Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 48 Zigurdi un 3 Sigurdi, bet nav neviena Sigvarda. Dzimšanas dienā sveicam Ievu Fugalicku.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena ir saistīta galvenokārt ar ģimeni, bērniem un "mājas soli".
Man ir divi brīnišķīgākie dēlēni pasaulē: Evans, kuram ir 3 gadiņi, un viņa brālītis Adrians, kurš ir 10 mēnešus vecs, kā arī viņu lieliskais un gādīgais tētis Aleksandrs.
Brīvajā laikā nodarbojos ar savu sirdslietu, tā ir frizēšana un viss, kas saistīts ar to – tā kā darbiņa arī ir diezgan daudz, ikdiena paiet raitā solī. Apvienot visu izdodas – neteikšu, ka ir viegli, bet noteikti tā vērts!
Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Aktuāls man šobrīd noteikti ir bērni, viņu audzināšana, skološana, un cenšanās izveidot par maziem cilvēciņiem ar sirsniņu īstajā vietā. Kā jebkurai mammai, arī man rūp viss, kas saistīts ar viņiem – centieniem ikdienu padarīt košāku, ģimeni mīlošāku, lai ir prieks pašiem un citiem.
Tuvākajā laikā jāsāk pamazām plānot atgriezties darbā, šī ir lieta, kas šobrīd vēl izraisa pārdomas.
Kas pēdējā laikā pārsteidzis un sagādājis prieku?
Hmmm – pārsteigumiem bagāta man pārsvarā ir katra diena. Kā par piemēru var minēt kaut vai šo ziemu, tik interesanta, skaista un tajā pašā laikā dīvainā, vai tā nav lietas, kas pārsteidz? Ja cilvēks māk priecāties par dzīvi, tad pārsteidzošas lietas nav tālu jāmeklē.
Lielāko prieku sagādā tas, ka ir laiks, ko varu veltīt sev un savai ģimenei – tā ir lielākā prioritāte manā dzīvē.
Kura ir Liepājas interesantākā vieta?
Lai cik dīvaini neliktos, Liepājā dzīvoju, nu jau varu teikt 26 gadus, un Karostā kā ekskursijā pirmo reizi mūžā biju tikai šo vasaru, kaut kā nekad tā īsti nav bijis laika un iedvesmas, lai vienkārši pastaigātos pa Karostas ielām. Tur ir ļoti daudz ko redzēt, gan paliekas no vēstures, senas celtnes, Beberliņi un forti jūrmalas krastā – tur ir iespēja redzēt skaistāko saulrietu, kādu vien var iztēloties. Cik tomēr skaista un pārsteidzoša ir mūsu Liepāja!
Kas jums vienmēr ir līdzi? Kāpēc?
Neizcelšos ar oriģinalitāti, tas noteikti ir telefons! Kāpēc? Jo bez tā es esmu kā bez rokām… Kuram gan ikdienā nav vienmēr līdz telefons.
Kur jūs vēlētos aizceļot? Kādēļ?
Vispār ceļošana un pasaules apskatīšana liekas ļoti interesanta un forša lieta, un nākotnē noteikti plānoju apskatīt piramīdas, gribētos dzīvē apskatīt, cik tad grandiozas tās ir, un vēl iedomājoties, ka tās ir cēluši cilvēki bez jebkādas tehniskas palīdzības, tas šķiet apbrīnojami un neticami.
Bet tuvākajā nākotnē gribētu vienkārši uz kādām pāris dienām izrauties no mājām, un ar mīļoto divatā aizbraukt atpūsties, vienalga uz kurieni, kur būtu silts, varētu pasildīties un pasauļoties, un vienkārši izgulēties.
Kā vislabāk pavadīt brīvdienu ziemā?
Klasiskajā variantā vislabāk brīvdienu ziemā būtu pavadīt šļūcot pa kalniņiem un starplaikos baudīt līdzi paņemto karsto šokolādi un kādu pīrādziņu, bet, tā kā šobrīd sniegs ir tik, cik viņš ir, šis variants atkrīt.
Tad nu izvēlētos ar bērniem un viņu krustvecākiem, kas ir mums ļoti tuvi un mīļi cilvēciņi doties uz Olimpiskā centra SPA un kārtīgi atpūsties.
Ko gribētos paveikt, bet nav laika vai resursu?
Laika šobrīd kaut kam citam atlicināt vispār ir ļoti grūti, bet ļoti gribētos apmeklēt sporta zāli, domāju kaut kad noteikti šo lietu uzsākt tā nopietnāk. Tāds jau tas cilvēks iekārtots, kad brīvā laika ir maz, tad vienmēr gribās to un šo, bet kad it kā ir tas brīvais laiks, lai kaut ko pasāktu – tad atkal negribas, moka slinkums, un mūžīgas atrunas "ai, gan jau vēlāk".
Kādu redzat sevi pēc pieciem, desmit gadiem?
Ceru, ka būs lietas un vērtības, kuras nemainīsies un vienmēr paliks ar mani – tie ir tuvie un mīļie cilvēciņi, darbiņš ko darīt.
Tā īsti nekad neesmu domājusi par tādām lietām, bet noteikti ceru, ka izdosies uzsākt jaunu uzņēmējdarbību un tad nu ceru sevi redzēt jau kā pieredzējušu, atbildīgu, spējīgu un panākumiem bagātu šīs plāna īstenotāju un vadītāju. Kā arī sirdī vienmēr jaunu, mīlošu un smaidīgu mammu.
Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Runā, ka cilvēkam pilnai laimei nevajag nemaz tik daudz, cilvēku, kuru mīlēt, darbu, kuru darīt, un kaut vai nelielu cerību, kurai pretī tiekties. Tad nu novēlu jums visiem atrast un nepazaudēt to kas ir īsts, lai ir darbs, uz kuru var iet ar smaidu, un lai vienmēr ir vēlme un spēks iekarot vēl neizzinātos plašumus. Priekā!
























