Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 242 Agneses, 31 Agnija, bet nevienas Agnes.

Vārdadienā sveicam Liepājas Leļļu teātra aktrisi Agnesi Kuplēnu.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu vai ne ikdienu!
Mana ikdiena ir dažāda – viss atkarīgs no tā, cik saspringts periods. Paldies Dievam, mana ikdiena ir gana dinamiska. Ceļos pulksten 6.30, jo meita uz skolu ceļas tieši šajā laikā. Ja man ir brīvdiena, tad mans rīts ir nesteidzīgs. Palaižu Līvu uz skolu un tad šiverēju pa māju. Tāpēc, ka esmu cīrulis, patīk visu saplānot un svarīgāko izdarīt dienas pirmajā daļā. Ja man ir kāds mēģinājums, tad visbiežāk tas sākas pulksten 11. Tad, protams, diena tiek pavadīta Leļļu teātrī. Piektdienas rītos parasti ir izrādes. Sestdienas lielākoties tiek pavadītas dzimtsarakstu nodaļā, jo tur lasu dzeju ceremonijās. Svētdienās nereti ir divas izrādes, tad visa diena paiet teātrī. Protams, kā jau visi skolnieku vecāki, vakarus bieži pavadu pie mācību grāmatām.

Cik sen jau strādā ar lellēm un kā izvēlējies tieši šo profesiju?
Leļļu teātrī sāku strādāt jau 1998.gadā. Nekad bērnībā par to nebiju domājusi, bet tā kā mana aktiermeistarības skolotāja bija Inese Belte, tad pēc Ineses studiju beigšanas, viņa man un vēl dažām meitenēm no grupas piedāvāja pamēģināt. Tā arī mani pārņēma šī teātra burvība un kādu laiku tur uzkavējos. Tiesa, no teātra aizgāju uz kādu laiku. Bija arī ilgs Rīgas periods un studijas, bet nu jau ceturto gadu esmu atpakaļ pie savas pirmās darba vietas.

Kas tajā visā ir tik maģisks un pats interesantākais?
Domāju, ka jebkura radošā darba vide ir suģestējoša. To ir grūti izskaidrot, kāpēc. Strādājot radošu darbu, esi nepārtrauktā attīstībā un dinamikā. Tā ir liela priekšrocība. Katra tava diena atšķiras no iepriekšējās un nākošās. Protams, kad beidzies melnais darbs un notiek ilgi gaidītā tikšanās ar skatītāju, tad notiek tā brīnumainā enerģijas apmaiņa un viss nogurums aizmirstas kā nebijis.

Pastāsti kādu interesantu, komisku vai mīļu atgadījumu iz Leļļu teātra dzīves!
Oi, no leļļu teātra dzīves ir tik daudz interesantu notikumu! Mums gandrīz katra diena ir interesanta! Mums ir brīnišķīgs kolektīvs. Mums ar sevi vienmēr ir jautri! Protams, visinteresantākie parasti ir izbraukumi, kad viesojamies ar izrādēm citās pilsētās. Gadās dažādi kuriozi. Dažreiz kāds no rekvizītiem ir aizmirsies Liepājā, tad nākas būt radošiem, lai izietu no situācijas. Dažreiz sajūk kāds teksts, tad kolēģiem ir ātri jānoreaģē, lai skatītājs neko nenojaustu, ir gadījies, ka pēkšņi, izrādes laikā, kaut kas notiek lellei vai kostīmam.

Zinu, ka darbojies ne tikai Leļļu teātrī, bet arī dziedi dažādos pasākumos. Tas ir tavs hobijs?
Dziedāšana gan ir mans hobijs, gan mans darbs.

Man ir laimējies, ka jebkurš mans darbs ir arī mans hobijs.

Ko labprāt dari brīvajā laikā, ja tāds ir?
Gadās periodi, kad patiesi sanāk strādāt bez brīvdienām, pēc tam, pirmajā brīvajā dienā, vienkārši atpūšos mājās. Skatos filmas un raidījumus no arhīva, ko neesmu redzējusi. Pēc tam gan sapucējos, iepriecinu sevi ar kādu sievišķīgu nieciņu un kompensēju meitiņai zaudēto laiku. Aizejam uz SPA vai iepērkamies, vai apmeklējam kādu foršu pasākumu, lai var izbaudīt. Vēl, ja kādu laiku nav bijusi iespēja normāli gatavot, tad pirmajās brīvajās dienās daudz gatavoju. Lai ir! Man ļoti patīk šeptēt pa virtuvi.

Kā atgūsti spēku pēc garas nedēļas, mēneša vai pat gada?
Brīvajā laikā kārtoju un pucēju mājas, lasu kādu grāmatu, skatos filmas, eju uz baseinu, rakstu savus sapņus un izplānoju sapņu pasākumus, braucu ciemos pie mammas, eju pie draugiem, uz pasākumiem, kādreiz kaut kur aizbraucam.

Kam pievērs uzmanību ikdienas steigā?
Ikdienas steigā noteikti vienmēr domāju par bērnu, par viņas mācībām, par to, vai ir paēdusi. Kā arī ikdienas steigā cenšos neaizmirst par sevi – dodu sev laiku sakopt sevi. Tā teikt, lai nadziņi un radziņi ir kārtībā! Noteikti ikdienas steigā nedrīkstu arī aizmirst piezvanīt mammītei un sakopt mūsu mājas mīluļus – runcīti Fredi un bruņurupucīti Zigi.

Kas tev vienmēr ir līdzi?
Man vienmēr ir līdzi somiņa. Somiņā vienmēr ir maciņš, telefons, plānotājs, rakstāmais un lūpu krāsa.

Kādas ir labākās un siltākās atmiņas no pavadītā laika Liepājā?
Kā jau lielākai daļai cilvēku, arī man siltākās atmiņas ir no bērnības. Bezrūpības un visu iespēju laika. Laiks, kad esi pārliecināts, ka pasaule pieder tev un viss ir iespējams!

Kur Liepājā aizvestu ārvalstu viesus, lai parādītu šo pilsētu visā tās krāšņumā?
Man nereti nākas izrādīt Liepāju gan Rīgas draugiem, gan ārvalstu draugiem. Protams, ka aizvedu uz jūru, uz pludmali, Jūrmalas parku, Karostu, gandrīz visu Vecliepāju parādu, nu jau arī "Lielo Dzintaru".

Kur esi ceļojusi un, kādas ir labākās atmiņas no kāda ceļojuma?
Ceļot man ir sanācis diezgan daudz – gan kādreiz ar kori "Aija", gan parastās ekskursijās. Vairākkārt ir sanācis arī aizbraukt kaut kur kā pasākuma vadītājai un dziedātājai.

Laikam jau labākās atmiņas ir no nesenā ceļojuma pa ASV. Tas bija viens no maniem lielajiem sapņiem. Sadraudzējos ar Amerikas latviešiem tik ļoti, ka aprīlī ar kolēģiem no Leļļu teātra braukšu atkal. Līdz tam biju izbraukājusi tikai Eiropu, bet ASV... tā ir cita pasaule. Tajā ir kaut kas maģisks. Amerika ir tik dažāda, ka tās nevar būt par daudz. Tur ir neizsmeļamas emocijas, neizsmeļami daudz krāšņu un atšķirīgu dabas skatu, kultūrslāņu un arhitektūras.

Kur vēl gribētu aizceļot?
Man nav tādas valsts, kur negribētu aizceļot. Man visu gribas redzēt! Ļoti vēlos izbaudīt Āzijas kolorītu! Tur vēl neesmu bijusi.

Ceļošana ir aizraujošākais, ko darīt uz šīs zemes! Kaut gan vienmēr gribas mājās, ir patīkami ceļot, kad zini, ka ir kur atgriezties.

Vai zini kā ieguvi savu vārdu?
Kad piedzimu, bija trīs varianti, kā mani nosaukt. Sintija, Santa un Agnese. Nezinu, kāpēc, bet tā tas vienkārši notika. Acīm redzot, daudziem patika, jo manā klasē visu 11 skolas gadu laikā,  mainoties (ne vienlaicīgi)  mācījās 7 Agneses, no tām – mēs divas Agneses Kuplēnas (vienlaicīgi). Otra ātri aizgāja uz pirmo skolu. Es paliku līdz galam.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Visiem gaviļniekiem novēlu būt laimīgiem, uztvert visu notiekošo vieglāk un saskatīt skaisto arī ikdienas solī, jo sīkumi ir tie, kas veido dzīvi! Vēl manā vārda dienā sūtu lielu sveicienu savam bijušajam direktoram Rihardam Beltem, jo viņam šodien ir dzimšanas diena!