Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 90 gadiem Liepājā miris ārsts Aleksandrs Goldbergs, no 1904. līdz 1913.gadam bijis Liepājas slimnīcas virsārsts.

Ārsts Aleksandrs Goldbergs dzimis 1856.gada 19.decembrī. 1875.gadā beidzis Nikolaja ģimnāziju, studējis medicīnu (1875 – 1880), doktora eksāmenu kārtojis 1881.gadā Strādājis Liepājā no 1882. līdz 1925.gadam. Bijis gan kā skolu, gan Pērkones pagasta un Ostas pārvaldes ārsts. Sarkanā krusta slimnīcā praktizējis bez atalgojuma. No 1904. līdz 1913.gadam bijis Liepājas slimnīcas virsārsts.

Miris 1925.gada 6.martā Liepājā.

Publiciste Lāsma Ģibiete savā sērijā "Slimnīcas stāsti" raksta vairāk par to laiku. 1904.gadā notika slimnīcas vadītāju maiņa. Dziednīcas galvenā vadītāja O.Johansena vietu pārņēma ginekologs Aleksandrs Goldbergs (Alexander Goldberg). Viņam pilsētā jau piederēja sava privātā slimnīca un vecmāšu skola. Pēc stāšanās galvenā ārsta amatā viņš izmantoja Liepājas slimnīcas Dzemdību nodaļu par praktisko apmācību bāzi vecmāšu skolai.

Tajā laikā slimnīcā strādāja ķirurgi Potapovs un Gilberts, iekšķīgo slimību ārsts Merķis, laborants Straume un citu disciplīnu ārsti Dr. Daniļevskis, Dr. Popovs.

Uzreiz pēc apstiprināšanas amatā A. Goldbergs ierosināja iegādāties grāmatas ārstniecības iestādes bibliotēkai, dezinfekcijas aparātus nodaļām un vismaz dažās palātās ierīkot elektriskos zvanus. Slimnīcas pārvaldes sēdē nolēma arī uzbūvēt otru operāciju zāli, iegādāties instrumentus, paplašināt autopsiju telpu, celt jaunu baraku infekcijas slimniekiem, iekārtot jaunu rentgena kabinetu un iegādāties rentgena aparātu.

Diemžēl lielākā daļa no iecerēm netika realizētas, tai skaitā arī operāciju zāles izveide. Tomēr iekārtot rentgena kabinetu izdevās – pirmais rentgena aparāts tika iegādāts jau 1903.gadā, bet tikai no 1910.gada ārstniecības iestāde ar to sāka pelnīt naudu. Par caurskati bija jāmaksā 1 rbļ. un 50 kap., bet par fotouzņēmumu ar plati: 2 – 5 rbļ. Jāpiebilst, ka rentgenoloģija kā zinātne izveidojās tikai 1895.gadā, kad vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens (Wilhelm Conrad Röntgen, 1845.–1923.) atklāja X starus. Astoņus gadus pēc jaunā atklājuma to izmantoja arī Liepājas ārsti.

Laikā, kad A.Goldbergs bija slimnīcas galvenā ārsta amatā, pilsētā uzliesmoja holeras epidēmija, tādēļ budžetā piešķīra līdzekļus atsevišķas būves iekārtošanai, kas paredzēta infekcijas slimību pacientiem. No vēstures liecībām zināms, ka šajā laikā slimnīcas teritorijā, vietā, kur vēlākos laikos uzbēra uzkalniņu, atradās vēl divas koka barakas mēra un baku slimniekiem. Tur ārstējusies pat viena lepras slimniece.

1913.gadā pilsētas valde pēkšņi atbrīvoja no amata galveno ārstu A.Goldbergu, viņa vietā ieceļot vācu izcelsmes mediķi Viktoru Cepfelu (Viktor Zöpfel), bet par Ginekoloģijas nodaļas vadītāju – ārstu, sieviešu slimību speciālistu Arnoldu Eduardu Augustu Hristiani, kurš Liepājā ar lieliem panākumiem praktizēja no 1899.gada maija un kuram kopā ar kolēģi Dr. med. Alfredu fon Brakelu piederēja "Liepājas privātklīnika" (tās vēlākais nosaukums: "Dr. Brēma un Chistiani privātklīnika") ar 54 gultasvietām (1928.gadā). Savukārt Goldbergam tika aizliegts turpināt darbu pat Ginekoloģijas nodaļā par ordinatoru, kā viņš bija vēlējies.