Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Dace (299) un Rihards (163). Šodien svin 21 Vida, 12 Idas un 1 Aīda.

Dzimšanas dienā sveicam Kristu Kārkliņu.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Pašam par sevi jau grūti ko pateikt, tas izklausās pēc latvieša kautrības, bet tā nav.  Sevi saucu par latvieti, patrioti, studenti, mazmeitu, meitu un vecāko māsu, optimisti un vēl daudz ko man varētu tā piedēvēt. Daudzpusīgi. Bet viena no galvenajām lietām, par ko es šobrīd domāju, ir studijas. Studēju un dzīvoju Dānijā jau pusotru gadu, kur apgūstu loģistikas menedžmentu Liellebaelt Academy. Paralēli studijām arī strādāju, jo uzturēšanās Dānijā ir diezgan dārga, lai gan studijas ir bezmaksas visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Dzīvojot Dānijā, noder arī dāņu valoda, ko apgūstu divas reizes nedēļā. Šobrīd studiju ietvaros esmu uzsākusi praksi vēja turbīnu instalācijas un servisa kompānijā. Tātad mana ikdiena ir ļoti piesātināta, un diendienā esmu ļoti aizņemta.

Kā izlēmāt par labu studijām ārpus Latvijas?
Visgrūtākais jautājums jauna cilvēka dzīvē – kādu izglītību apgūt – mani piemeklēja jau diezgan ātri. Jau laicīgi sāku domāt, kādu izglītību apgūt, vai tā būs noderīga arī nākotnē, kad būšu beigusi studijas, vai būs pietiekami konkurētspējīga darba tirgū, vai tai būs pieteikami laba izglītības kvalitāte no mācību iestādes puses. Mans mērķis bija savienot profesiju, kas man patiktu, ar profesiju, kas būtu ilgtspējīga nākotnē. Vidusskolas laikā daudz apmeklēju Latvijas un internacionālo skolu izstādes un izdomāju, ka nebūtu slikti apsvērt iespēju arī par studijām ārzemēs. Tās dotu jaunu pieredzi, dzīvojot ārvalstīs, studējot angļu valodā, satiekot jaunus cilvēkus no visas pasaules. Bet studēt uz ārzemēm devos ar vienu domu, ka atgriezīšos Latvijā un pielietošu iegūtās zināšanas tur. No šīs domas vēl neesmu atkāpusies.

Vai mācību process Dānijā ar ko īpaši atšķiras?
Es domāju, ka jā. Ārēji varētu likties, ka nē, jo katru dienu jāiet uz skolu, lekcijas no rīta līdz pēcpusdienai, sēdi, klausies, ko māca skolotājs un pildi mājas darbus. Tomēr atšķirīgo lietu nevar tā ieraudzīt. To var tikai sajust. Ar metodēm, kā tiek pasniegts priekšmets. Piemēram, mums ir bijušas ļoti daudz eksperimentālas simulācijas, kur iemācīto teoriju varējām pārbaudīt praksē un salīdzināt, cik tālu vai tuvu prakse atbilstu teorijas principiem. Var just, ka students ir vienlīdzīgs ar skolotāju. Ir jābūt spējai macīties gan patstāvīgi, gan arī grupās. Ne vienmēr tas ir tik viegli, kā varētu likties, jo ir jāmāk uzticēties grupas biedram un komunicēt. Saskarsmes spējas ar dažādu tautību un kultūru cilvēkiem ir ļoti nepieciešamas, jo jāmācas saprast, kādēļ citu darbības ir tādas, kādas tās ir. Arī komunikācijai angļu valodā ir ļoti liela nozīme studiju procesā.

Kas pietrūkst no Liepājas, kad te neesat?
Kaut arī esmu augusi Nīcā, Liepāja vienmēr ir bijusi ļoti mīļa vieta. No Liepājas visvairāk pietrūkst pludmale. Izklausās pavisam vienkarši, bet dažreiz sanāk nenovērtēt to, kas tev ir blakus un ir pašsaprotams. Tad, kad tu to pazaudē, tad, protams, saproti, cik tomēr daudz tas nozīmēja. Vēl Liepāja man saistās ar mājīguma sajūtu, jo viss tik pierasts un mīļš, ar vasaras sajūtu un atmiņām. Katru reizi, kad uzzinu, ka Liepājā kaut kas notiks, vai tiek būvēts, vai, ka liepājniekiem ir panākumi, jūtu, ka Liepāja dzīvo un aug. Man par to ir prieks.

Vai esat ievērojusi atšķirības dzīvesveidā vai cilvēkos Latvijā un Dānijā?
Jā, esmu gan. Nenoliedzami, šeit var just Skandināvijas garu. Arhitektūrā, cilvēku attieksmē, dzīvesveidā. Nevar izcelt kaut kādas lielas lietas, bet to jūt tādās mazās lietās, piemēram, varu minēt „studentu lietas” kā piemēru, jo tās man ir tuvākas. Piemēram, augstskolās ir piektdienas bāri (Fredagsbar), tur studenti pulcējas jau piektdienas pusdienlaikā, kur izklaidējas, bauda alu un satiekas ar skolas biedriem un arī pasniedzējiem. Latvijā tas būtu diezgan neraksturīgi. Cilvēki vispār izturas brīvāk un nepiespiestāk. Attiecību un sasakarsmes robežas ir daudz plašākas un brīvākas pret cilvēkiem, ko dāņi pazīst. Bet tajā pašā laikā, tas, ar ko Dānija atšķiras no Skandināvijas valstīm, ir laikapstākļi. Tos nevar salīdzināt ar Zviedriju, Norvēģiju vai Somiju. Šeit  nav tik auksts, un ziemu šeit var just mazliet mazāk nekā lielajās Skandināvijas valstīs. Dānijā laikapstākļi ir līdzīgāki Latvijas laikapstākļiem. Dānija ir arī slavena ar sliktiem laikapstākļiem. Negribu teikt, ka tā ir arī Latvijā, salīdzinot abas valsis, bet nepiemērots ir tikai apģērbs, ar laikapstākļiem viss ir kārtībā.

Kas pēdējā laikā pārsteidzis un sagādājis prieku?
Pēdējā laika pārsteigums un prieks ir pirms pāris dienām uznigušais sniegs, kas šoziem ir pirmais, jo līdz šim sniega nav bijis. Kā jau teicu, šeit parasti ziemas sajūtas ir maz. Kā arī studiju ietvaros man bija jāuzsāk prakse kompānijā. Tā kā šī man ir pirmā pieredze, kā strādāt kompānijā, esmu īpaši saviļņota, jo varu pielietot iegūtās zināšanas praksē.

Ko gribētos paveikt, bet nav laika vai resursu?
Gribētos mazliet vairāk paceļot. Gribas aizbraukt uz mājām vai arī uz kādu citu valsti, bet tam neatliek laika. Ikdienā, apvienojot praksi ar darbu un dāņu valodas stundām, brīvā laika sanāk gaužām maz.

Kā sevi vislabāk uzmundrināt?
Sieviešu vājība – iepirkšanās. Lai sevi iepriecinātu un uzmundrinātu, labprāt dodos iepirkties. Arī Skype sarunas ar ģimeni un draudzenēm dod ļoti lielu spēku un dzinuli, lai nenovirzītos no mērķa, neapstātos un dotos uz priekšu. Paldies, viņiem visiem par to!

Kādu redzat sevi pēc pieciem, desmit gadiem?
Man patīk raudzīties nākotnē un atzīmēt mērķus, uz kuriem tiekties, bet tiešām ir grūti teikt, kādu es sevi redzu pēc pieciem vai desmit gadiem, bet ar cerību saku, ka atpakaļ Latvijā.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Zinu, ka jāvēl un jādāvina tas, kas pašam patiktu. Esmu vienmēr cenšos tā darīt. Tādēļ vēlu pārējiem gaviļniekiem siltus smaidus un būt apņēmīgiem pret sevi, ģimenēm un draugiem, pret darbiem, kas darāmi. Šogad atzīmēšu 21. dzimšanas dienu un tā ir kā otrā pilngadība un gaidu to ar nepacietību. Pati sev dzimšanas dienā novēlētu izaugsmi visās lietās, ko daru, to novēlu arī visiem pārējiem gaviļniekiem. Tillykke!