Pēc nepilnām divām nedēļām – 16.septembrī – uz jaunām telpām pārcelties Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Angiogrāfijas nodaļa un Radioloģijas nodaļa.

Telpas izbūvētas slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas ietvaros. Par godu šim notikumam ceturtdien, 5.septembrī, Liepājas reģionālajā slimnīcā bija pulcējušies visu rekonstrukcijā iesaistīto pušu pārstāvji, veselības ministre Ingrīda Circene, tuvi un tāli – pat no Rēzeknes un Jēkabpils – kolēģi no citām ārstniecības iestādēm.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks un arī Liepājas mērs Uldis Sesks īpaši uzteica kādreizējo slimnīcas vadītāju Juri Bārzdiņu, kurš arī bija klāt, jo tieši viņš esot slimnīcas rekonstrukcijas idejas autors.

„Viņš redzēja tālāk, un zināja skaidri, kas jāsasniedz,” atzina Striks.

Uzsākot rekonstrukciju, neviens gan īsti nav apjautis tās patiesos mērogus.

Pateicība tika arī būvniekiem, slimnīcas personālam un pacientiem, kuriem rekonstrukcija sagādāja neērtības, tāpat ministrijai un pašvaldībai par finansējuma piešķiršanu.

Edvīns Striks: „Kad 2007.gadā aizbraucām pie igauņu kolēģiem, mums teica, ka paies pieci gadi, lai pārveidotu slimnīcu, bet būs vajadzīgi desmit, lai pārveidotu personālu. Toreiz domāju, ka mēs to veiksim divreiz ātrāk, taču, kā redzams, tik ātri nekas nenotiek. Tomēr esmu pārliecināts, ka līdz 2014.gada beigām slimnīca būs pārveidota. Par personālu neesmu tik pārliecināts...”

Ingrīda Circene atzina, ka „notikums, kas šodien risinās Liepājā, aizēno visu citu, kas Latvijā šodien norisinās”, un uzteica slimnīcas valdi un pašvaldību, ar kuru ministrijai esot „brīnišķīga sadarbība”.

Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, novērtējot paveikto, portālam atzina: „Ļoti skaisti! Protams, vienmēr labāk ir uzcelt jaunu slimnīcu, taču tam, kas paveikts, ir milzīga nozīme, un liepājnieki var būt lepni.”

Ērglis pastāstīja, ka Liepājas slimnīca ir Kardioloģijas centra redzeslokā, un tās plānos ir vēl viens angiogrāfs un arī magnētiskās rezonanses iekārta tieši Liepājas slimnīcai. Kā universitātes profesors Ērglis pauda prieku par sadarbību ar Liepājas slimnīcu, solot jaunus speciālistus, kuri ir gatavi nākt strādāt uz Liepāju.

Ērglis arī atzinīgi novērtēja slimnīcas modernizāciju no tā viedokļa, ka, attīstot kurortoloģijas ideju, Liepājai tagad būs ko piedāvāt potenciālajiem klientiem.

Pēc telpu labiekārtošanas, slimnīcas pirmajā stāvā, agrākajā Konsultatīvās nodaļas vietā atradīsies Radioloģijas nodaļa ar datortomogrāfijas kabinetu, ultrasonogrāfijas kabinetu un ehokardiogrāfijas kabinetu, kā arī rentgena izmeklēšanas kabinetu. Paplašinātas arī telpas medicīnas personālam.

Rekonstrukcijas izmaksās iekļauta arī vismodernāko iekārtu iegāde. Tāds ir jaunākās paaudzes datortomogrāfs, kurš diagnosticēšanas ātruma ziņā ir vienīgais Latvijā, tāpat arī „Philips” rentgena aparāts, pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Otrajā stāvā pēc visu iekārtu uzstādīšanas, pārbaudes un telpu labiekārtošanas durvis vērs Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa un Angiogrāfijas nodaļa.

Pagrabstāvā izbūvētas arī darbinieku ģērbtuves un dzemdību zāles, kas ir daļa no topošās jaunās Dzemdību nodaļas. Pagaidām šīs telpas netiks lietotas, līdz nākamgad pilnībā būs pabeigta slimnīcas rekonstrukcija.

Kad uz jaunajām telpām būs pārcēlusies Reanimācijas nodaļa, ar līdzšinējās Reanimācijas nodaļas telpu pārbūvi sāksies rekonstrukcijas trešā kārta, portālam pastāstīja Striks. No Vides un reģionālās attīstības ministrijas slimnīca papildu saņēmusi 650 000 latu ēkas siltināšanai, un tas nozīmē, ka vismaz no ārpuses viss slimnīcas komplekss būs sakārtots.

„Plāni, ka gribam būt Kurzemes reģiona centrs un vadošā ārstniecības iestāde, nemainās,” sacīja Striks.

Ārpus rekonstrukcijas paliks tikai tā sauktā „torņa” viena puse, kas ir apmēram trešā daļa no visām iekštelpām. Pēc Strika teiktā, slimnīcai tās arī nemaz nav vajadzīgas. Nākotnē tur varētu attīstīt sociālo pakalpojumu bloku – sociālās un aprūpes gultas, viesnīcu, jo pēc tā visa ir arvien lielāks pieprasījums, atzina Striks.

Uzziņa
Slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas būvniecība īstenota projekta "Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Liepājas reģionālā slimnīca", uzlabojot veselības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti" ietvaros.

Būvniecības otrās kārtas kopējās izmaksas 3 405 375,84 latu. Nauda nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem, valsts budžeta finansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma.

Būvprojekta autors ir arhitektu birojs SIA "Nams", galvenais būvuzņēmējs – pilnsabiedrība "Piegādātāju sabiedrība RBSSKALS & RBSSKALS Būvvadība", būvuzraudzību veica SIA "Būvuzraugi LV".

2011.gada februārī tika uzsākta Liepājas Reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, kuras īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem, valsts budžeta finansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma atvēlēti 4 907 628, 00 latu.

Slimnīcas rekonstrukcijas pirmās kārtas realizācijas gaitā pirmajā un otrajā stāvā tika pārbūvētas gan esošās telpas, gan arī uzcelta jauna piebūve, kuras pirmajā stāvā izvietota Konsultatīvā nodaļa, Operāciju bloks, ārstu konsultāciju kabineti, Dienas stacionārs, Sterilizācijas nodaļa, vairāki palīgkabineti un telpas. Tāpat plaša uzgaidāmā telpa ar ērtiem krēsliem, kafejnīcu, aptieku, veikaliem.

Rekonstrukcijas pirmās kārtas gaitā izveidotas tā saucamās slūžas, neatliekamā medicīniskā transporta vajadzībām, kā arī plaša autostāvvieta gan personāla, gan klientu transportam.

2014.gadā plānots īstenot rekonstrukcijas trešo un ceturto kārtu.

Kopumā slimnīcas rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt aptuveni 13 miljonus latu.

(Avots: Liepājas reģionālā slimnīca)