Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 100 gadiem rakstnieks, grāmatu izdevējs, skolotājs Arturs Plaudis, kurš Liepājas muzejam dāvājis savu bibliotēku.

Rakstnieks, grāmatu izdevējs, skolotājs Arturs Plaudis dzimis 1915.gada 19.jūlijā Cēsu apriņķa Kosas pagastā. Beidzis Kosas pagastskolu, Rīgas Skolotāju institūtu (1936.). No 1936.gada bija skolotājs Liepājā, Liepājas Karostas Kalpaka skolas direktors (1941–1944).

No 1942. līdz 1944.gadam sarīkojis 16 labi apmeklētus literārus pasākumus, katrs no tiem veltīts vienam autoram un vienai tēmai. No 1942. līdz 1960.gadam uzturējis vēstuļu apmaiņu ar Jāni Jaunsudrabiņu.

1944.gadā nokļuva Vācijā. Kopīgi ar Pēteri Ērmani sastādījis un izdevis biogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1947). 1949.gadā

izceļoja uz Austrāliju. Dzīvoja Melburnas tuvumā. Rakstījis romānus, atmiņu krājumu "Akcenti" (1978); "Pretmeti" (1979), "Kosas pagasts" (1981), "Dzimtenes grāmata" (1983), "Mirušie apsūdz" (1976, tuvinieku vēstules no Kosas pagasta). Apkopojis, izdevis "Trimdas rakstnieku vēstules" (1982) un citus materiālus.

Avīžu rakstos "Manas domas par Latviešu rakstniecību biogrāfijās" ["Nacionālā Neatkarība", 1993.]; "Komunistu nedarbs" ["Rakstnieka Vārds", 1993.] un "Vēstule no Austrālijas" [Brīvā Latvija, 1993.] pēlis biogrāfisko vārdnīcu "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992). Pārmetumi atspēkoti A. Rožkalnes "Akmeņi aizkulisēs" ["Karogs",1993] un tādēļ Plauža vārds ir izdeldēts no atkārtotā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (2003) izdevuma. Sadarbojies ar Jānis Gintneru, dāvinājis (2002) Liepājas muzejam savu bibliotēku, arī ievērojamu naudas summu, par kuru izdota sīkformāta grāmatiņa J.Ginters, “Liepājas gadsimti" (2004).

Miris 2004.gadā.