Latvijas Infektoloģijas centrā šomēnes ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību mirusi kāda sieviete, raksta BNS.

Liepājā viņa ir pirmais šīs slimības upuris, ziņo laikraksts "Kurzemes Vārds". Sieviete saslimusi pirms vairāk nekā mēneša. Kad stāvoklis kļuvis aizvien sliktāks, viņa nogādāta slimnīcā. Tur slimniece ievietota reanimācijas nodaļā, kur viņai konstatēts abpusējs plaušu karsonis.

Nodaļā sieviete ārstēta 26 dienas un tikai pēc tam pārvesta uz Latvijas Infektoloģijas centru, kur tikai tad, veicot specifiskas analīzes, konstatēta legioneloze. Liepājā specifiskas analīzes, lai noteiktu legionelas baktēriju, neveicot.

Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš laikrakstam atzinis, ka arī mediķiem šis gadījums esot smaga pieredze un to izskatīšot janvārī gaidāmajā konferencē. Uz to aicināti speciālisti no Plaušu slimību centra, lai runātu konkrēti par legionelu.

Jau ziņots, ka šogad desmit mēnešos Latvijā reģistrēti jau 34 legionelozes jeb tā dēvētās leģionāru slimības gadījumi, lielākā daļa no tiem – Rīgā, un epidemiologi ļoti cer uz pašvaldības saimniecisko institūciju atbalstu infekcijas apkarošanā.

Legionellas īpaši vairojas 20 līdz 45 grādus siltā ūdenī – karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpju iekšējām virsmām veicina piesārņojums, vietas, kas nav aizsniedzamas un ko nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels apmērs), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50 grādiem, korozijas klātbūtne un citi faktori.

Leģionāru slimība ir infekcija, kura skar plaušas un kuru izraisa 'legionella' ģints baktērijas. Cilvēki ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens aerosolu. Pie iekārtām, kas to veido, pieder dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, saunas, turku pirtis, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, elpošanas sistēmas terapijas iekārtas, dekoratīvās strūklakas. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta ceļā.

Dabā legionellas sastopamas pavisam nelielā daudzumā ezeros un upēs visur pasaulē, vairojas un dzīvo asociācijās ar aļģēm, amēbām, vienšūņiem un nevar izraisīt cilvēku inficēšanos. Kur šis dabiskais līdzsvars nepastāv – cilvēku veidotās ūdens apgādes sistēmās –, legionellas var masveidīgi savairoties temperatūrā no +20 līdz +45 grādiem un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu) klātbūtnē.

Legionelozei ir divas klīniskās formas: smagākā – pneimonija un vieglākā, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir divas līdz 10 dienas (visbiežāk – septiņas). Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39–40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39%. Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu piecas stundas līdz trīs dienas. Simptomi neārstējot izzūd pēc divām līdz piecām dienām.

Latvijā pirmie divi leģionāru slimības gadījumi tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem – letāls. 2002. gadā tika reģistrēti trīs legionelozes gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, nākamajos gados attiecīgi divi (2007), pieci (2008), trīs (2009) un seši (2010).