Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šonedēļ Liepājā populārākie vārdi ir Valērija (106) Alla (200) un Anita (266).

Toties Liepājā šodien nesvin neviena Žubīte, ja nu tomēr kāda uzrodas – sirsnīgi sveicam!

Šodien dzimšanas dienā sveicam liepājnieci, fizioterapeiti Andu Kalniņu.

Kā nolēmāt kļūt par fizioterapeiti?
Var teikt – nevis nolēmu kļūt par fizioterapeiti, bet gan kļuvu veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā. Kad pabeidzu vidusskolu, 1987.gadā man bija jāizvēlas, kurā augstskolā mācīties – tādas specialitātes kā fizioterapeits Latvijā nebija. Biju izvēles priekšā – studēt Latvijas Universitātē matemātiku un programmēšanu (vidusskolā beidzu matemātikas klasi), vai mācīties  Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā kustību un  koriģējošo vingrošanu. Izvēlējos par labu kustībām un veselībai.

Vēlāk, kad jau mācījos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas  pēdējā kursā, pirmo reizi Latvijā tika izveidota fiziskās rehabilitācijas speciālistu sagatavošanas kurss, kurā, protams, pēc augstskolas beigšanas turpināju mācības. Tur arī apguvu fizioterapeitam nepieciešamās zināšanas. Vēlāk  Rīgas Stradiņu universitātē tika izveidota fizioterapijas skola. Tur kursos papildināju zināšanas, nokārtoju sertifikācijas eksāmenu un kļuvu par fizioterapeitu. Garš ceļš, bet rezultāts ir tāds, kādu vēlējos, mācības uzsākot (smaida)!

Kas visvairāk patīk savā darbā?
Patīk rezultāts! Ja nākamajā tikšanās reizē cilvēks atnāk smaidīgs un saka, cik labi jūtoties – tas ir gandarījums.

Kādi ir liepājnieki, kas nāk pie Jums uz nodarbībām?
Visiem jau ir zināms, ka cilvēks jebkurā vietā nonāk tikai tad, kad viņam tur ir  jānonāk. Tāpēc tie, kuri nonāk pie manis praksē – gatavi darboties, piedalīties, mainīt savu pašsajūtu un risināt problēmas. Noteikti darboties griboši, atvērti. Tādi ir ne tikai liepājnieki...

Kas jūs iedvesmo?
Profesionāli – mani iedvesmo pasniedzēji, kuri vada kursus, kolēģi, ar kuriem satiekoties un liekot galvas kopā, varam atrast atkal jaunus problēmu risinājumus. Tas palīdz neierūsēt (smaida)!

Hobiji…
Saule, kalni, mežs. Ļoti mīļa lieta ir ceļošana ar motociklu, kur to visu var apvienot vienā! Šogad būs jau ceturtā sezona, kad braucu pati! Fascinē Itālija – nezinu, kad, bet zinu, ka kādu dienu atkal tur būšu!

Kādus ēdienus jums padodas gatavot?
Par to jau būtu jājautā tiem, kas tos ēd!

Kā otru var iepriecināt?
Pasmaidīt – tā ir jauka dāvana visiem!

Pēdējā filma, izrāde, kas uz jums atstājusi iespaidu?
Ļoti patika „Vestsaidas stāsts” – aktierspēle, horeogrāfija, vokālais izpildījums.  No neseniem pasākumiem – „Starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla” džeza koncerts – fantastisks koncerts. Viena no mīļākām filmām – „Zem Toskānas saules”.

Jaukākā dāvana, ko esat saņēmusi?
Tie ir ziedi, kas man ir mīļi vienmēr!

Kādu Liepāju iztēlojaties pēc 10 gadiem?
Skaistāka un sakoptāka tā paliek ar katru mirkli. No mana skatu punkta, gribētos jau pēc pāris gadiem, nevis 10 – redzēt katrā sētā basketbola grozu, bērnu laukumu, lai bērniem nebūtu jāsēž mājā pie datora vai jāklejo apkārt bezdarbībā. Lai lieliem un maziem būtu iespēja ne tikai doties uz Jūrmalas parka bērnu laukumu, bet arī uz atsevišķām vietām – lai bērni būtu kustībā. Skumji, ka bērniem ir tik nopietnas problēmas ar stāju, ka bērniem ir muguras un galvassāpes. Pilsētniekiem diemžēl nav daudz šādu iespēju … Ko tas bērns darīs tukšā sētā?

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Izbaudīt pavasari, sauli, ziedus un šajā dienā būt kopā ar saviem mīļajiem!