Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šodien Liepājā vārda dienu svin 11 Violas, 5 Vizbulītes un 1 Vijolīte. Dzimšanas dienā sveicam Ilzi Enkūzenu.

Vai esi liepājniece?
Tā kā vairāk kā pusi sava mūža esmu pavadījusi Liepājā, uzskatu sevi par liepājnieci – ir mazliet vējš galvā, taču stabili turos uz zemes un šeit ir manas mājas.

Pastāsti nedaudz par sevi, kāda ir tava ikdiena?
Rīts sākas grūti tikai tad, ja meitai skolā brīvdienas – nav, kas pamodina un uzvāra kafiju. Mēs šad un tad viena otru palutinam un rīti, kad tieku pamodināta ar kafijas smaržu, liek justies daudz možāk.
Darbā paiet lielākā dienas daļa – kopā ar brīnišķīgākajiem kolēģiem palīdzam līdzilvēkiem izburties cauri sociālās apdrošināšanas pakalpojumu džungļiem, atbildot uz e–pastā iesūtītiem jautājumiem.
Vakarā notikumi atkarīgi no noskaņojuma un iespējām – laiks tiek pavadīts ar draugiem, tas tiek veltīts hobijiem, ģimenei, ir pavasaris un ir atklāta dārza sezona, kas nozīmē, ka aizvien ilgāka vakara daļa un brīvdienas tiks pavadītas sētā.

Kādas ir tavas brīvā laika aizraušanās?
Esmu atklājusi šūšanas prieku un šogad beidzot tiku pie savas šujmašīnas (liels paldies mammai) un overloka, tādēļ liela daļa brīvā laika paiet kaut ko radot sev un citiem.
Pa retam uznāk lielās gatavošanas lēkmes un tad eksperimentēju virtuvē – pēdējais izdevies eksperiments – siera kūka ar zemeņu mērci (paldies kaimiņienei par saldētām zemenēm!).
Reizi gadā tiek ieplānots ilgāks velobrauciens brīnišķīgā kompānijā vairāku dienu garumā – pagājušajā gadā tika iepazīta Komo ezera apkārtne Itālijā, šogad dosimies uz Dāniju – ar maršrutu vēl neesmu iepazinusies, taču tam nav izšķirošas nozīmes –  ar jaukiem cilvēkiem pavadītais laiks uzlādē. Nepilna nedēļa ciešā kontaktā ar velosipēdu ir mana Indija – pēc tam atliek tikai smaidīt, smaidīt un smaidīt.

Pa retam laiskojos pie grāmatas – reti baudas mirkļi, bet tad tā no sirds, no rīta līdz dziļai naktij, līdz grāmata izlasīta.
Reizi pa reizei ar draugiem vai kaimiņiem uzspēlējam kādu galda spēli, lai gan bieži izvēlos tikai novērotāja vai punktu skaitītāja lomu – tas nemazina jautrību un asumu.
Rudenī manī atmostas “krājējs”– burciņās ir jāieliek viss, kas pieejams, tad stāvu pie liela grāpja un uzburu saldus un sāļus vārījumus.

Kas tev sniedz prieku ikdienā?
Tie jau tie mazie prieciņi – meitas sagādātie pārsteigumi, ilgi gaidītais pavasaris ar  papeļu pumpuru smaržu, kas beidzot ir atnācis un drīz man būs iespēja ko iestādīt dārzā, izdošanās darbā, baudas mirklis, ko sagādā Rucavas Rutas fantastiskā kazas siera gabaliņš, saldumi, kāds labs joks, tas, ka izdodas draudzenei atrast veikalā kleitu, kas der kā mērīta, satiktie cilvēki, jautra ballīte (to gan nevarētu uzskaitīt pie ikdienas), kaut kas, kas radīts savām rokām, labs koncerts – viss, kas padara dzīvi krāsaināku.

Ko Liepājā gribētos mainīt?
Lai gan neesmu autobraucējs, mani uztrauc ceļu (kā kājāmgajējam – ietvju) sliktais stāvoklis. Tumsā pārvietoties ir gandrīz neiespējami. Tas ir liels “fui” atbildīgajiem. Te varētu pamācīties no manas dzimtās pilsētas – Ventspils – pieeju ceļu un ietvju sakārtošanas jautājumā.

Uz kurieni noteikti ir jāaizved pilsētas viesi?
Līdz jūrai, kur pati visbiežāk aizeju tad, ja ir atbraukuši kādi ciemiņi, pa retam ar suni dodos uz jūrmalu (paldies pilsētas viedajiem, ka legalizēta suņu pastaiga gar jūras malu – kaut pie pavadas, taču likumīgi un, kā esmu novērojusi – suņu saimnieki aiz saviem mīluļiem nesmukumus savāc cītīgāk kā atpūtnieki aiz sevis piknika paliekas un tukšās pudeles). Liepājas jūrmala ir Liepājas sirds – tur vējš ieskrienas un paliek Tevī.
“Fontaine palace” ir brīnišķīga, nepiespiesta atmosfēra, tādēļ tā ir vieta, kur man patīk aiziet ar draugiem. Reti gan sanāk – laba daudz nevajag.
Karosta neatstāj vienaldzīgu. Skumji, ka Liepāja vieglprātīgi pazaudēja Kalli un Kristīni – Karostas atdzīvinātājus.

Kas tev šobrīd ir īpaši aktuāls?
Cik lielu torti gatavot šogad, jo viesu kā parasti – daži tuvākie draugi un radi, kopskaitā  ap 25 cilvēkiem, sanāk.

Kāds notikums (grāmata, izrāde) uz tevi ir atstājis īpaši spilgtu iespaidu?
Pēdējā izrāde, ko noskatījos ir Liepājas teātra “Lukrēcija Bordžija”, par ko biju patīkami pārsteigta – lai gan parasti baidos no klasikas modernizējumiem – šis bija lieliski izdevies, kā papildinājums – brīnišķīgi tērpi, mūzika un noskaņa. Paldies visiem, kas radīja šo izrādi. Iespaidīgi. Arī to vajadzētu parādīt Liepājas viesiem.

Traki neierasta grāmata, kas ir viena no pēdējām lasītajām – R.Liksoma “Vienas nakts ekstāze” – somu melnais humors biezā slānī. Lasīju, līdz sajuka, kur bija jāraud, kur jāsmejas, neierastais humors vai drīzāk humors neierastā laikā un vietā padarīja traģisko vēl traģiskāku.

Ja būtu jāpagatavo kāds īpašs ēdiens, ar ko iepriecināt viesus dzimšanas dienā, kas tas būtu?
Parasti “spīdzinu” savus viesus un dzimšanas dienas svinības sākas dārzā ar lielo zupu, ko vāru uz ugunskura, kas, neatkarīgi no satura, pāri nepaliek. Šis gads nebūs izņēmums. Laika prognozes paliek cerīgākas, taču nevar paredzēt, cik ilgi būs iespējams uzturēties laukā – ziemas drēbes nav noliktas vasaras guļā, lai varu padalīties ar nosaldētajiem viesiem. Kad visi būs gandrīz nosaluši – iesim iekšā un ballīte turpināsies. Atceroties bērnību, šogad goda vietā kūka “Skudrupūznis” – tā nevar neizdoties.

Kas dzimšanas dienu padara īpašu?
Diena kā parasti, taču īpašu garšu tai piedod iespēja sapulcēt un iepriecināt savus draugus. Turklāt man par godu visa Latvija izkārs karogus!

Tavs novēlējums šodienas jubilāriem!
Lai vakardiena ir sliktāka par šodienu un šodiena par rītdienu!