Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 149 Imanti, 14 Rimanti, 14 Ingari un 22 Intari. Vārdadienā sveicam  Imantu Dimantu. 

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena parasti saistās ar agriem rītiem. Tad neatņemama manas ikdienas sastāvdaļa ir rīta duša, esmu pamodies un tad ļoti dinamiski ir jāmetas dienas darbos. Brīvdienās jāskatās, ko var paspēt izdarīt  atpūtai vai darbam. Ir arī dienas, kad rīta duša jāmaina pret vakara dušu, jo ir jāiet citos darbos, jo ir jāuzstājas publiski, piemēram, dīdžeja darbs.

Ar ko tu nodarbojies?
Daru ļoti daudz ko. Dienas gaišajā laikā nodarbojos ar sabiedriskajām attiecībām, ko populārzinātniski pazīst kā PR, tātad, es gan tieši menedžēju sabiedriskās attiecības, strādājot publiskajā sektorā, gan arī konsultēju privāta kārtā uzņēmumus un personības.

Otra lieta, ko sevī no jaunības esmu pats esmu ieskolojis, ir grafiskais dizains. Rīkojot pirmos pasākumus, nonācu diezgan muļķīgā situācijā – nekādi nevarēju vienoties ar māksliniekiem, kas zīmēja dažādus reklāmas materiālus, mani neapmierināja viņu darbs un es meklēju iespējas kā tajā iejaukties, un beigu beigās nonācu līdz tam, ka pats iemācījos grafisko dizainu un tagad jau vairākus gadus ar to nodarbojos. Daru to gan savām vajadzībām, gan, ja man palūdz un, ja man liekas, ka varu to izdarīt, noteikti palīdzu arī citiem.

Kā sāki nodarboties ar dīdžeja darbu?
Ar mūziku ir tā, ka jau no ļoti agra vecuma bija skaidrs, ka man mūzika ir ļoti svarīga. Sākumā man to vienkārši patika klausīties, tad man interesēja uzzināt aiz vien vairāk un vairāk. Lēni, palēnām sapratu, ka man ir jādara kaut kas vairāk. Ļoti gribēju rakstīt elektronisko mūziku. Tajā brīdī tas nebija tik viegli iespējams, vajadzēja lielas studijas un visu ko citu, tāpēc šī doma mazliet tika sabremzēta, bet parādījās iespēja tikt pie "lielajiem džekiem" skolā diskotēkas palīdzēt rīkot. Viena gada laikā jau pats rīkoju un spēlēju dažādas diskotēkas.

Vienā brīdī tehnoloģiju lēciens bija diezgan straujš, un tad parādījās mani pirmie soļi mūzikas producēšanā. Apmēram, 2006.gadā "Latvijas Radio 2" Latvijas un, ne tikai, dīdžeju kultūras "krustēvs" klubu mūzikā DJ Jānis Krauklis savā raidījumā LR2 ēterā mani inaugurēja kā Latvijas Nr.1 drum & bass producentu.

Ar laiku man vajadzēja iet pieaugušo dzīvē un, loģiski, bija jāsāk pelnīt naudu, kas, savukārt, nonāk pretrunā ar mūzikas rakstīšanu, jo tas ir ļoti laikietilpīgs process, un, jo mazāk laika, jo nekvalitatīvāks produkts vai mazāk laba produkta - mūzikas. Vienā brīdī atmetu tam ar roku. Neilgi pēc tam sapratu, ka dīdžejošana varētu būt mans ceļš atpakaļ mūzikā. No 2008.gada ar pilnu jaudu kā dīdžejs esmu spēlējis krustu šķērsu gan Latvijā, gan ārpus tās.

Kur gūsti iedvesmu lieliem darbiem?
Man ir drīzāk tāda sajūta, ka kaut ko varu izdarīt vairāk vai labāk, un neatkarīgi no tā vai tā būtu mūzika, dizains vai kāds ikdienišķāks darbs, man vienmēr liekas, ka neesmu sasniedzis to punktu, lai pateiktu, ka šis tiešām bija tas, uz ko gāju, un tagad mēs varam sākt aplaudēt. Līdz ar to iedvesma ir tāds mūžīgais dzinējs, kas dzen uz priekšu, ka vajag vēl un vajag mēģināt izdarīt labāk.

Bez šaubām ir patīkami, ka, īpaši tuvinieki, novērtē to, ko daru. Domāju, ka tas ir ļoti netverams moments tajā visā, jo, lai priekš kādiem, vai cik cilvēkiem tu darītu to, ko dari, emocionāli esi saistīts tieši ar tuviniekiem. Viņu novērtējums ir ļoti vērtīgs kopējā motivācijas skalā.

Kāds notikums pēdējā laikā ir licis tev pasmaidīt?
Pilnīgi noteikti tas ir brīdis, kad, pavisam nesen, mana meita gandrīz perfekti ar pirmajām reizēm savā ļoti jaunajā vecumā, izrunāja arī manu vārdu. Par to bija tiešām neviltots smaids. Jāpiebilst, ka viņa man liek smaidīt ikdienu par visu.

Visu laiku noķeru sevi pie domas, ka visi darbi, ko daru, nereti noēd manu uzmanību un laiku no ģimenes, bet gribētu teikt, ka galvenokārt ir ģimene un uzreiz pēc tam draugi un tuvi cilvēki, jo katru mikli, kad viņus satieku esmu ļoti priecīgs un smaidu neviltoti.

Kāda, tavuprāt, ir Liepāja?
Liepāja ir maģiska vieta. Latvijas kontekstā – tā ir it kā sauszeme daļa, bet sajūtu līmenī tā ir kā maģiska - droša sala, uz kuras notiek sava dzīve.

Kas ir Liepājas galvenā iezīme?
Domāju, ka Liepājas lielākā vērtība ir cilvēki. Katru reizi, kad atgriežos Liepājā, tas ir fenomenāli, piemēram, kā ļoti daudzi sveši cilvēki ir man kļuvuši jau par tik tuviem. Jāsaka tā, ka sirsnība, atklātība – tās ir tās visaugstāk novērtējamais cilvēkos, tas ir papildinājums tam, ka tieši cilvēki ir Liepājas galvenā iezīme. Liepājnieki ir ļoti moderni, laikmetīgi, metropolītiski cilvēki, atvērti idejām, visam jaunajam, man liekas, ka tas ir tas spēks, kas stiprinās arī Liepājas turpmāko attīstību.

Kāda būtu Liepāja, ja tā būtu cilvēks?
Liepāja būtu savām tradīcijām bagāta, taču metropolītiska un moderna vienlaicīgi. Paši liepājnieki zina, ar kādām novitātēm un ar kādu pasaules vērienu dzīvo cilvēki Liepājā un, ko viņi dara šodien.

Kas ir tavi svētki un kādi tie ir, domājot ne tikai par vispārpieņemtajiem svētkiem?
Priekš manis gan ierastie, gan neierastie svētki ir daudz vairāk par ģimeni, draugiem un tuviniekiem, nekā par pašiem svētkiem kopumā – man tas ir moments, lai būtu ar viņiem, baudītu to sabiedrību, kurā esmu, un runātu par dziļākām un daudz vienkāršākām lietām vienlaicīgi, un vienkārši būt laimīgam. Tas ir tas brīdis, ko varētu saukt par svētkiem.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Centieties būt atvērti, domāt plaši un neapstājieties pie domas, ka jūs domājat pietiekami plaši! Novērtējiet katru jaunumu, kuru uzzināt, un priecājieties par katru mazumu, tā it kā tas būtu brīnums! Priecājieties par momentu!