareizajās dzīves sliedēs. Bet ja par to, kas bija, tad varbūt tas, ka es tomēr sevi „pielauzu” rakstīt centralizēto fizikas eksāmenu.

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Nemācēšu teikt. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kam patīk daudz kas, un grūti izdalīt kādu īpašu aizraušanos. Bet nu, ja tomēr jāizvēlas, tad teiktu, ka florbols, jo ar to kādu laiku atpakaļ nodarbojos ļoti bieži. Tagad, diemžēl tā kā vairs nekvalificējos kā jaunietis, klubā vairs nespēlēju. Bet ir doma Rīgā kaut kur, kaut kad uzspēlēt, jo negribu pārstāt nodarboties ar šo aizraušanos.

Bez kā jūs nevarat iesākt savu rītu?
Bez gulēšanas līdz pēdējam brīdim. Gandrīz katru rītu, kad jāceļas, ir divas frāzes, ko pie sevis atkārtoju. Pirmā ir – „Vēl dažas minūtes varu pagulēt", un šo frāzi parasti atkārtoju vairākas reizes, un otrā ir – „Bļāviens, es tūlīt kavēšu!", to gan sanāk teikt tikai vienu reizi. Parasti, tad tāds arī izskrēju no mājas uz skolas – nepaēdis, neķemmētiem matiem un pussakrāmētu somu. Un bieži nācās rakstīt īsziņu kādam no klasesbiedriem ar tekstu – „Pasaki skolotājam, ka kavēšu.", jo parasti gadījās tā, ka autobuss vārda tiešākajā nozīmē aizbrauca gar degunu.

Ja jums jāizvēlas trīs lietas vai parādības, kas vislabāk raksturo Liepāju, kuras tās būtu? Kāpēc?
Pirmā būtu vējš, un tas ir pašsaprotami, jo mēs taču esam pilsētā, kurā piedzimst vējš.

Otrā būtu jūrmala, tas arī savā veidā ir pašsaprotami, jo tā ir viena no Liepājas firmas zīmēm, un tā ir vieta, kur, vismaz man, patīk aiziet visu cauru gadu.

Trešā lieta būtu mājas. Jo Liepāja ir manas mājas. Mana dzimtā pilsēta. Es sevi saucu par Latvijas un Liepājas patriotu, un noteikti centīšos savu nākotni saistīt ar šo pilsētu!

Kas ir jūsu aktuālajā mūzikas (filmu, grāmatu, notikumu) sarakstā?
Mūzikas ziņā, vienmēr ir paticis roks, kaut kas no deviņdesmitajiem – "Nirvana", "Pearl Jam", "Weezer"... Bet nav arī iebildumu pret repu. Grāmatu ziņā, grēkoju, un īsti nelasu, pēdējā grāmata, ko izlasīju – "Smagāks par debesīm" – Kurta Kobeina biogrāfija. Filmas – pēdējā laikā ir izveidojies garš saraksts ar filmām, kuras man vajadzētu noskatīties, bet man roka neceļas skatīties vienam. Man parasti patīk filmas skatītes kompānijā, jo var kaut ko apspriest un varbūt pat pasmieties par klišejiskām lietām. Ja būtu jānosauc žanri tad teiktu – šausmenes un komēdijas. Notikumi – vēlos aizbraukt uz "Positivus", bet šī ideja vēl nav pilnīgi skaidra, jo jāatrod kompānija.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Nav īsti piedzīvojums, bet atmiņā spilgti palicis ir izlaidums. Viss, sākot ar pašu ceremoniju, līdz ballei, kas beidzās sešos no rīta. Tās emocijas, kuras pārņēma, stāvot uz skatuves, dziedot, pasakoties skolotājiem, pasakoties vecākiem, paspiežot roku direktoram un apķerot klases audzinātāju, saņemot pateicību, saņemot puķes no radiem un draugiem un pēc tam uzņemot bildes ar klasesbiedriem, tās patiešām ir vārdiem neaprakstāmas. Saviļņojošas, pacilājošas, priecīgas un skumjas vienlaicīgi – priecīgas, jo beidzot klāt būs lielā dzīve, lielās iespējas, bet skumjas, jo jāpamet skaistā skolas ēka un jāpamet brīnišķīgie klasesbiedri, skolasbiedri un skolotāji.

Kādas ir raksturīgākās jūnija sajūtas?
Parasti manas jūnija sajūtas ir tāda neziņa un brīvība. Neziņa, tādā nozīmē, ka nezinu, ko darīt un kur likt visu to brīvo laiku, kas pēkšņi parādījies. Un brīvība, tāpēc, ka ir vasara, un var darīt visu ko vēlies, bet arī tās tagad ir apspiests, jo esmu atradis darbu.

Tuvojas Līgo svētki. Vai jums ir kādas īpašas tradīcijas?
Protams. Līgo svētki ir vieni no maniem mīļākajiem svētkiem, un jau pāris gadus tos atzīmēju draugu lokā un nav bijis tāds gads, kad nav bijis kāds aizraujošs piedzīvojums, kurus draugu lokā varam pārspriest un atcerēties, un vienmēr par tiem pasmieties. Tāpēc varu teikt, ka mana īpašā tradīcija ir atzīmēt šos svētkus katru gadu tā, lai nākamos gadus var par tiem pasmieties un atcerēties.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Tā kā es pazīstu pietiekami daudz Emīlu, es vēlos apsveikt tos, kurus neesmu apsveicis personīgi! Tāpat tiem, kam šodien ir dzimšanas diena, dod man vienu virtuālo iedomu pieci, jo tev dzimšanas diena ir tik superīgā laikā un datumā! Mans vēlējums būtu – būt sev pašam, neizlikties par kādu citu, jo izlikšanās par kādu citu ir sevis paša izniekošana. Un smaidīt. Jo smaids rada smaidu!