Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu atzīmē 4 Ziedītes, bet neviena Mirta. Dzimšanas dienā sveicam studenti Aneti Jaunzemi.

Vai esat dzimusi liepājniece?
Esmu tīrasiņu kurzemniece. Precizēšu – esmu tīra liepājniece. Vējš galvā, matos, kaulos, brīžiem nesaprotu, kur ir debesis, kur ir zeme! Paldies maniem vecākiem, ka izvēlējās vienu no skaistākajām vietām uz zemeslodes – Liepāju – par savām mājām.

Desmit gadus es mācījos J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolā, kura man mūžīgi būs sirdī ar savu kopības un mīļuma sajūtu, bet divus atlikušos gadus izlēmu, ka vēlos dzīvē kaut ko mainīt un pārgāju uz Liepājas Valsts 1.ģimnāziju, kur man pavērās tālākās dzīves perspektīvas. Principā es vienkārši biju es un baudīju katru dienu, mācījos, cik spēka, izklaidējos ar draugiem, kā arī centos apmeklēt treniņus līdz brīdim, kad sapratu, ka es pati sev varu veidot treniņus, un sāku nodarboties ar skriešanu – sev. Ģimnāzijā pirmo gadu biju skolas avīzes „Kliedziens” korespondente, taču nākamajā un jau pēdējā gadā iespraucos avīzes redaktores amatā, kas arī paņēma daudz mana laika – dienas un naktis. Mazliet palocīju saites savai rakstītprasmei, strādājot portālā liepajniekiem.lv, kas arī bija liels solis ceļā uz to, ko tagad studēju.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Jau astoto mēnesi studēju Rīgā, Latvijas Universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē. Nākotnē tēmēju mērķī, kura nosaukums ir žurnālistika, bet dzīve ir kā karuselis, tāpēc kas to var zināt, ko izdomāšu pēc divām dienām, kādas iespējas man radīsies Rīgā, tomēr mērķis jau gadus trīs ir viens – žurnālistika. Dzīvoju kopmītnēs un varu apgalvot, ka tā ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi, lai arī daudzas reizes šķitis, ka viss – es eju prom! Joprojām neesmu atmetusi savu mazo hobiju – skriešanu, gatavojos „Skrien Latvija posmiem ar lielu degsmi, tomēr, atzīstos, skriet pa Rīgas ielām – „maskačkā” - nav tas pats patīkamākais, jo svaiga gaisa šeit nav, tikai izplūdes gāzes, degušu riepu smaka un tamlīdzīgi. Nekādi nespēju ar to aprast, jo man krūtīs pūš jūras (Liepājas) vējš!

Kā visvairāk pietrūkst no Liepājas, esot prom?
Visvairāk man pietrūkst ģimenes – mamma, tētis, mani abi suņi, kaķis un zivtiņas, kuras vēl veiksmīgi peld pa akvāriju! Ēdiens, ko pagatavo mamma, gulta, kurā esmu gulējusi 20 gadus un tā varētu turpināt mūžīgi. Protams, Liepājas auras pietrūkst. Jūra un gaiss.

Kas raksturo īstu liepājnieku?
Manuprāt, īstu liepājnieku raksturo kaislība. Kaislība it visā, ko dari. Liepājnieku sirdis vienmēr ir karstasinīgas, bet mūsu vējelis šīs ugunis apslāpēt nespēj! Kokiem pat saknes izraut nevar...

Kas jūs aizrauj un iedvesmo?
Mani spēj iedvesmot mūzika – roks – un daba. Reizēm, kad esmu pilnīgi „tukša”, varu stundu, pat divas nosēdēt pie loga, raugoties debesīs, tad arī top mana dzeja, panti, vienkārši vārdi, sakārtoti rindiņās... Tad rodas arī viss pārējais – spēks, drosme, enerģija un vēlme. Mani spēj aizraut viss dzīvais, īsāk sakot – dzīvība. Jo tas, ka man pukst sirds, ir mans motors visam – mana aizraušanās ir mana dzīve!

Kā pavadāt brīvo laiku?
Brīvo laiku pavadu gandrīz kā jebkurš mūsdienīgs 20 gadīgs jaunietis – izklaidējos, lasu, klausos skaļu mūziku un, protams, sportoju – skrienu! Tagad brīvais laiks jāpavada skolas bibliotēkā, rakstot akadēmiskus darbus. Bet tas, cik daudz es to daru, lai paliek noslēpums!

Kas noteikti ir jāizdara pavasarī?
Jānosvin mana dzimšanas diena! Bet vēl – jāpiedalās „Lielajā Talkā”! Un daudz, daudz jāelpo pavasarīgais gaiss, jāatver prāts un sirds kaut kam jaunam, jo drīz jau arī nāks vasara!

Kāds ir jūsu lielākais izaicinājums?
Mans lielākais izaicinājums ir mana ikdiena – mana dzīve. Katra sekunde ir no svara. Tik daudz izvēļu – iet kājām vai braukt ar trolejbusu, ēst konfektes vai neēst... Cik daudz barjeru es izveidoju sevī, tik daudz ir manā ceļā. Mans izaicinājums ir mesties visā ar sirdi un dvēseli, tikai tā mēs spēsim saprast, kas mēs esam un ko no mums grib.

Kas ir spilgtākais pēdējā laika notikums?
Piedalīšanās šovā „Precamies?!?”. Tas pilnīgi nobāl uz tā fona, ka es pašreiz saskaros ar savām lielākajām bailēm – augstuma un debesīm. Es lēnām sāku iepazīt kā vienu, tā otru, pateicoties kādam cilvēkam. Varbūt arī šis ir izaicinājums, jo nekas dzīvē nenotiek bez iemesla!

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Esiet jūs paši un ejiet uz priekšu, cik spēka, lai arī pārgalvība mums reizēm ir galvā, bet tāpēc ir radziņi, kas atvairīs visas raizes un šķēršļus! Novēlu stipru gribu, daudz, daudz sapņu, simts gramus smaida, taureņus vēderā, kaisli un svaigu gaisu! Priekā!