Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā nav neviena Ikara. Dzimšanas dienā sveicam Neldu Liniņu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena ir diezgan netipiska, salīdzinot ar citām sievietēm. Esmu tālbraucēja. Tehnika mani ir saistījusi jau no bērnības. Iestājos autoskolā jau pirms trīs gadiem, lai liktu CE kategoriju, bet pirms paspēju samaksāt salauzu plecu. Pagāja nepilni trīs gadi un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko vēlos un aizbraucu iestājos autoskolā, noliku C kategoriju un 95.kodu, un pēc tam CE un tagad esmu tālbraucēja. Iepriekš strādāju firmā, kur braukāju uz Franciju, Spāniju, Itāliju, bet tagad strādāju nelielā firmā un braukāšu pa tuvākām valstīm. Spānija gan man pietrūkst...

Pavasarī plānoju iet likt arī A kategoriju mocim un gribas pamēģināt arī D kategoriju, kā ir vadīt autobusu.

Kas jums sniedz iedvesmu?
Gan pati, gan draugi. Uzstādu sev mērķi un tiecos pēc tā.

Kā vislabāk sākt dienu?
Pamosties un smaidīt. Uztaisīt lielo tējas krūzi, paskatīties pa logu un saprast, ka nedzīvojam nemaz tik slikti, kā citreiz gribas domāt.

Kas pēdējā laikā patīkami pārsteidzis un kas – licis aizdomāties?
Grūti tā pateikt. Patīkama ir katra reize, kad esmu pie stūres un kad cilvēki, mani ieraugot, māj ar roku, rāda īkšķi uz augšu. Tas vienmēr liek pasmaidīt. Šodien biju arī Rīgā ar smago mašīnu un viens puisis, ieraugot mani pie stūres, gandrīz ieskrēja stabā. Pie mums Latvijā sievietes pie smagās mašīnas stūres ir retums un tas ir jūtams.

Liek aizdomāties daudz kas. Vispār tas, kas notiek Latvijā, pasaulē, bet tad, ja par to sāktu runāt, pārāk gari sanāktu.

Vai esat domājusi par to, ko Liepājā izveidotu, ja būtu neierobežotas iespējas?
Kad dzīvoju Rīgā, uz tikšanos ar darba kolēģi sanāca aizbraukt stundu par ātru un iegāju vienā dārgā, bet tik patīkamā kafejnīcā. Paņēmu beramo tēju un atvēru grāmatu. Tajā brīdī aizdomājos, ka vēlētos izveidot arī tādu vietu Liepājā, kur var aiziet pasēdēt, iedzert tēju, palasīt grāmatu vai vienkārši iedvesmotos. Nesaku, ka mums tādas vietas Liepājā nav, bet tajā brīdī bija doma, ka vēlētos pati ko tādu atvērt.

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Protams, jūras mala. Nesanāk varbūt aiziet tik bieži, cik gribētos, bet uz jūru vienmēr var aiziet pastaigāt un izvēdināt galvu. Karostā ir viena vieta pie jūras, kur agrāk bieži braucu. Kādreiz tur arī bija koki jūras krastā un, kad vēl nodarbojos ar jāšanas sportu, vienmēr pārlecām tos kokus, kad devāmies izjādē gar jūru.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais notikums?
Spilgtākais notikums – pirmais ienāk prātā brīdis, kad pirmo reizi uzsēdos uz lielā moča un pati braucu. Un, protams, arī kad bija fiksā ideja paņemt mazo 125 kubikcentimetru motociklu nomā, atbraukt vienai pašai no Rīgas uz Liepāju, un pēc tam braukt uz Ventspili un piedalīties "Kurland Bike Meet" parādē. Tas man bija tiešām liels notikums.

Kādas ir jūsu rudens sajūtas?
Man patīk rudens. Patīk koki. Varētu staigāt visu dienu fotografējot. Sen jau plānoju aizbraukt uz Siguldas zelta rudeni, tikai kaut kā nesanāk.

Sākas Latvijas svētku mēnesis. Kas jums ir latvietība?
Esmu patriote. Esmu arī zemessargs un Latvija man ir ļoti dārga. Man ir iespēja arī ārzemēs atrast labāk apmaksātu darbu kā tālbraucējai, bet es kaut kā nevaru aizbraukt. Varu braukt uz ārzemēm no Latvijas. Vest kravas uz vienalga kādu valsti. Bet dzīvot un strādāt es nevarētu. Esmu tomēr latviete un jāstrādā šeit, lai cik tas brīžiem grūti neliktos.

Vai mēdzat plānot nākotni? Kādu redzat sevi pēc pieciem gadiem?
Agrāk plānoju un sapņoju. Bet tagad ļaujos dzīvei. Ātrās idejas ir tās labākās. Visticamāk, ka braukšu vai nu ar smago mašīnu, vai ar autobusu.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Protams, daudz, daudz laimītes! Ticēt sev un nepadoties pie kādiem šķēršļiem! Nekas dzīvē nenāk viegli. Galvenais ir ticēt un sniegties uz mērķi!