Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 542 Viktori un 38 Nili. Dzimšanas dienā sveicam Kristapu Dreiži.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Pavisam vienkāršs latviešu bāleliņš, kuram izdodas radīt smaidu un būt mierā, kad tas nav iespējams. Īpašus pārsteigumus savā ikdienā neradu, tikai dodos uz priekšu un vēlāk atskatos, kas bijis.

Dienas paiet strādājot, vakari – sarunās ar draugiem vai, relaksējoties kādas filmas laikā. Nedēļas nogale katra ir savādāka, jo, kājām ejot, notiek brīnumi, kas atklāj jaunas vietas katru reizi, kad dodies pa vienu un to pašu ceļu. Tā arī pārsvarā dzīve rit uz priekšu, strādājot un brīvajos mirkļos atklājot ko jaunu vecajā.

Kādi ir tavi rīta rituāli?
Rīti ir ilgi, bez steigas, ar lielu tējas krūzi svaigā gaisā. Īstens gulētājs neesmu, tādēļ rīti ir agri, bet naktis vēlas. Tad pienāk mirklis, kad jāsāk gatavot brokastis un pusdienas, ko ņemt līdzi uz darbu. Kad tas viss izdarīts un kārtīgi paēsts, tad neiztikt bez sevis sakopšanas. Tas ir nedaudz mistiski, jo katru reizi, kad pēc sakopšanās ieskatos pulkstenī, ir pazudis laiks un jāsāk skriet, bet kur tas pazūd vēl neesmu sapratis.

Visjaukākie rīti ir vasarā ar tējas krūzi – vērot saullēktu no sētas – šo sajūtu nav iespējams aprakstīt.

Savu dienu plāno vai ļaujies straumei?
Diena tiek saplānota tikai tik daudz, ka jāierodas darbā un jāiet prom no tā. Tad jau kājas pašas izdomā, kuru ceļu vēlas iet, dažreiz tas ved uzreiz mājās, citu reizi kādu aplīti apstaigāju. Ir patīkami šādi, neplānojot ne ceļu, ne laiku, apmaldīties un atrast neaiztiktu skvēriņu, kur netraucēti pazust domās un saprast, ka tā tam arī jābūt.

Kur rod mieru?
Mieru? Īsti nemāku pateikt kur tieši, jo jau ļoti ilgi neļauju tam pazust. Gulbju dīķītis, kas slēpjas Liepājā, parkā, ir vieta, kas man jau kopš bērnības ir palīdzējusi gan domāt, gan nomierināties. To laikam varu saukt par savu "Ēdenes dārzu", kur nekas slikts nekad nevar notikt.

Kas tevi uzlādē pozitīvi?
Lai cik tas skanētu neparasti, bet pozitīvismu gūstu, kad jācīnās ar negatīvismu. Tās ir situācijas, kas ir spriedzes pilnas un, gandrīz, jau liek lamāties. Tādos mirkļos kļūstu mierīgs un mēģinu palīdzēt atrisināt problēmu, un ienest mieru un prieku visos. Tieši tas arī mani visvairāk uzlādē.

Ikdienas pozitīvisma lādiņu gūstu, kad esmu piecēlies un sagatavojis mīļotajai dāmai rīta kafiju un brokastis. Tas ir mirklis, kad pamanot, ka kafija un brokastis ir gatavas, nevis mani pamanot, smaids liek aizmukt no miega visam ķermenim, mani tas iepriecina.

Kā patīk atpūsties?
Pastaigas, ceļojumi, filmu vakari, patīkami klubi, kur iespējams apsēsties un runāt ar sarunu biedriem. Pēdējā laika vislabākā atpūta ir pamosties, apskatīties cikos dodas vilciens vai autobuss uz tuvāko vietu, kuru nezinu, pamodināt dāmu un paziņot, ka dodamies. Izpētīt to līdz pēdējam transportam atpakaļ un doties mājās. Tieši šāda, manā uztverē, ir perfekta atpūtas diena.

Kur Liepājā tev patīk atpūsties?
Bērnībā iemīļota atpūtas vieta bija sporta laukumi, it īpaši Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas basketbola laukums sētā, kurā varēja pavadīt visu dienu un pat nakti – kā no agra rīta sākām spēlēt bumbu, tā tikai ar mēness gaismu sākām domāt par spēles beigām.

Tagad, kad laika ir palicis nedaudz mazāk, parks ir tā vieta, uz kuru aizeju pastaigāt, "Dzintara boulings", kāds pasākums "Pūt vējiņos". Mūsu Jūrmalas parkā ir pieejams viss, kas nepieciešams, lai atpūstos visas dienas garumā, un blakus vēl ir jūra.

Ko ieteiktu liepājniekiem un pilsētas viesiem?
Izbaudīt Liepāju ar kājām vai riteņiem un nezaudēt to sajūtu, kas rodas, kaut vienu reizi izejot cauri visai pilsētai. Ja rodas sajūta, ka tā varētu pazust, tad skrien kaut pa pašu centru un ķer to burciņā. Trauku skrūvē cieši ciet, kad noķerta sajūta, un nekad netaisi to vaļā.

Sirdij tuvākais vai interesantākais pasākums Liepājā?
Neesmu lielu pasākumu piekritējs, bet gan mazu bāru vai atpūtas vietu, pasākumu, piemēram, dzejas vakari, atvērtie mikrofoni, sadziedāšanās, ielu muzikantu ieskaušana un dziedāšana kopā. Kultūra Liepājā ir it visur, un pasākumi ir pieejami jebkuram, jebkurā šīs burvīgās pilsētas klubiņā, skvēriņā, jūras krastā, vai kanālmalā. Tieši šādi pasākumi arī mani saista.

Ko īpašu dari savā dzimšanas dienā?
Manu dzimšanas dienu īpašu rada būšana kopā ar cilvēkiem, kuri jau zina, nākot pie manis, ka jānāk ar tukšiem vēderiem. Gatavošana man ir ļoti tuva lieta, un, ja vēl ir šāds iemesls pagatavot ko īpašu, tas ir viss, kas man vajadzīgs, lai diena izdotos. Kad visi ir pārēdušies, bet gaida vēl saldo, tad zinu, ka man ir izdevies radīt prieku, un dzimšanas diena ir tāda, ko sabojāt nespēj nekas.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Tvert mirkļus, kas šķiet tik parasti un nekam nevajadzīgi, bet, kad pienāks tā diena kad atmiņas kā pierakstu blociņš būs jāatver, un tieši tas mirklis, ko nevēlējies ielikt sevī, ir tas, kas radīs smaidu tavā sejā un visos apkārtējos! Tādēļ negaidi lielus mirkļus, kas vienreiz mūžā nāk, bet tver mazos un liec kopā, veidojot ko iespaidīgu! Vienkārši smaidīt, kad negribas smaidīt!